Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž gandarījumu par pozitīvu pavērsienu centienos panākt, ka tiesībsargājošās institūcijas pēc būtības vērtē mājaslapas https://www.covidgudrie.com/ (turpmāk – mājaslapa) uzturētāja iespējami prettiesiskās darbības.
Pamatu optimismam ir devis Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2022. g. 8. jūnija lēmums, ar kuru tiek atzīts, ka LVSADA sūdzība par zemākas instances tiesas atteikumu ir pamatota. Atbilstoši kolēģijas lēmumam, LVSADA pārsūdzētais lēmums ir atceļams, nododot jautājumu jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai.
LVSADA jau 2021. g. oktobrī vērsās Valsts policijā ar iesniegumu par mājaslapā anonīmi publicēto nepatieso un apkaunojošo apgalvojumu, ka LVSADA vadītājs V. Keris piederot pie cilvēkiem, “kuri uz cilvēku ciešanām vēlas gūt popularitāti, nopelnīt vai nodarīt kaitējumu Latvijas valstij”, jo viņš: “Publicēja faktiem neatbilstošu informāciju Arodbiedrība šonedēļ izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka jauniem cilvēkiem pēc vakcinācijas ir liels sirds muskuļa iekaisuma risks”. Kā atsauce mājaslapā uzrādīta nevis LVSADA attiecīgā preses relīze, bet gan pastarpināta informācija, kas pasniegta tendenciozi ar mērķi diskreditēt arodbiedrību.
Atkārtotos iesniegumos policijai un prokuratūrai LVSADA norādīja, ka 03.08.2021. publiskotās preses relīzes saturu (https://www.lvsada.lv/?p=4171) pamato zinātniski dati no Amerikas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapas (https://www.cdc.gov), kā arī Imunizācijas valsts padomes rekomendācijas par bērniem un jauniešiem piemērotākās vakcīnas izvēli (https://www.vm.gov.lv/lv/media/7752/download).
Neraugoties uz to, anonīmajā mājaslapā nepatiesā un diskreditējošā informācija ir atrodama joprojām. Dīvaini, ka ne policija, ne prokuratūra aizvadītajos mēnešos tā arī nav uzskatījušas par vajadzīgu to novērst. Kā izriet no šo institūciju atbildēm LVSADA, tās pat nav centušās noskaidrot mājaslapas uzturētāja identitāti un pārbaudīt viņa rīcības pamatotību. Arī pirmās instances tiesa dīvainā kārtā lēma, ka LVSADA lūgums likumā paredzētajā kārtībā noskaidrot, kas ir mājaslapas uzturētājs un publikācijas autors, ir noraidāms. Tādējādi arodbiedrībai faktiski tika liegtas tiesības aizstāvēt savu viedokli taisnīgā tiesā.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to vērtē īsi: “Laikam jau kādam ļoti negribas ļaut arodbiedrībai aizstāvēties pret anonīmo nomelnotāju atklātā un godīgā procesā. Par laimi, Rīgas apgabaltiesas lēmums vairo mūsu cerības uz taisnīgu atrisinājumu.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas kārtējo atteikumu izpildīt LVSADA streika prasību.
Meklējot kompromisu, LVSADA kopš 2021. gada rudens izlīgšanas sarunās ar Veselības ministriju atkārtoti mīkstināja sākotnējās streika (kolektīva interešu strīda) prasības. No sākotnējām prasībām tika saglabāta viena:
“Ministru kabineta 28.08.2018. noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 153. punktā noteiktie ārstniecības personu mēneša vidējās darba samaksas apmēri (ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 1 862 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1 117 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 745 euro) ar 2022. gada 1. janvāri tiek palielināti ne mazāk kā par 10% visām ārstniecības personām.”
Turpinot izrādīt labo gribu un izpratni par situāciju, LVSADA izteica priekšlikumu prasības izpildes termiņu no 2022. g. 1. janvāra pārcelt uz 1. jūliju. Pēc iepazīšanās ar LVSADA priekšlikumu Nacionālā trīspusējā sadarbības padome (NTSP) š. g. 21. aprīlī uzdeva Veselības ministrijai sasaukt NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdi un izskatīt LVSADA streika prasību. VANA sēde notika š. g. 12. maijā. Diemžēl veselības ministrs Daniels Pavļuts atteicās piekrist LVSADA kompromisa priekšlikumam.
