29.06. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

         LVSADA šī gada februārī Eiropas Semestra ietvaros nepastarpināti informēja EK pārstāvjus par reālo situāciju Latvijas veselības aprūpē. Iepazīstoties ar minēto EK ziņojumu (2024 Country Report – Latvia. Brussels, 19.6.2024, SWD(2024) 614 final), kļūst redzams, ka dokumentā atspoguļoti vairāki svarīgi aspekti no februārī pārrunātā.

          Vispirms, EK secina, ka Latvijas valdība veselības aprūpi finansē nepietiekami, tādējādi ierobežojot iedzīvotāju piekļuvi kvalitatīvai un savlaicīgai palīdzībai. Latvijas valdības izdevumi veselības aprūpei ir vieni no zemākajiem ES. Neadekvāti zems finansējums rada garas rindas pēc pakalpojumiem. Likumsakarīgi, ka tā iedzīvotāju daļa, kas ziņo par nepieejamu medicīnisko palīdzību, Latvijā ir viena no augstākajām ES, turklāt ar tendenci pieaugt.

          Otrkārt, valdības finansējums veselības aprūpei kā daļa no iekšzemes kopprodukta (IKP) ziņojumā ir novērtēts kā stagnējošs. Tas nozīmē, ka, lai arī piešķirto eiro izteiksmē nozares budžets kļūst lielāks, procentos no IKP tas būtiski nepieaug (ja neskaita pandēmijas periodu, kad valdības finansējums veselības aprūpei sasniedza 6,3% no IKP). Patlaban Latvijas valdības finansējums veselības aprūpei ievērojami atpaliek ne tikai no vidējā ES rādītāja (7,7% no IKP), bet arī no Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam paredzētajiem 6% no IKP.

          Treškārt, par nozīmīgu šķērsli veselības aprūpes nodrošināšanai ir atzīts pastāvīgais cilvēkrersursu trūkums nozarē. Ārstu skaita attiecība pret valsts iedzīvotāju skaitu Latvijā ir zem vidējā ES rādītāja, kamēr attiecībā uz māsām šis rādītājs ir viens no zemākajiem ES. Galvenais cēlonis tam ir zemā darba samaksa, kas traucē gan piesaistīt, gan noturēt darbiniekus veselības aprūpes valsts sektorā.

         LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris pēc iepazīšanās ar EK ziņojumu secina: “Svaigi publiskotais EK viedoklis skaidri parāda, cik aplams un nehumāns ir bijis pirms nedēļas pieņemtais valdības lēmums svītrot veselības aprūpi no valsts prioritāšu saraksta.”

         LVSADA plāno atsaukties uz minētajām EK norādēm Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē, kas šodien, 20. jūnijā, notiks Veselības ministrijā.  

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).


29.04. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

           Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) piektdien, 26. aprīlī, Veselības ministrijas (VM) rīkotā sanāksmē aizstāvēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pozīciju jautājumā par darba nespējas lapu regulējumu.

           VM sasauca Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdi, lai izskatītu jautājumu par darba nespējas lapu piešķiršanas un kontroles mehānismu. VANA sēdē piedalījās arī pārstāvji no darba devēju organizācijām, Ekonomikas ministrijas un Labklājības ministrijas.

          Gatavojoties VANA sēdei, LVSADA iepazinās ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (turpmāk – LDDK) prezentāciju “Darbnespējas lapu regulējuma konkurētspēja” (05.04.2024.), kā arī Finanšu ministrijas sagatavotajiem analītiskajiem materiāliem par darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējumu.

          LDDK prezentācijā apgalvots, ka “slimības lapu skaits aug”. Vienlaikus redzams, ka 2021. g. darba nespējas A lapu skaits (470 148) bija mazāks, nekā 2019. g. (498 711). Salīdzinot ar 2021. g., 2022. g. darba nespējas A lapu skaits (660 233) patiešām pieauga 1,4 reizes. Prezentācijā apgalvots, ka “tendence pieaugoša pat pēc pandēmijas”. Tas neatbilst patiesībai. Oficiālā valsts Covid-19 statistika (https://covid19.gov.lv) liecina, ka 2022. g. sākumā ar kovidu saslimušo personu kopskaits bija 277 tūkstoši, bet gada beigās – 959 tūkstoši. Gada laikā Latvijā konstatēto Covid-19 gadījumu skaits bija trīskāršojies, palielinoties par vairāk nekā 600 tūkstošiem!

         Vēl prezentācijā atgādināts, ka LDDK vairākkārt rosinājusi samazināt darba devēja apmaksāto darba nespējas dienu skaitu atbilstoši situācijai Baltijas valstu vidū. Taču Latvijas darba devēju izmaksas par darba nespējas lapu samaksu 2022. g. (134,3 milj. eiro) nepārsniedza 1% no kopējām darbaspēka izmaksām. Savukārt kopējās darbaspēka izmaksas Latvijā 2023. g. (13,5 eiro stundā) joprojām bija zemākās starp Baltijas valstīm (Lietuvā – 14,7 eiro/h, Igaunijā – 18,3 eiro/h) un ievērojami zemākas, nekā ES vidēji (31,8 eiro/h) (https://ec.europa.eu/eurostat). Līdz ar to nav pamata apgalvot, ka darba nespējas lapu regulējumu steidzami jāmaina, lai glābtu Latvijas uzņēmēju konkurētspēju eksporta tirgos.

