Full name:
Nickname:
lvsada_admin
Website:
Description:

Posts by lvsada_admin

16.01. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

     Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) valde rītdien, 17. janvārī, apspriedīs iespējamo vienošanos ar Veselības ministriju par darba samaksas paaugstināšanu veselības nozares darbiniekiem 2023. gadā.

     LVSADA jau 2022. gada 28. decembrī nosūtīja veselības ministrei vēstuli, kurā aicināja iespējami drīz tikties, lai apspriestu veselības nozares problēmas un veidus, kā tās risināt. Vēstulē LSADA uzsvēra, ka cilvēkresursu trūkums nozarē ir tik nopietns, ka apdraud medicīniskās palīdzības savlaicīgumu un kvalitāti, tādā veidā nopietni vājinot valsts drošību.

      Pirmā tikšanās starp LVSADA vadību un veselības ministri L. Meņģelsoni notika š. g. 10. janvārī, piedaloties arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājam E. Baldzēnam. Tikšanās laikā LVSADA iepazīstināja ministri ar priekšlikumiem par Valdības rīcības plāna papildināšanu, pamatojot viedokli ar Eiropas Komisijas un Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem, statistikas datiem un starptautiskām publikācijām, kā arī Latvijas Republikas politikas plānošanas dokumentiem. Viens no LVSADA priekšlikumiem paredz, ka trīs gadus pēc kārtas tiek būtiski paaugstināts atalgojums nozares darbiniekiem, lai 2025. gadā beidzot izpildītu tos rādītājus, ko valdība rakstiski solīja mediķiem pirms divdesmit (!) gadiem. Turpretī tā dēvētais jaunais algu modelis mediķiem jau sākotnēji solīja krietni mazāk, un pēc iepriekšējās K. Kariņa valdības lēmuma konkrēts darba samaksas pieauguma grafiks no modeļa pazuda vispār. Līdz ar to sarunu laikā tika kopīgi secināts, ka ieviest jauno darba samaksas modeli tā pašreizējā veidolā nebūtu vēlams.

    Viedokļu apmaiņa starp LVSADA un Veselības ministriju dažādos formātos turpinājās gan 11. janvārī, gan NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdē 12. janvārī. Pārrunājot valsts budžeta projektu 2023. gadam, VANA vienprātīgi lēma, ka, atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021. – 2027. gadam, 2023. gadā veselības aprūpes vajadzībām papildus jāpiešķir vismaz 306 milj. eiro.

    Runājot par darba samaksas pieaugumu 2023. g., sākotnējais Veselības ministrijas piedāvājums bija papildus 27 milj. eiro, ko LVSADA noraidīja kā reālajai situācijai nederīgu. Turpinot diskusiju, izdevās apspriežamo papildus finansējumu paaugstināt līdz 69 milj. eiro.

    Par tālāko iespējamo rīcību lems LVSADA valde. Pēc lēmuma pieņemšanas par to tiks informēta Veselības ministrija.

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2023. gada 16. janvārī


09.01. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

    Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadība rītdien, 10. janvārī, tiksies ar veselības ministri Līgu Meņģelsoni.

   LVSADA jau 2022. gada 28. decembrī nosūtīja veselības ministrei vēstuli, kurā aicināja iespējami drīz tikties, lai apspriestu veselības nozares problēmas un veidus, kā tās risināt. Tikšanās steidzamību atbalsta arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadība. Vēstulē LSADA uzsvēra, ka cilvēkresursu trūkums nozarē ir tik nopietns, ka apdraud medicīniskās palīdzības savlaicīgumu un kvalitāti, tādā veidā nopietni vājinot valsts drošību.

   Ņemot to vērā, LVSADA jau ir iesniegusi attiecīgus priekšlikumus par Valdības rīcības plāna papildināšanu. Priekšlikumi ir pamatoti ar atsaucēm uz Eiropas Komisijas un Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem Latvijai, statistikas datiem no “Eurostat” un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) publikācijām, kā arī Latvijas Republikas politikas plānošanas dokumentiem.