LVSADA atgādina, ka Ministru kabinets 2017. g. augustā apstiprināja rīkojumu Nr. 394 “Konceptuālais ziņojums Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. Atbilstoši rīkojumam, 2022. gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai bija jāsasniedz: ārstam – 2 327 (realitāte – 1 963) eiro, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem – 1 396 (realitāte – 1 183) eiro un māsu palīgiem – 931 (realitāte – 745) eiro pirms nodokļu samaksas. Kā redzams, rīkojumā noteiktais joprojām nav izpildīts.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to komentē īsi: “Veselības ministra nostāja būtībā pauž necieņu pret Ministru kabineta 2017. gadā apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem. No arodbiedrības viedokļa tas ir nepieņemami. No veselības aprūpes kvalitātes viedokļa tas ir bīstami.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir iebildusi pret to, ka Veselības ministrijas sagatavotajā projektā “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam”nav paredzēts būtisks un konkrēts darba samaksas pieaugums veselības nozarē.
Turklāt projektā ir noklusēts, ka valdībai un Saeimai joprojām pietrūkst politiskās gribas, lai nodrošinātu Ministru kabineta 07.08.2017. rīkojuma Nr. 394 “Konceptuālais ziņojums Par veselības aprūpes sistēmas reformu” izpildi: rīkojumā noteiktais ārstniecības personu bāzes darba samaksas palielinājums (neskaitot piemaksas par darbu ar Covid-19 slimniekiem) 2021. un 2022. gadā tā arī nav sasniegts.
Tā vietā Veselības min istrija mēģina slavināt jauno darba samaksas modeli, kas, līdzīgi kā bēdīgi slavenais vakcinācijas plāns, tika izstrādāts bez oficiālas standarta procedūras. Ne jau velti modeli joprojām nav apstiprinājis Ministru kabinets. Modeli nav apstiprinājusi arī Nacionālā trīspusējās sadarbības padome. Par iemeslu tam ir vairāki būtiski modeļa trūkumi, kas nopietni apdraud veselības aprūpes valsts sektoru. Veselības ministrijas nekritiskā attieksme pret sociālo partneru konstatētajiem trūkumiem rada arvien lielākas bažas.
Bažas pastiprina apstāklis, ka veselības nozares darbinieku atalgojuma konkrētu pieaugumu (kaut vai iepriekšējo gadu valdības rīkojumu noteiktajā apmērā) Veselības ministrija neuzskata par nozares politikas plānošanas uzdevumu jeb prioritāti.
Lai minēto trūkumu novērstu, LVSADA ir aicinājusi projektā iekļaut uzdevumu uzlabot veselības nozares darbinieku mēneša vidējās darba samaksas konkurētspēju tautsaimniecībā, pakāpeniski tuvinot to attiecīgajiem OECD konkurētspējas rādītājiem. Uzdevuma izpildi būtu jānodrošina Veselības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847305).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) šogad 1.Maiju atzīmēs, rīkojot Valda Kera grāmatas “Arodbiedrības ceļš” atvēršanas svētkus. Grāmata ir veltījums LVSADA 30 darba gadiem.
Ceļu 1990. gadā aizsāka Latvijas Medicīnas darbinieku arodbiedrība (vienkāršāk runājot – mediķu arodbiedrība), kas kopš nosaukuma maiņas 2000. gadā gājumu turpina kā Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA).
Cenšoties mazināt subjektīvisma ietekmi, ar dokumentālās prozas palīdzību LVSADA rīcība hronoloģiski atainota kontekstā ar citu organizāciju darbībām un politiskajiem procesiem, sevišķi veselības nozarē. Palīdzot lasītājam iejusties notikumos, daudzviet izmantota tiešā runa, citējot izmantotās literatūras avotus. Tātad tas reizē ir stāsts arī par Ministru kabineta un Saeimas lēmumiem, kas tādā vai citādā veidā ietekmējuši un joprojām ietekmē mūsu visu tiesības uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi.
