Rezolūcija_3

LATVIJAS VESELĪBAS UN SOCIĀLĀS APRŪPES DARBINIEKU ARODBIEDRĪBAS 4.KONGRESA

(02.12.2005.)

   R E Z O L Ū C I J A

“Par sociālo dialogu”

 Sociālais dialogs ir ilgtermiņa sadarbības process, kurā veidojas sociālekonomiskās partnerattiecības starp atšķirīgiem partneriem. Tas ir sadarbības veids starp darba devēju organizācijām, valsts institūcijām un  arodbiedrībām, kura mērķis ir saskaņot dažādo sabiedrības slāņu intereses sociālajos, ekonomiskajos jautājumos un garantēt sociālo mieru un stabilitāti valstī. Tā ir domu apmaiņa partneru vidū, kas tuvina pušu nostāju dažādos jautājumos, kompromisa meklējumus dažādu pretrunīgu interešu sadursmē, veicina dialoga partneru drošību, stabilitāti un attīstību. Sociālais dialogs ir viena no demokrātiskas valsts pazīmēm, kas izpaužas arī kā darbinieku un darba devēju divpusējais savstarpējais dialogs interešu saskaņošanā.

Kongress uzskata, ka sociālo partneru sadarbība daudzos aspektos atpaliek no Eiropas Savienības sociālā dialoga modeļa. Nacionālajā līmenī, valdība arodbiedrības un Latvijas darba devēju konfederāciju pēc vienošanās par kādu jautājumu to nepilda. Tik svarīgā jautājumā kā valsts budžeta prioritāšu noteikšanā valdība nekonsultējās ar pārējiem partneriem, radot spriedzi sabiedrībā.

Latvijā nav vēl izveidojušās stabilas darba devēju organizācijas. Valsts pārvaldes institūcijas kā Veselības ministrija, Labklājības ministrija, pašvaldības sociālajā dialogā vienlaicīgi pārstāv gan valsts, gan darba devēju pusi. Veselības aprūpē darba devēju organizācijām mērķis nav vienošanās ar arodbiedrībām, lai stabilizētu cilvēkresursus un mazinātu kritisko situāciju ar ārstniecisko personu skaitu. Sociālajā aprūpē darba devēji apvienojušies tikai profesionālajā organizācijā un nedarbojas saskaņā ar Darba devēju organizāciju un to apvienību likumu.

Kongresa delegāti aicina valdību izstrādāt un Saeimai apstiprināt likumu normas, kas sociālo dialogu nacionālajā un nozaru līmenī tuvinātu Eiropas Savienības modelim – sociālo partneru konsultēšanās rezultātā ir lēmums vai vienošanās un to izpilde ir saistoša visām iesaistītām pusēm.

Kongresa delegāti atgādina, ka darba koplīgums starp arodorganizāciju un darba devēju un nozares Ģenerālvienošanās ir apliecinājums sociālo partneru labajai gribai mazināt sociālo spriedzi, saglabāt nozari speciālistus un nodrošināt kvalitatīvus sniedzamos pakalpojumus.