Atklāta vēstule
Latvijas Republikas Ministru prezidentam
God. A. K. Kariņam
Latvijas Republikas 13. Saeimas
koalīcijas politisko partiju frakcijām
Zināšanai:
Latvijas Republikas Valsts prezidentam
God. E. Levitam
ATKLĀTA VĒSTULE
Rīgā, 2020. gada 23. martā
Kopš šī gada 12. marta valstī ir ārkārtēja situācija COVID-19 pandēmijas dēļ. Lai sargātu iedzīvotāju veselību un dzīvību, veselības aprūpes nozare pašaizliedzīgi ir sakopojusi visus spēkus. Taču šo spēku nav pietiekami daudz jūsu vainas dēļ: lemjot par veselības aprūpes fiansējumu, jūs tai esat piešķīruši vienu no zemākajiem finansējumiem Eiropas Savienībā šogad – tikai aptuveni 4% no iekšzemes kopprodukta (vidēji Eiropas Savienībā – vairāk par 7%, Lietuvā un Igaunijā – vairāk par 5%). Vēl sliktāk – jūs plānojat nozari vājināt arī turpmāk, 2022. g. atvēlot valsts veselības aprūpei vairs tikai 3,3% no iekšzemes kopprodukta
Tā jūs izlēmāt, 2019. gada 14. novembrī balsojot par valsts budžetu. Neraugoties uz to, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju uzskata veselības aprūpi par galveno valsts budžeta prioritāti. Neraugoties uz to, ka Eiropas Komisija, OECD un Pasaules Veselības organizācija iesaka Latvijai bez vilcināšanās būtiski palielināt valsts finansējumu veselības aprūpei.
Veselības aprūpes kodolu veido darbinieki. Bez viņiem nedarbosies neviena tehnoloģija un nekāda koncepcija. Diemžēl jūs par to neliekaties ne zinis: vēl atlikušie Latvijas mediķi arī pirms COVID-19 strādāja ar pārslodzi un uz izdegšanas robežas. Gan Eiropas Komisija, gan Pasaules Banka darba roku trūkumu nozarē apstiprināja un kā cēloni nosauca nepelnīti zemo atalgojumu. Apstiprināja un brīdināja, ka mediķu trūkums būtiski apdraud veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti. Tieši tāpēc Veselības aprūpes finansēšanas likumā 2018. gada 13. decembrī tika ierakstītas konkrētas garantijas par darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes nozarē 2019., 2020. un 2021. gadā. Garantijas par 2019. gadu tika ievērotas. Taču attiecībā uz 2020. gadu jūs tās prettiesiski pārkāpāt, jo: “valstij nav naudas.” Tiesa gan, valsts budžeta izdevumi 2020. gadā tika plānoti par 700 miljoniem euro lielāki, nekā pērn. Mediķiem garantiju izpildei vajadzēja vien 120 miljonus… Tika piešķirta tikai puse.
Ārkārtējā situācijā apstiprinot valsts atbalstu nozarēm un uzņēmumiem, Saeima šī gada 20. martā pieņēma likumu, kas atļauj valdībai papildus tērēt divus miljardus euro. Eiropas Komisija pret to neiebilst. Taču mediķi likumiski garantēto darba samaksas pielikumu joprojām nesaņēma! Varbūt valdība un Saeima nezināja, kas valstī notiek? Zināja. Varbūt Brisele neļāva? Ļāva. Varbūt joprojām “nebija naudas”? Papildus divi miljardi. Kāpēc tad?
Lai beidzot noskaidrotu patiesību, lūdzu jūs bez vilcināšanās sniegt sabiedrībai skaidru atbildi uz jautājumu: kāpēc valdībai un Saeimai valsts veselības aprūpes stiprināšana nav prioritāte pat COVID-19 izraisītajā ārkārtējā situācijā?
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris