18.09. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

         Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni par vairākiem veselības ministres Ilzes Viņķeles apgalvojumiem šī rīta televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma”.

        Vispirms, LVSADA nekad nav ieteikusi paaugstināt darba samaksu vienādā mērā katram nozares darbiniekam. Tiesa gan, LVSADA aizstāv zemākas darba algas likmes paaugstināšanu visās amatu grupās (tā saucamajā “trepē”) tieši tāpēc, lai palīdzētu mazāk atalgotajiem darbiniekiem katrā kompetences līmenī bez diskriminēšanas.

Otrkārt, slimnīcu sodīšana ar mazāku finansējumu par to, ka tajās trūkst speciālistu, ir absurda ideja, jo problēmas cēlonis ir labi zināmais darba roku trūkums. Slimnīcas pie tā nav vainojamas: jo mazāks finansējums algām un slimnīcai, jo mazāka iespēja problēmu atrisināt. Turpinot tādā garā, nākotnē vienu pēc otras nāksies slēgt arī reģionālās slimnīcas.

          Taču vislielāko neizpratni izraisa ministres vārdi par to, ka darba samaksas paaugstināšanas veids tiks precizēts pēc pārrunām ar nozari, apgalvojot: “šo ceturtdien esmu aicinājusi ministrijā kolēģus, lai diskutētu”. Līdz trešdienas, 2019. gada 18. septembra, darba dienas beigām LVSADA birojā šāds uzaicinājums nav saņemts.

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).

18.09.2019. plkst. 17.00

18.09. Preses relīze

 Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir griezusies pie 13. Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces un pārējiem deputātiem ar aicinājumu nodrošināt Veselības aprūpes finansēšanas likuma normu ievērošanu 2020. gada un vidēja termiņa valsts budžeta projektu izstrādē.

   Vēstulē Saeimas deputātiem ir uzsvērts, ka valdības nevēlēšanās 2020. un 2021. gada valsts budžetā paredzēt Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto papildus finansējumu nozarei un darba samaksas palielināšanai nozares darbiniekiem ir būtiski iedragājusi valsts iedzīvotāju uzticību valdības solījumiem par veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanu.

   Līdzekļu trūkumam un kvalificēta personāla trūkumam veselības aprūpes nozarē jau līdz šim bija smagas sekas: atbilstoši OECD un Eiropas Komisijas (EK) jaunākajiem datiem, Latvija gadā zaudē aptuveni 7600 cilvēkus, kurus Eiropas Savienības vidējam līmenim atbilstošas veselības aprūpes apstākļos mediķi būtu varējuši glābt.  Gan EK, gan Pasaules Banka, gan arī Latvijas Republikas Valsts kontrole ir konstatējušas, ka viens no galvenajiem problēmu cēloņiem Latvijas veselības aprūpē ir darba roku trūkums, ko izraisījušas zemās algas. Gan EK, gan OECD jaunākie ieteikumi Latvijai paredz būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu tās pieejamību un kvalitāti.

   Lai glābtu valsts veselības aprūpes sistēmu un stiprinātu Latvijas kā tiesiskas un sociāli atbildīgas valsts reputāciju, LVSADA aicina 13. Saeimu steidzami rīkoties, lai atbilstoši valsts iedzīvotāju interesēm un Latvijas starptautisko sadarbības partneru ieteikumiem nodrošinātu Veselības aprūpes finansēšanas likuma normu ievērošanu turpmāko gadu valsts budžeta veidošanas procesā.

   Vēstules noslēgumā deputātiem ir atgādināts, ka, stājoties amatā, viņi ir devuši zvērestu ievērot Latvijas Republikas likumus.

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).

2019. gada 18. septembrī


09.09. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

        Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) biroja darbiniece Inga Rudzīte ir griezusies pie Latvijas Republikas tiesībsarga ar lūgumu novērst viņas cilvēktiesību apdraudējumu, ko rada valsts budžeta projekta veidošana, neievērojot Veselības aprūpes finansēšanas likumu (turpmāk – Likums).

       Likums nosaka, ka veselības aprūpes vispārējās valdības sektora finansējums, sākot ar 2020. gadu, veido vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta. Likuma sadaļa “Pārejas noteikumi” nosaka, ka Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2019., 2020. un 2021. gadam, paredz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20% apmērā. Attiecībā uz 2019. gadu šī likuma norma tika izpildīta. 

       Diemžēl Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē 27.08.2019. nāca atklātībā fakts, ka valdības apstiprinātajās valsts pamatbudžeta bāzēs 2020. un 2021. gadam Likumā noteiktais valsts finansējuma pieaugums veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai nav iekļauts. Kad pret to tika izteikti iebildumi, ministru prezidents K. A. Kariņš izteicās, ka ir likumi, ko valdība “varētu pildīt teorētiski”, tātad praktiski – nepildīt. Savukārt 04.09.2019. veselības ministre Ilze Viņķele un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride publiski nāca klajā ar informāciju, ka veselības aprūpes darbinieku algu pieaugumam valsts budžeta projektā tiek piedāvāti vien 45 miljoni euro, un tos varētu sadalīt likumā neparedzētā veidā. 

        Pasaules Banka, Eiropas Komisija un LR Valsts kontrole ir norādījusi, ka Latvijā cilvēkresursu trūkums veselības aprūpē kavē valsts veselības aprūpes sniegšanu un apdraud veselības aprūpes reformu sekmīgumu; būtiskākais darba roku trūkuma cēlonis ir zemais atalgojums. Tātad Likumā noteiktā darba samaksas pieauguma nepildīšana būtiski apdraudēs veselības aprūpes pieejamību, kvalitāti, efektivitāti un ilgtspēju.

