Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir izvirzījusi Veselības ministrijai (VM) prasību pildīt trīspusējo vienošanos par darba samaksas paaugstināšanu nozarē. Attiecīga vēstule ir nosūtīta ne tikai veselības ministrei Līgai Meņģelsonei, bet arī valsts pirmajām personām un nozares sociālajiem partneriem.
Trīspusējā vienošanās (turpmāk – Vienošanās) tika panākta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (turpmāk – VANA) 07.03.2023. sēdē. Vienošanās paredz, ka gadījumā, ja VM tiek iedalīti papildus līdzekļi no budžeta pārdales šī gada laikā, tad starp izlietošanas prioritātēm tiek iekļauta mēneša vidējās darba samaksas (turpmāk – VDS) paaugstināšana ārstiem un ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas. VM 11.04.2023. vēstulē sociālajiem partneriem apstiprināts, ka minētais lēmums attiecināms uz: 1) VDS pieaugumu ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem vēl 4,5% apmērā, lai divu gadu periodā (2022. – 2023.) pieauguma summa, līdzīgi kā pārējām ārstniecības personām, sasniegtu 16%, 2) būtisku VDS pieaugumu tiem ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas.
Atgādinot par Vienošanos, LVSADA 08.06.2023. nosūtīja VM vēstuli, kurā aicināja aprēķināt, cik liels papildus finansējums tās izpildei ir nepieciešams, un aprēķināto finansējumu iekļaut starp papildus piešķirto līdzekļu izlietošanas prioritātēm.
Diemžēl no VM 07.07.2023. atbildes vēstules var secināt, ka Vienošanās netiks pildīta, jo “primārais kritērijs papildus finansējuma nodrošināšanai ir papildus pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, kā arī valsts budžeta ierobežotās finansiālās iespējas, citu nozares neatliekamu pasākumu aktualitāte un pasākuma finansiālā ietekme uz nākamajiem gadiem.”
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris tādu VM argumentu noraida: “Ir svarīgi beidzot saprast, ka bez pietiekama skaita kvalificētu darbinieku pacienti nevarēs savlaicīgi saņemt viņiem nepieciešamos pakalpojumus, ja vien Veselības ministrija neplāno ārstniecības iestādēs ieviest pašapkalpošanos. Tāpēc nav pareizi pakalpojumu pieejamību pretnostatīt adekvātai darba samaksai nozarē!”
LVSADA ir atkārtoti aicinājusi VM uz sarunām par valsts budžeta papildus finansējumu veselības nozarei 2023. un 2024. gadā. Ja Veselības ministrija ignorēs aicinājumus uz sarunām un turpinās meklēt ieganstus, lai izvairītos no Vienošanās izpildes, LVSADA nāksies uzsākt pirmsstreika pasākumu plānošanu.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67 847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ceļ trauksmi par finanšu ministra Arvila Ašeradena maldinošajiem izteikumiem attiecībā uz valsts veselības aprūpes finansēšanu.
Pēc Jaunās Vienotības š. g. 6. jūlijā rīkotajām partiju sarunām par veselības aprūpes politiku finanšu ministrs A. Ašeradens (Jaunā Vienotība) apgalvojis, ka Latvija ir sasniegusi Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendēto minimālo finansējuma līmeni veselības aprūpei – 12% no valsts budžeta izmaksām (https://www.delfi.lv, 06.07.2023.). Tas neatbilst patiesībai.
Atbilstoši PVO ekspertu ieteikumiem, valsts veselības aprūpes finansējumam jāsasniedz vismaz 12% no vispārējās valdības (angļu val. – general government) izdevumiem (Jakab et al., 2018; https://apps.who.int/iris/handle/10665/342223). Vispārējās valdības budžetu 2023. gadam veido konsolidētā budžeta (14 673,7 milj. eiro) un speciālā budžeta (4 083,3 milj. eiro) summa – 18 757 milj. eiro. Tātad arī pēc papildus 140 milj. eiro piešķīruma (pagaidām apstiprināti tikai 57 milj.) Latvijas veselības nozares budžets (apm. 1 805 milj.) nevis pārsniegs PVO ieteiktos vismaz 12%, bet gan sasniegs tikai 9,6% no vispārējās valdības izdevumiem. Rēķinot, cik % no konsolidētā budžeta 14,7 miljardiem veido 1,8 miljardi eiro, patiešām sanāk nedaudz vairāk par 12%, taču tas nekādā gadījumā neatbilst PVO ieteikumiem.
Līdz PVO ieteiktajam veselības nozares valsts finansējuma minimālajam līmenim Latvijā joprojām pietrūkst 2,4% no vispārējās valdības izdevumiem jeb aptuveni 450 milj. eiro. Tieši tas ir galvenais cēlonis garajām rindām pēc medicīniskajiem pakalpojumiem, sliktajiem sabiedrības veselības rādītājiem, augstajiem pacientu privātajiem maksājumiem un nevienlīdzības pieaugumam sabiedrībā. Kā norāda PVO eksperti, jo augstāki ir pacientu pašu maksājumi, jo graujošāk tas ietekmē ģimeņu labklājību. Visefektīvāk šādu tendenci var mazināt, palielinot nozares valsts finansējuma proporciju no iekšzemes kopprodukta. Turklāt pētījumu rezultāti skaidri liecina, ka tādam nolūkam neder pāreja uz brīvprātīgo veselības apdrošināšanu (Thomson et al., 2019; https://apps.who.int/iris/handle/10665/311654).
LVSADA jau iepriekš (27.06.2023.) informēja par Finanšu ministrijas misēkli, kas būtiski pasliktinājis Latvijas pacientu izredzes uz veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanos. Arodbiedrība aicina valdību un Saeimu precīzi ievērot Latvijas starptautisko partneru (EK, PVO, OECD) ieteikumus par situācijas steidzamu uzlabošanu valsts veselības aprūpē un ieviest tos bez sagrozīšanas un vilcināšanās.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67 847300).