    Viens no priekšlikumiem paredz palielināt valsts finansējumu veselības aprūpei, lai divu gadu laikā valdības izdevumi veselības aprūpei sasniegtu vismaz 12% no vispārējās valdības izdevumiem un vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta.

   Otrs priekšlikums paredz, ka trīs gadus pēc kārtas tiek būtiski paaugstināts atalgojums nozares darbiniekiem, lai 2025. gadā beidzot izpildītu tos rādītājus, ko valdība rakstiski solīja pirms divdesmit (!) gadiem. Jāpiezīmē, ka tā dēvētais jaunais algu modelis sākotnēji mediķiem solīja krietni mazāku darba samaksas pieaugumu, tādējādi mēģinot attaisnot politiķus par labvēlīgāku valdības rīkojumu nepildīšanu. Turklāt, pēc iepriekšējās K. Kariņa valdības lēmuma konkrēts darba samaksas pieauguma grafiks no modeļa ir pazudis vispār.

   Tikšanās ir paredzēta 2023. gada 10. janvārī plkst. 15.30 Veselības ministrijā.

 

Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).

2023. gada 9. janvārī


29.12. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vakar, 28. decembrī nosūtīja vēstuli jaunajai veselības ministrei Līgai Meņģelsonei ar aicinājumu uz iespējami drīzu tikšanos, lai konceptuāli vienotos par galvenajiem rīcības virzieniem valdības rīcības plānā veselības aprūpes nozares cilvēkresursu stiprināšanai.

   Arī vakar izsludinātais ārkārtas stāvoklis Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) ir saistīts ne tikai ar lielo saslimšanas gadījumu skaita pieaugumu, bet arī ar darba roku trūkumu, lai varētu nodrošināt operatīvu palīdzību.

   Cilvēkresursu trūkums veselības aprūpes nozarē ir tik nopietns, ka apdraud ne tikai neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, bet arī nopietni vājina valsts drošību.

   Saslimšanas gadījumā NMPD bieži vien ir pirmais dienests, kur cilvēki, pasliktinoties veselības stāvoklim, vēršas pēc palīdzības, jo arī ģimenes ārsti ir pārslogoti cilvēkresursu trūkuma dēļ.

   LVSADA priekšsēdētājā vietniece Līga Bāriņa uzsver, ka beidzot valdībai būtu jāsāk strādāt un jāsāk risināt hroniskās veselības aprūpes nozares problēmas, kur viena no būtiskākajām ir cilvēkresursu trūkums nozarē, un līdz ar to apgrūtināta pakalpojumu savlaicīga pieejamība!

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).


13.12. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) nedēļas laikā tā arī nav sagaidījusi no jaunās valdības veidotājiem Ministru prezidenta K. Kariņa solīto atklātību un konsultācijas par topošās valdības deklarācijas saturu saistībā ar iedzīvotāju tiesībām uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi.

   Tiekoties ar sadarbības partneriem un sociālajiem partneriem 5. decembrī, jaunās valdības veidotāji solīja, ka turpmāk aktīvi konsultēsies par iespējām uzlabot valdības deklarācijas saturu. Tikšanās laikā Ministru prezidents K. Kariņš uzsvēra, ka priekšlikumiem par deklarācijas uzlabojumiem jābūt balstītiem pierādījumos.

   LVSADA tieši tādu priekšlikumu iesniedza Ministru prezidentam jau sarunas laikā, atsaucoties uz Eiropas Komisijas un Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem Latvijai, kā arī balstoties uz datiem no “Eurostat” un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) publikācijām. LVSADA priekšlikums ir konkrēts un paredz palielināt valsts finansējumu veselības aprūpei, lai divu gadu laikā valdības izdevumi veselības aprūpei sasniegtu vismaz 12% no vispārējās valdības izdevumiem un vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta, tādējādi mazinot iedzīvotāju augstos tiešmaksājumus un finansiālās barjeras veselības aprūpes pieejamībai.

