Full name:
Nickname:
lvsada_admin
Website:
Description:

Posts by lvsada_admin

14.05. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir kopīgi uzsākušas sarunas ar Finanšu ministriju par darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes nozares darbiniekiem 2022. gadā.

   LVSADA un LBAS vienojās uzsākt sarunas ar Finanšu ministriju pēc tam, kad veselības ministrs Daniels Pavļuts ilgāk nekā mēnesi tā arī nebija atradis laiku apspriest ar LVSADA jautājumu par darba samaksas paaugstināšanu nozarē. Priekšlikumu pārrunāt minēto jautājumu LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris izteica veselības ministram nozares stratēģiskās padomes sēdē š. g. 26. martā.

   Uzsākot sarunas, LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns un LVSADA priekšsēdētājs V. Keris uzsvēra, ka veselības aprūpes valsts finansējuma ziņā Latvija joprojām ievērojami atpaliek gan no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, gan no Igaunijas un Lietuvas. Vienlaikus arodbiedrības atzina, ka 2020. gadā Latvijā ārsta vidējā darba samaksa beidzot ir sasniegusi  koeficientu 2,0 pret vidējo darba samaksu tautsaimniecībā (2309 pret 1143 euro). Savukārt māsu vidējā darba samaksa ir sasniegusi koeficientu 1,1 (1277 pret 1143 euro), kas atbilst vidējam OECD valstu līmenim. Tomēr jāņem vērā gan tas, ka vidējais OECD valstu koeficients ārstu darba samaksai ir ievērojami augstāks (2,7), gan arī tas, ka māsu skaits Latvijā gandrīz divkārt atpaliek no vidējā līmeņa ES valstīs. Tāpēc apstāties pie sasniegtā nedrīkst, jo arī Eiropas Komisija ir ieteikusi Latvijai stiprināt un attīstīt veselības aprūpes cilvēkresursus.

   Finanšu ministrs Jānis Reirs piekrita, ka izprot arodbiedrību argumentus, taču norādīja uz sarežģīto situāciju tautsaimniecībā, kas būtiski samazina valsts budžeta ieņēmumus un līdz ar to ierobežo pieļaujamo izdevumu apjomu. Tāpēc steigties ar nepārdomātiem solījumiem nebūtu pareizi. Vienlaikus finanšu ministrs J. Reirs apstiprināja, ka papildu finansējums darba samaksas paaugstināšanai veselības aprūpes nozarē 20022. gada valsts budžetā tiks atrasts.

   Pusēm izdevās vienoties par to, ka samērīgam atalgojuma pieaugumam ir jābūt, tomēr par konkrētākiem nosacījumiem amatu grupām tiks lemts turpmākajās diskusijās.

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2021. gada 14. maijā


11.05. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni un sarūgtinājumu par Satversmes tiesas spriedumu mediķu algu lietā. Spriedumā ar vienu roku dots, bet ar otru ņemts. Diemžēl atņemts vairāk, un ne jau tikai mediķiem.

   No vienas puses, Satversmes tiesa ir secinājusi, ka Saeima 2018. gada decembrī pieņēma grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā par vidējās darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes nozarē katru gadu turpmākos trīs gadus, ievērojot jau iepriekš pieņemtus politikas plānošanas dokumentus; tā kā uzdevums tika izvirzīts attiecībā uz vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, Saeimai nebija nepieciešams pašai norādīt to, no kādiem līdzekļiem attiecīgie izdevumi finansējami (Sprieduma 8.4. punkts). Tātad nav pamata iepriekš no dažiem avotiem izskanējušajiem apgalvojumiem, ka minētos likuma grozījumus deputāti pieņēmuši “skurbulī”, “paši nezinot, par ko balsoja”, “politiski bezatbildīgi”, u.t.t.

   Turklāt Satversmes tiesa ir secinājusi, ka Saeimas noteiktais uzdevums Ministru kabinetam bija zināms kopš Veselības aprūpes finansēšanas likuma attiecīgo grozījumu pieņemšanas; apņemšanās ievērot uzdevumu bija noteikta par A. K. Kariņa vadītās valdības prioritāti (Sprieduma 10.1. punkts).

   No otras puses, Satversmes tiesa ir secinājusi, ka Saeimas rīcība, 2020. gadā veselības aprūpes darbinieku atalgojuma paaugstināšanai piešķirot par aptuveni 44 milj. euro mazāk, nekā paredzēts Veselības aprūpes finansēšanas likumā, “atbilst tiesiskuma, tiesiskās drošības un labas likumdošanas principiem” (Sprieduma 12. punkts), jo “iespējas īstenot šo mērķi tika līdzsvarotas ar  citām prioritātēm un valsts ekonomiskajām iespējām” (10.2. punkts). Līdz ar to Satversmes tiesa nosprieda, ka tiesībsarga Jura Jansona iesniegtais pieteikums par likuma “Par valsts budžetu 2020. gadam” regulējuma, ciktāl tas neatbilst Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteiktajam valsts finansējumam veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai, atzīšanu par neatbilstošu Satversmei, nav pamatots.

   LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris ir neizpratnē: “Tad jau sanāk, ka likumā noteiktu garantiju nepildīšana termiņā, kas pārsniedz vienu gadu, tagad jāuzskata par tiesisku un atbilstošu labai likumdošanas praksei. Arī universālu pamatojumu turpmāk nebūs tālu jāmeklē. Ja reiz tā, tad visas nozares var aizmirst par nepieciešamā finansējuma ticamu un drošu plānošanu ilgākā termiņā. Vai tiešām tāds bija sprieduma mērķis?”

        

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2021. gada 11. maijā


10.03. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) aicina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Ministru kabinetu nekavējoties Nacionālās trīspusējās sadarbības formātā pārrunāt ar sociālajiem partneriem jautājumu par darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes darbiniekiem 2022. un 2023. gadā un tam nepieciešamo papildus finansējumu.

   LVSADA birojs 2021. gada 9. martā elektroniski saņēma Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna Veselības komponentes priekšlikumus (turpmāk – Priekšlikumi), ko šodien, 10. martā, paredzēts izskatīt Finanšu ministrijas darba grupā.

   Birojs nekavējoties ar tiem iepazinās un konstatēja, ka pašreizējais Priekšlikumu projekts tikai daļēji atbilst EK 2020. gada rekomendācijai Latvijai nodrošināt veselības sistēmai papildus cilvēkresursus. Konkrēti, pasākums Nr. 4.1. paredz papildus 183 milj. euro darba samaksai veselības aprūpes darbiniekiem trīs gadu periodā (2021 – 2023). Šāds papildus finansējums nenodrošinās darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes nozares darbiniekiem 2022. un 2023. gadā, bet tikai palīdzēs saglabāt to 2021. gada līmenī. Tādā veidā papildus cilvēkresursus nozarei piesaistīt neizdosies.

   LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris aicina: “Veselības ministrijai ir laiks no skaistām frāzēm par “integrētu veselības aprūpes pakalpojumu koncentrāciju cilvēkresursu pieejamības vietās” pārslēgties uz konkrēta darba samaksas pieauguma plānošanu, lai nodrošinātu pacientiem vajadzīgo darbinieku skaitu nozarē jau tuvākajos gados!”

 

 

Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).

2020. gada 10. martā


LVSADA un LSB Atklāta vēstule

Rīgā

2021. gada 01. martā

Latvijas Republikas 

13. Saeimas deputātiem

 

ATKLĀTA VĒSTULE

par valsts veselības aprūpes cilvēkresursu apdraudējumu

  

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) un Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) aicina pievērst uzmanību tam, ka Veselības ministrijas sagatavotā jaunā ārstniecības personu darba samaksas kārtība var dot  nopietnu triecienu novājinātajiem valsts veselības aprūpes cilvēkresursiem. Covid-19 pandēmijas apstākļos šāda rīcība draud ar katastrofālām sekām vistuvākajā laikā.

   Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu “Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu” (VSS-897, TA-2520) Ministru kabinets plāno izskatīt š. g. 4. martā. LVSADA, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai un LSB līdz šim kopīgi izdevies panākt, ka ziņojums pirms izskatīšanas valdībā papildināts ar darba devēju un arodbiedrības viedokli par ieceres trūkumiem un nepieciešamību tos novērst. Informācija par konstatētajiem trūkumiem atkārtoti tika sniegta gan Veselības ministrijai, gan Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes institūcijām laikā no 2020. gada 3. augusta līdz 2021. gada 4. janvārim. Nesaprotamu apsvērumu dēļ Veselības ministrija to pēc būtības ir ignorējusi.

   Ieviest jaunu kārtību, kas balstīta uz kļūdainiem pieņēmumiem, būtu neattaisnojams risks. Lai risku mazinātu, jaunajā darba samaksas kārtībā nepieciešams novērst vairākus būtiskus trūkumus. Sevišķa uzmanība jāpievērš tam, ka:

  • nav pieļaujama jaunākā medicīniskā personāla vidējās darba samaksas (VDS) proporcijas (no ārsta VDS) samazināšana no 40% uz 29%;
  • ārstniecības personu atalgojuma mainīgajā daļā jāiekļauj gan Darba likumā, gan citos normatīvajos aktos šobrīd paredzētās piemaksas;
  • gadā darba samaksas paaugstināšanai jānotiek atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem; pēc tam jaunās mērķa algas (VDS) pilna vērtība jāsasniedz piecu gadu periodā (2022. – 2026.);
  • jaunā darba samaksas kārtība nedrīkst radīt nesamērīgu birokrātisku slogu ne darbiniekiem, nedz arī darba devējiem.