Viens no grāmatas pienesumiem ir iespēja izsekot LVSADA darba rezultātiem ilgākā termiņā. Un te būs, ko redzēt! Tāpēc nav taisnība skeptiķiem, kuri, nesagaidot taustāmus labumus jau nākamajā rītā pēc arodbiedrības protesta akcijas, rauc degunu un paziņo, ka tam visam nav nekādas jēgas. LVSADA priekšsēdētājs V. Keris par to saka: “Iedomāsimies, ka uzaram lauku un apsējam to. Vai nākamajā rītā uz galda būs jaunā maize? Protams, ka nē. Bet vai tāpēc būtu jāsecina, ka art un sēt ir bezjēdzīgi?”
Grāmatas anotācijā Viktors Avotiņš cita starpā raksta: “Pirmkārt, visnotaļ korekti, taču vērīgi un visai principiāli atainotas arodbiedrības nozares attiecības ar varu, valdību. Subjektīvi piebildīšu, ka, manuprāt, evolūcija šajās attiecībās arvien ir visai nosacīta. Nozares nodrošinājums joprojām ne tuvu nav pilnīgs. Otrkārt, gribētu uzteikt to, ka “arodbiedrības ceļš” pamatā tomēr atklāts caur cilvēku, nevis “kantora” organizācijas ceļiem.”
Žurnālisti sīkāku informāciju par notikumu var saņemt, zvanot LVSADA darba koordinētājai Ingai Rudzītei (tālruņa numurs: 67847305).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) šodien ir pievienojusi savu balsi starptautisko arodbiedrību konfederāciju (ITUC, ETUC), Starptautiskās Darba organizācijas un Amnesty International prasībai par Baltkrievijas arodbiedrību līderu atbrīvošanu no apcietinājuma.
Baltkrievijas drošības iestādes arestēja vairākus Baltkrievijas brīvo arodbiedrību līderus šī gada 19. aprīlī. Ir ziņas par to, ka vismaz vienam no viņiem ir nopietnas veselības problēmas. Kā iespējamais arestu iemesls tiek minēta arodbiedrību vēršanās pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.
LVSADA saņēma informāciju par notikušo no Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācijas (EPSU) ģenerālsekretāra J. V. Goudriāna (J. W. Goudriaan), kurš vienlaikus ir paudis nožēlu par arodbiedrību neatkarības sagraušanu Baltkrievijā.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
PēcLatvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības ierosinājuma Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) šodien, 21. aprīlī, izskatīs jautājumu par LVSADA streika prasību Veselības ministrijai.
Izlīgšanas sarunās 2021. gada vasarā un rudenī starp LVSADA un Veselības ministriju tika panākta vienošanās par izlīguma iespējamību. Lai to veicinātu, LVSADA padome 2021. g. 21. septembrī nolēma mīkstināt sākotnējās streika (kolektīva interešu strīda) prasības. No sākotnējām prasībām saglabāta viena:
“Ministru kabineta 28.08.2018. noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 153. punktā noteiktie ārstniecības personu mēneša vidējās darba samaksas apmēri (ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 1 862 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1 117 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 745 euro) ar 2022. gada 1. janvāri tiek palielināti ne mazāk kā par 10% visām ārstniecības personām.”
Diemžēl ne Veselības ministrija, nedz arī valdība kopumā prasību joprojām neņem vērā. Mēneša vidējā darba samaksa, ko par veikto darbu garantē valsts, 2022. gadā ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem ir paaugstināta tikai par 5,4%, ārstniecības un pacientu aprūpes personām (māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem) un funkcionālo speciālistu asistentiem – tikai par 5,9%, bet māsu palīgiem nav paaugstināta ne par centu.
LVSADA atgādina, ka Ministru kabinets 2017. g. augustā apstiprināja rīkojumu Nr. 394 “Konceptuālais ziņojums Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. Atbilstoši rīkojumam, 2022. gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai bija jāsasniedz: ārstam – 2 327 (realitāte – 1 963) eiro, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem – 1 396 (realitāte – 1 183) eiro un māsu palīgiem – 931 (realitāte – 745) eiro pirms nodokļu samaksas.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to komentē īsi: “Ir ļoti svarīgi ievērot spēkā esošus rakstiskus valdības solījumus. Nevaram uzvarēt cīņā par izdzīvošanu, ja valsts veselības nozari badina, bet mediķus – kārtējo reizi pieviļ!”
Izrādot maksimālu pretimnākšanu kompromisa meklējumos, LVSADA cer ar NTSP palīdzību panākt streika (kolektīva interešu strīda) prasības izpildi, sākot ar 2022. gada 1. jūliju.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