   Tomēr arī patlaban nekas neliecina, ka LVSADA priekšlikums būtu uzklausīts. Kā liecina pieejamā informācija (https://nra.lv, 12.12.2022.), valdības deklarācijā joprojām visai bikli paredzēta tikai virzība uz to, lai veselības aprūpes valsts finansējums “tuvotos 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem”. Tā vietā, lai steidzami un būtiski nodrošinātu veselības nozarei nepieciešamās papildus finanšu investīcijas, uzlabojumus nu paredzēts panākt, veidojot “slimnīcu reģionālos konsorcijus”.

   LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris ar rūgtu ironiju secina: “Diemžēl premjera solījums par atklātību un sadarbību nav pildīts. Pacientu ārstēšanai nepieciešamo papildus finansējumu politiķi joprojām mēģina aizstāt ar solījumiem par gaišāku nākotni, kuros netrūkst ne svešvārdu, nedz arī optimisma.  Taču jāatceras, ka ne konsorciji, ne karteļi, ne arteļi nepalīdzēs mediķiem glābt dzīvības akūta naudas trūkuma apstākļos.”

 

Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).


28.11. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

    Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) kopā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību ir iesniegusi valdības deklarācijas veidotājiem priekšlikumus par deklarācijas uzlabojumiem, kas paātrinātu virzību uz vienādi labi pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi.

    Pagaidām valdības deklarācijas projektā paredzēta virzība uz to, lai veselības aprūpes valsts finansējums tuvotos 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem, “mazinot iedzīvotāju augstos tiešmaksājumus un finansiālās barjeras veselības aprūpes pieejamībai.”

      Tik bikla nostāja nespēs nodrošināt Latvijas konkurētspēju ne tikai ES līmenī, bet pat Baltijas valstu starpā. Pirms Covid-19 pandēmijas (2019. g.) vidējais vispārējās valdības finansējums veselības aprūpei no visiem izdevumiem ES valstīs bija 15,0%, Igaunijā – 14,4%, Lietuvā – 14,6%, bet Latvijā – tikai 11,1%. Procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP) šie rādītāji būtu attiecīgi 7,0%, 5,7%, 5,1% un 4,2% (Datu avots: Eurostat).

    Svarīgi ir abi rādītāji, jo pirmais (% no visiem izdevumiem) vairāk raksturo valdības politisko attieksmi pret nozari kā prioritāti, bet otrais (% no IKP) – nozarei atvēlēto līdzekļu faktisko pirktspēju tautsaimniecības procesos. Ne jau velti Pasaules Veselības organizācija (PVO) jau pirms desmit gadiem aicināja Latviju atvēlēt valsts veselības aprūpei vismaz 12% no vispārējās valdības izdevumiem un vismaz 5% no IKP (WHO notes on the informal meeting on sustainable health financing: European experience with specific attention to opportunities and challenges for Latvia. WHO Office for Health Systems Strengthening, Barcelona, Spain, 4-5 June, 2012.).

    Diemžēl Latvijas politiķi visus šos gadus PVO ieteikumus ignorēja. Sekas ir smagas. Novājinātas veselības aprūpes dēļ vēl pirms pandēmijas mūsu valstī gadā bija par gandrīz 4000 novēršamas nāves gadījumiem vairāk nekā vidēji OECD valstīs [OECD (2021). Health at a Glance 2021: OECD indicators, OECD Publishing, Paris].

    Lai steidzami mazinātu Latvijas izmiršanas tempu, LVSADA rosina valdības deklarācijā skaidri noteikt, ka iespējami drīz valdības izdevumiem veselības aprūpei ir jāsasniedz vismaz 12% no vispārējās valdības izdevumiem un vismaz 5% no IKP.

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba  koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2022. gada 28. novembrī