Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) kopā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību ir iesniegusi valdības deklarācijas veidotājiem priekšlikumus par deklarācijas uzlabojumiem, kas paātrinātu virzību uz vienādi labi pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi.
Pagaidām valdības deklarācijas projektā paredzēta virzība uz to, lai veselības aprūpes valsts finansējums tuvotos 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem, “mazinot iedzīvotāju augstos tiešmaksājumus un finansiālās barjeras veselības aprūpes pieejamībai.”
Tik bikla nostāja nespēs nodrošināt Latvijas konkurētspēju ne tikai ES līmenī, bet pat Baltijas valstu starpā. Pirms Covid-19 pandēmijas (2019. g.) vidējais vispārējās valdības finansējums veselības aprūpei no visiem izdevumiem ES valstīs bija 15,0%, Igaunijā – 14,4%, Lietuvā – 14,6%, bet Latvijā – tikai 11,1%. Procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP) šie rādītāji būtu attiecīgi 7,0%, 5,7%, 5,1% un 4,2% (Datu avots: Eurostat).
Svarīgi ir abi rādītāji, jo pirmais (% no visiem izdevumiem) vairāk raksturo valdības politisko attieksmi pret nozari kā prioritāti, bet otrais (% no IKP) – nozarei atvēlēto līdzekļu faktisko pirktspēju tautsaimniecības procesos. Ne jau velti Pasaules Veselības organizācija (PVO) jau pirms desmit gadiem aicināja Latviju atvēlēt valsts veselības aprūpei vismaz 12% no vispārējās valdības izdevumiem un vismaz 5% no IKP (WHO notes on the informal meeting on sustainable health financing: European experience with specific attention to opportunities and challenges for Latvia. WHO Office for Health Systems Strengthening, Barcelona, Spain, 4-5 June, 2012.).
Diemžēl Latvijas politiķi visus šos gadus PVO ieteikumus ignorēja. Sekas ir smagas. Novājinātas veselības aprūpes dēļ vēl pirms pandēmijas mūsu valstī gadā bija par gandrīz 4000 novēršamas nāves gadījumiem vairāk nekā vidēji OECD valstīs [OECD (2021). Health at a Glance 2021: OECD indicators, OECD Publishing, Paris].
Lai steidzami mazinātu Latvijas izmiršanas tempu, LVSADA rosina valdības deklarācijā skaidri noteikt, ka iespējami drīz valdības izdevumiem veselības aprūpei ir jāsasniedz vismaz 12% no vispārējās valdības izdevumiem un vismaz 5% no IKP.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž satraukumu par topošajā valdības deklarācijā konstatētajām pretrunām saistībā ar iedzīvotāju tiesībām uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi.
No vienas puses, deklarācijā izvirzīts mērķis izveidot Latviju par konkurēt spējīgu izaugsmes platformu. To plānots īstenot, radot četrus galvenos priekšnoteikumus, starp kuriem ir pozitīva reemigrācija un iedzīvotāju labklājības paaugstināšanās ES ietvaros.
No otras puses, ir visai bikli paredzēta tikai virzība uz to, lai veselības aprūpes valsts finansējums tuvotos 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem, “mazinot iedzīvotāju augstos tiešmaksājumus un finansiālās barjeras veselības aprūpes pieejamībai.”
Šāda pieeja nespēs nodrošināt Latvijas konkurētspēju ne tikai ES līmenī, bet pat Baltijas valstu starpā. Pirms Covid-19 pandēmijas (2019. g.) vidējais vispārējās valdības finansējums veselības aprūpei no visiem izdevumiem ES valstīs bija 15,0%, Igaunijā – 14,4%, Lietuvā – 14,6%, bet Latvijā – tikai 11,1%. Procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP) šie rādītāji būtu attiecīgi 7,0%, 5,7%, 5,1% un 4,2% (Datu avots: Eurostat).
