Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vakar, 28. decembrī nosūtīja vēstuli jaunajai veselības ministrei Līgai Meņģelsonei ar aicinājumu uz iespējami drīzu tikšanos, lai konceptuāli vienotos par galvenajiem rīcības virzieniem valdības rīcības plānā veselības aprūpes nozares cilvēkresursustiprināšanai.
Arī vakar izsludinātais ārkārtas stāvoklis Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) ir saistīts ne tikai ar lielo saslimšanas gadījumu skaita pieaugumu, bet arī ar darba roku trūkumu, lai varētu nodrošināt operatīvu palīdzību.
Cilvēkresursu trūkums veselības aprūpes nozarē ir tik nopietns, ka apdraud ne tikai neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, bet arī nopietni vājina valsts drošību.
Saslimšanas gadījumā NMPD bieži vien ir pirmais dienests, kur cilvēki, pasliktinoties veselības stāvoklim, vēršas pēc palīdzības, jo arī ģimenes ārsti ir pārslogoti cilvēkresursu trūkuma dēļ.
LVSADA priekšsēdētājā vietniece Līga Bāriņa uzsver, ka beidzot valdībai būtu jāsāk strādāt un jāsāk risināt hroniskās veselības aprūpes nozares problēmas, kur viena no būtiskākajām ir cilvēkresursu trūkums nozarē, un līdz ar to apgrūtināta pakalpojumu savlaicīga pieejamība!
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) nedēļas laikā tā arī nav sagaidījusi no jaunās valdības veidotājiem Ministru prezidenta K. Kariņa solīto atklātību un konsultācijas par topošās valdības deklarācijas saturu saistībā ar iedzīvotāju tiesībām uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi.
Tiekoties ar sadarbības partneriem un sociālajiem partneriem 5. decembrī, jaunās valdības veidotāji solīja, ka turpmāk aktīvi konsultēsies par iespējām uzlabot valdības deklarācijas saturu. Tikšanās laikā Ministru prezidents K. Kariņš uzsvēra, ka priekšlikumiem par deklarācijas uzlabojumiem jābūt balstītiem pierādījumos.
LVSADA tieši tādu priekšlikumu iesniedza Ministru prezidentam jau sarunas laikā, atsaucoties uz Eiropas Komisijas un Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem Latvijai, kā arī balstoties uz datiem no “Eurostat” un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) publikācijām. LVSADA priekšlikums ir konkrēts un paredz palielināt valsts finansējumu veselības aprūpei, lai divu gadu laikā valdības izdevumi veselības aprūpei sasniegtu vismaz 12% no vispārējās valdības izdevumiem un vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta, tādējādi mazinot iedzīvotāju augstos tiešmaksājumus un finansiālās barjeras veselības aprūpes pieejamībai.
Tomēr arī patlaban nekas neliecina, ka LVSADA priekšlikums būtu uzklausīts. Kā liecina pieejamā informācija (https://nra.lv, 12.12.2022.), valdības deklarācijā joprojām visai bikli paredzēta tikai virzība uz to, lai veselības aprūpes valsts finansējums “tuvotos 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem”. Tā vietā, lai steidzami un būtiski nodrošinātu veselības nozarei nepieciešamās papildus finanšu investīcijas, uzlabojumus nu paredzēts panākt, veidojot “slimnīcu reģionālos konsorcijus”.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris ar rūgtu ironiju secina: “Diemžēl premjera solījums par atklātību un sadarbību nav pildīts. Pacientu ārstēšanai nepieciešamo papildus finansējumu politiķi joprojām mēģina aizstāt ar solījumiem par gaišāku nākotni, kuros netrūkst ne svešvārdu, nedz arī optimisma. Taču jāatceras, ka ne konsorciji, ne karteļi, ne arteļi nepalīdzēs mediķiem glābt dzīvības akūta naudas trūkuma apstākļos.”
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).