   Jaunās ārstniecības personu darba samaksas kārtības apstiprināšana bez minētajām korekcijām nevis stiprinās vēlēšanos strādāt veselības aprūpes nozarē, bet gan atbaidīs no tās. Mēs lūdzam šo apdraudējumu savlaicīgi novērst!

V. Keris,

LVSADA priekšsēdētājs

J. Kalējs,

LSB priekšsēdētājs


01.03. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

        Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) brīdina, ka Veselības ministrijas virzītās jaunās ārstniecības personu darba samaksas kārtības apstiprināšana Ministru kabinetā bez nepieciešamajām korekcijām nopietni apdraudēs valsts veselības aprūpes nodrošinājumu ar cilvēkresursiem.

       Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu “Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu” (VSS-897, TA-2520) Ministru kabinets plāno izskatīt š. g. 4. martā. LVSADA, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai un Latvijas Slimnīcu biedrībai (LSB) līdz šim kopīgi izdevies panākt, ka ziņojums pirms izskatīšanas valdībā tiek papildināts ar darba devēju un arodbiedrības viedokli par konstatētajiem trūkumiem un nepieciešamību tos novērst. LVSADA un LSB ieskatā, ziņojums satur virkni neatbilstību par esošo darba samaksas sistēmu. Uz kļūdainiem pieņēmumiem balstīta jaunas kārtības ieviešana būtu neattaisnojams risks. Lai minēto risku mazinātu, jaunajā darba samaksas kārtībā nepieciešams novērst vairākus būtiskus trūkumus. Sevišķu uzmanību jāpievērš tam, ka:

  • nav pieļaujama jaunākā medicīniskā personāla vidējās darba samaksas (VDS) proporcijas (no ārsta VDS) samazināšana no 40% uz 29%;
  • ārstniecības personu atalgojuma mainīgajā daļā jāiekļauj gan Darba likumā, gan citos normatīvajos aktos šobrīd paredzētās piemaksas;
  • 2021. gadā VDS paaugstināšanai jānotiek atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem; pēc tam jaunās mērķa algas (VDS) pilna vērtība jāsasniedz piecu gadu periodā (2022. – 2026.);
  • jaunā darba samaksas kārtība nedrīkst radīt nesamērīgu birokrātisku slogu ne darbiniekiem, nedz arī darba devējiem.

        LVSADA ieskatā,  jaunās ārstniecības personu darba samaksas kārtības ieviešana bez minētajām korekcijām nav pieļaujama, jo darba samaksas nosacījumu pasliktināšana un birokrātijas pieaugums nevis piesaistīs darbaspēku valsts veselības aprūpes sektoram, bet gan atbaidīs no tā. Covid-19 pandēmijas apstākļos šādai rīcībai var būt katastrofālas sekas vistuvākajā laikā.

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2021. gada 1. martā


04.01. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Slimnīcu biedrība kopīgi panākušas, ka Veselības ministrijas ziņojums valdībai par jauno darba samaksas modeli ārstniecības personām tiks papildināts ar LVSADA un LSB viedokli par modeļa trūkumiem un iespējām tos novērst.

   Pie šāda nosacījuma Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Veselības aprūpes nozares apakšpadome 2021. gada 4. janvārī vienojās atbalstīt informatīvā ziņojuma Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu (VSS-897, turpmāk – Ziņojums) tālāku virzību izskatīšanai Ministru kabinetā.

   LVSADA ieskatā,  jaunā modeļa ieviešana bez korekcijām radītu nopietnus, veselības nozari apdraudošus riskus: būtisku atalgojuma samazināšanu jaunākajam medicīniskajam personālam, labāko speciālistu aiziešanu no valsts sektora, Darba likumā un citos tiesību aktos paredzēto piemaksu liegšanu ārstniecības personām, birokrātijas pieaugumu un izvairīšanos no likumā noteiktās darba samaksas paaugstināšanas nozares darbiniekiem.

   Par konstatētajām neatbilstībām un riskiem gan LVSADA un LBAS, gan arī LSB šogad vairākkārt informēja Veselības ministriju un NTSP institūcijas. Īpaši nesaprotama arodbiedrībām ir Veselības ministrijas iecere divus gadus jaunākajam personālam (māsu palīgiem) darba samaksu nepalielināt vispār, kamēr māsām un ārstiem tā pieaugtu par 9 – 10% gadā (Ziņojums, 85. – 86. lpp.). Veselības ministre Ilze Viņķele  NTSP sēdē 18. decembrī paziņoja, ka šādu plānu prezentējot ar lepnumu. Ministri atbalstīja arī Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina. No viņas sacītā varēja secināt, ka māsu palīgi šobrīd ir atalgoti pārāk dāsni.

   LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris pret to iebilst: “Viens no spilgtākajiem jaunā modeļa trūkumiem ir nievājošā attieksme pret māsu palīgiem. Doma, ka jaunākā medicīniskā personāla darba samaksas nosacījumu pasliktināšana veicinās taisnīgumu un konkurētspēju veselības nozarē, ir ļoti dīvaina.”

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2021. gada 4. janvārī