Svarīgi ir abi rādītāji, jo pirmais (% no visiem izdevumiem) vairāk raksturo valdības politisko attieksmi pret nozari kā prioritāti, bet otrais (% no IKP) – nozarei atvēlēto līdzekļu faktisko pirktspēju tautsaimniecības procesos. Ne jau velti Pasaules Veselības organizācija (PVO) jau pirms desmit gadiem aicināja Latviju atvēlēt valsts veselības aprūpei vismaz 12% no vispārējās valdības izdevumiem un vismaz 5% no IKP (WHO notes on the informal meeting on sustainable health financing: European experience with specific attention to opportunities and challenges for Latvia. WHO Office for Health Systems Strengthening, Barcelona, Spain, 4-5 June, 2012.).
Diemžēl Latvijas politiķi visus šos gadus PVO ieteikumus ignorēja. Sekas ir smagas. Novājinātas veselības aprūpes dēļ vēl pirms pandēmijas mūsu valstī gadā bija par gandrīz 4000 novēršamas nāves gadījumiem vairāk nekā vidēji OECD valstīs [OECD (2021). Health at a Glance 2021: OECD indicators, OECD Publishing, Paris].
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris secina: “Pozitīvi jāvērtē fakts, ka valdības veidošanas procesā pirmo reizi tiek pēc būtības diskutēts par adekvātu finansējumu valsts veselības aprūpei. Taču arvien vairāk māc bažas, ka tikai ar vienas partijas centieniem nodrošināt PVO ieteikumu iespējami drīzu izpildi var izrādīties par maz, lai glābtu Latvijas iedzīvotāju dzīvības.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Nesen publiskota informācija atklāj, ka Veselības ministrija ir papildinājusi galvenā speciālista darbības nolikumu ar normu, kas atļauj atņemt galvenā speciālista statusu ārstiem, kas iebilst ministrijas viedoklim (https://www.tvnet.lv, 13.11.2022.). Līdz ar to galvenais speciālists no profesionāla un neatkarīga eksperta tiek pārvērsts par politiski paklausīgu instrumentu. Tas būtiski apdraud profesionāli neatkarīgu un kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu par veselības aprūpes jautājumiem.
LVSADA ieskatā nesen notikušās izmaiņas nolikumā nav radušās tukšā vietā, tās tikai atklāj un nostiprina līdz šim piekopto Veselības ministrijas darba stilu, ko izveidoja Ilze Viņķele un Daniels Pavļuts. Piemēram, publikācija atklāj, ka galveno speciālistu sanāksmēs apspriesta arī mediķu atalgojuma reforma. Tagad kļūst skaidrāks, kāpēc Veselības ministrija jautājuma risināšanai neveidoja oficiālu darba grupu, bet gan domnīcu, par “domātājiem” uzaicinot pašas ministrijas izvēlētus cilvēkus. Lieki teikt, ka domnīcas darbs netika protokolēts, tāpat kā netika protokolēts darbs pie bēdīgi slavenā vakcinācijas plāna.
Skaidrāks paliek arī tas, kāpēc, neraugoties uz daudzajiem jaunā darba samaksas modeļa trūkumiem, tam kvēlu atbalstu pauda daži veselības nozares sabiedrisko organizāciju līderi, kuru profesionālā darbība tādā vai citādā veidā varētu būt atkarīga no Veselības ministrijas labvēlības. Tā vietā, lai aicinātu trūkumus novērst, ministrijas sabiedrotie tos mēģināja attaisnot ar tādiem apzīmējumiem kā “taisnīgs, caurspīdīgs, elastīgs, ilgtspējīgs”.
Rezultātā 2022. gadā ārstu un māsu vidējā darba samaksa tika paaugstināta tikai par nepilniem 5%, bet māsu palīgi un NMPD brigāžu autotransporta vadītāji darba samaksas paaugstinājumu nesaņēma vispār. Tanī pat laikā vidējā darba samaksa valstī ir pieaugusi par aptuveni 8%. Tas nozīmē, ka ārstniecības personu darba samaksas konkurētspēja ir sākusi mazināties, pat nesasniedzot iepriekšējos gados valsts solīto.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris par to saka: “Veselības ministrijas centieni nozares profesionāļus padarīt par politiski paklausīgiem klēpja sunīšiem nu ir kļuvuši acīmredzami. Tas ir ne tikai skumji un nožēlojami, bet arī sabiedrībai bīstami!”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
