18.09. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

              Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) aicina Latvijas politiķus sekot Pasaules Veselības organizācijas (PVO) aicinājumam un noteikt veselības aprūpes uzlabošanu par galveno valsts prioritāti.

              Uzrunājot Apvienoto Nāciju organizācijas Ģenerālās asamblejas 78. sesijas dalībniekus aizvadītajā nedēļā, PVO ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebreiesuss (Tedros Adhanom Ghebreyesus) uzsvēra, ka gadījumā, ja ir apdraudēta veselība, apdraudēts ir viss. Tāpēc PVO aicina valstu līderus saprast, ka ieguldījumi veselības aprūpē ir nevis izdevumi, bet gan investīcijas, kas ir fundamentāli nepieciešamas, lai nodrošinātu ģimeņu un sabiedrības dzīvotspēju (https://www.who.int/news).

             Diemžēl Evikas Siliņas (“Jaunā Vienotība”) vadītās valdības deklarācija liecina, ka valsts finansējumu veselības aprūpei plānots saglabāt pašreizējā līmenī, proti – “12% apmērā no Latvijas valsts budžeta pamatfunkciju izdevumiem” (14. punkts), kas šogad ir aptuveni 1,8 miljardi eiro jeb tikai 4,2% no prognozētā iekšzemes kopprodukta. Tas nozīmē, ka valdība plāno arī turpmāk badināt valsts veselības aprūpi, pakļaujot slimnīcas nemitīgam bankrota riskam un pagarinot rindas pēc pakalpojumiem ārstniecības iestādēs.

            Atbilstoši PVO ieteikumiem, valsts veselības aprūpes finansējumam jāsasniedz vismaz 12% no vispārējās valdības (angļu val. – general government) izdevumiem (Jakab et al., 2018; https://apps.who.int/iris/handle/10665/342223). Vispārējās valdības budžetu 2023. gadam veido konsolidētā budžeta (14,7 miljardi eiro) un speciālā budžeta (4,1 miljardi eiro) summa – 18,8 miljardi eiro. Tātad arī pēc papildus 140 milj. eiro piešķīruma (pagaidām apstiprināti tikai 98 milj.) Latvijas veselības nozares budžets (1,8 miljardi) šogad sasniegtu tikai 9,6% (nevis 12%) no vispārējās valdības izdevumiem.

            LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris secina: “Līdz PVO ieteiktajam veselības nozares valsts finansējuma minimumam mums šogad pietrūkst aptuveni 450 milj. eiro. Lūk, kur galvenais cēlonis garajām rindām pēc medicīniskajiem pakalpojumiem, sliktajiem sabiedrības veselības rādītājiem, augstajiem pacientu maksājumiem un nevienlīdzības pieaugumam sabiedrībā! Izskatās, ka valdību un jauno koalīciju tas pilnībā apmierina. Taču tas nav pieņemams ne mediķiem, ne pacientiem!”

            Ņemot vērā to, ka valdība ignorē gan arodbiedrības prasības, gan PVO ieteikumus, LVSADA par tālāko rīcību lems padomes sēdē š. g. 19. septembrī.

            

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67 847300).

2023. gada 18. septembrī


13.09. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

      Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ceļ trauksmi par “Jaunās Vienotības” plāniem pārņemt savā pārziņā veselības aprūpes nozari. Tas varētu liecināt par topošās valdības vadītājas Evikas Siliņas (“Jaunā Vienotība”) nodomu turpināt veselības aprūpes valsts sektora badināšanas politiku.

      Līdzīgu scenāriju Latvija piedzīvoja 2011. gadā. Toreiz Ministru prezidents V. Dombrovskis, finanšu ministrs A. Vilks un veselības ministre I. Circene (visi – “Vienotība”) sarūpēja veselības aprūpes nozarei jūtamu finansējuma samazinājumu. Konkrēti, 2011. g. veselības nozares valsts budžeta finansējums bija 3,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2013. gadā – vairs tikai 3,2% no IKP. Tas izraisīja plašus sabiedrības protestus un veselības ministres I. Circenes demisiju.

      Aizdomas par līdzīgiem nolūkiem pastiprina atklātībā nākušais valdības deklarācijas projekts, kurā veselības nozarei atvēlēti vien 12% no valsts budžeta pamatfunkciju izdevumiem. LVSADA jau iepriekš paudusi, ka tas neatbilst Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumiem par minimālo valsts finansējuma līmeni veselības aprūpei. Atbilstoši PVO ieteikumiem, valsts veselības aprūpes finansējumam jāsasniedz vismaz 12% no vispārējās valdības (angļu val. – general government) izdevumiem (Jakab et al., 2018; https://apps.who.int/iris/handle/10665/342223). Vispārējās valdības budžetu 2023. gadam veido konsolidētā budžeta (14 673,7 milj. eiro) un speciālā budžeta (4 083,3 milj. eiro) summa – 18 757 milj. eiro. Tātad arī pēc papildus 140 milj. eiro piešķīruma (pagaidām apstiprināti tikai 98 milj.) Latvijas veselības nozares budžets (apm. 1 805 milj.) šogad sasniegtu tikai 9,6% no vispārējās valdības izdevumiem.                         

     Līdz PVO ieteiktajam veselības nozares valsts finansējuma minimālajam līmenim Latvijā joprojām pietrūkst 2,4% no vispārējās valdības izdevumiem jeb aptuveni 450 milj. eiro. Tieši tas ir galvenais cēlonis garajām rindām pēc medicīniskajiem pakalpojumiem, sliktajiem sabiedrības veselības rādītājiem, augstajiem pacientu privātajiem maksājumiem un nevienlīdzības pieaugumam sabiedrībā. Kā norāda PVO eksperti, visefektīvāk šādu tendenci var mazināt, palielinot nozares valsts finansējuma proporciju no iekšzemes kopprodukta. (Thomson et al., 2019; https://apps.who.int/iris/handle/10665/311654).

            

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67 847300).

2023. gada 13. septembrī