       Likuma 2. pants nosaka, ka “šā likuma mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanu, (..) tādējādi sekmējot veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos”. Tātad Likuma nepildīšana radīs apdraudējumu veselības aprūpes pieejamībai un kavēs sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos. Tas tiešā veidā apdraudēs ES Pamattiesību hartas 35. punktā un LR Satversmes 111. pantā nostiprinātās Latvijas iedzīvotāju tiesības uz veselības aprūpes minimumu, kas atbilst augstam veselības aizsardzības līmenim.

Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).


05.09. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

      Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Andra Skrides paziņojumu, ka ir pieļaujams atkāpties no Veselības aprūpes finansēšanas likuma pildīšanas.

      Tikai pirms nepilna mēneša, 14. augustā, Saeimas sociālo un darba lietu komisija nolēma nepieļaut atkāpšanos no 2018. gada 13. decembrī Saeimā pieņemtā grozījuma Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz 2020. un 2021. gadā valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji 20% apmērā.  Tā vietā, lai aizstāvētu komisijas lēmuma un likuma ievērošanu, Saeimas sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs faktiski ir atbalstījis likuma nepildīšanu un algu paaugstināšanu atsevišķām darbinieku grupām likumā neparedzētā veidā.

      LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to vērtē negatīvi: “Minētais Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja paziņojums nevis stiprina tiesiskumu, bet gan vairo tiesisko nihilismu, favorītismu un atšķirīgu attieksmi pret darbiniekiem. Jācer, ka pērējiem Saeimas deputātiem pietiks gan spēka, gan godaprāta, lai aizstāvētu pašu pieņemto likumu pret politiskās korupcijas izpausmēm.”

     LVSADA atgādina, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadome vakar, 4. septembrī, vienprātīgi nolēma aicināt valdību ievērot Valdības deklarāciju un Valdības rīcības plānu, kur pati K. A. Kariņa valdība ir deklarējusi savu apņemšanos nodrošināt Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto normu izpildi. 

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).

2019. gada 5. septembrī


04.09.2019.

     Ministru prezidents K. A. Kariņš paziņojis, ka Veselības aprūpes  finansēšanas likumā noteiktās garantijas par nozares finansējuma un darba samaksas pieaugumu 2020. g. varētu neievērot, jo ir likumi, ko valdība varētu pildīt teorētiski. Veselības ministre I. Viņķele viņam piebalsojusi sacīdama, ka Saeima likumā minētās garantijas pieņēmusi “pēcvēlēšanu skurbulī”.

2019. gada 4. septembrī

Publicēts laikrakstā “Diena”


03.09.Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

        Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) rīt, 4. septembrī, tiksies ar veselības ministri Ilzi Viņķeli, lai pārrunātu jautājumu par 2020. gada un vidēja termiņa budžeta projektu atbilstību normatīvajiem aktiem un veselības aprūpes nozares funkciju nodrošināšanai. Tikšanās notiks pēc LVSADA iniciatīvas Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes formāta ietvaros.

        LVSADA jau iepriekš pauda neapmierinātību ar to, ka valdība gatavojas nepildīt Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteiktās garantijas par nozares finansējumu un darba samaksas pieaugumu nozares darbiniekiem 2020. un 2021. gadā. Šāda valdības rīcība ir pretrunā gan ar Eiropas Komisijas, gan OECD ieteikumiem Latvijai, gan arī ignorē Valsts kontroles ziņojumu par kritisko stāvokli ar cilvēkresursiem veselības aprūpes nozarē.

       Vēl vairāk: tas nozīmē, ka valdība gatavojas nepildīt gan Valdības deklarācijā (136. Nodrošināsim Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto normu izpildi, palielinot publiskā sektora finansējumu veselības aprūpei un paaugstinot veselības aprūpē strādājošo darba samaksu.), gan Valdības rīcības plānā (136.1. Katru gadu darba samaksa ārstniecības personām un pārējam personālam veselības aprūpes tarifos tiek palielināta par 20%, 2021. gadā ārstu vidējai darba samaksai sasniedzot divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto darba samaksu, vienlaikus palielinot arī pārējo ārstniecības personu darba samaksu un mazinot darba samaksas atšķirības starp nozarē strādājošiem.) paredzētos pasākumus veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanai.

       LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris šeit saskata nopietnus riskus: “Ir smieklīgi un bezatbildīgi apgalvot, ka no vispārējās valdības izdevumiem, kas pārsniedz 12 miljardus eiro, nav iespējams atvēlēt pienācīgu daļu veselības aprūpei, kā to prasa laba starptautiskā prakse. To ir spējis vairums jauno ES dalībvalstu. Šo nepieciešamību Latvijā beidzot aizstāv likums. Tiesiskā valstī budžeta veidošanas procesā vispirms būtu jānodrošina likumā noteiktās garantijas, par citām budžeta pozīcijām turpinot diskusijas pēc tam. Diemžēl pašreizējā budžeta veidošana notiek apgrieztā veidā, tāpēc vairāk atgādina koruptīvu, nevis tiesisku rīcību. Valdībai tas var maksāt nopietnu uzticības krīzi. Taču vēl nav par vēlu situāciju labot, un tieši tāds ir mūsu sarunu mērķis.”

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847305).

2019. gada 3. septembrī