          LVSADA un LBAS ieskatā, demonstrēt, ka 2022. gadā pieaudzis darba nespējas gadījumu skaits, bet cēloņu analīzē neiekļaut Covid-19 ietekmi, nav korekti. Tāpēc nav pamata apgalvot, ka darba nespējas gadījumu skaits ir pieaudzis darbinieku un ārstu negodprātīgas rīcības dēļ. Turklāt darba devēju izdevumi par darba nespējas lapu apmaksu ir jāvērtē kontekstā ar kopējām darbaspēka izmaksām. Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2024. gada 29. aprīlī


22.04. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

          Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir vērsusies pie Valsts kontroles ar lūgumu veikt atbilstības revīziju par Ministru kabineta darbībām, plānojot valsts budžeta izdevumus Veselības ministrijas pamatfunkciju izpildei laikā no 2017. līdz 2024. gadam.

           Lēmumu par šādu rīcību LVSADA valde pieņēma pēc iepazīšanās ar Valsts kontroles vēstuli un aptauju attiecībā uz valsts kontroles revīziju plānošanu, “kas veicinās labvēlīgas pārmaiņas publiskajā sektorā un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos”.

           Viens no iedzīvotāju dzīves kvalitātes stūrakmeņiem ir veselības aprūpes pieejamība un kvalitāte. Ne velti Valsts prezidents E. Rinkēvičs 2023. gada oktobrī pēc tikšanās ar veselības ministru H. Abu Meri publiski uzsvēra, ka kvalitatīva un pieejama veselības aprūpe ir pamats, lai sabiedrība justos droši un uzticētos valstij (“TVNET”, 13.10.2023.). Apspriežot valsts veselības aprūpes uzlabošanas nepieciešamību un iespējas, Valsts prezidents un LVSADA vadība š. g. 4. martā nonāca pie kopīgas atziņas, ka Latvijas valsts finansējumu veselības aprūpei iespējami ātri jātuvina vidējam ES valstu līmenim (2022. gadā – 7% no IKP).

            Diemžēl valsts izdevumi veselības aprūpei 2024. gadā, salīdzinot ar faktisko finansējumu 2023. gadā, kā proporcija no IKP samazinās (4,1% pret 4,2%, attiecīgi). Veselības ministrijas izdevumiem no valsts budžeta 2024. gadā ir papildu piešķirti nevis 275 milj. eiro, bet gan tikai 77 milj. eiro (plānotais valsts finansējums 2024. g. – 1 888 milj. eiro, faktiskais valsts finansējums 2023. g. – 1 811 milj. eiro). Bez tam, Ministru kabinets plāno 2025. g. un 2026. g. atstāt veselības aprūpes nozares valsts finansējuma apmēru (eiro izteiksmē) 2024. gada līmenī.

            LVSADA pieredze liecina, ka Ministru kabinets, veidojot valsts budžeta projektus, vairākkārt nav ievērojis spēkā esošus politikas plānošanas dokumentus. Sekas tam ir viens no zemākajiem valsts finansējumiem veselības aprūpei starp ES dalībvalstīm, slikta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un aptuveni 4000 priekšlaicīgu nāvju gadā vairāk, nekā ES vidēji (OECD/European Union (2022), Health at a Glance: Europe 2022: State of Health in the EU Cycle, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/507433b0-en).

           Atbilstoši Valsts kontroles mājaslapā atrodamajam skaidrojumam, atbilstības revīzijās veic pārbaudes, vai amatpersonu rīcība visos būtiskos aspektos atbilst tiesību aktiem, plānošanas dokumentiem un valstiski (vai starptautiski) atzītai labajai praksei.

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2024. gada 24. aprīlī


21.02. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

          Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir panākusi vienošanos ar Veselības ministriju (VM) par darba samaksas pieauguma grafika iekļaušanu darbaspēka attīstības stratēģijas projektā.

          Iepriekš LVSADA kritizēja VM par vāji sagatavoto dokumentu (pilns nosaukums –  informatīvā ziņojuma “Veselības darbaspēka attīstības stratēģija līdz 2029. gadam” projekts; šeit turpmāk – Stratēģija). LVSADA ieskatā, galvenais trūkums, kas būtībā atņēma Stratēģijai spēju uzlabot valsts veselības aprūpes cilvēkresursus, bija darba samaksas lomas ignorēšana.

          Šodien (21.02.2024.) sarunās starp LVSADA un VM tika panākta konceptuāla vienošanās, ka Stratēģijā tiks iekļauts konkrēts mērķis – valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem 2029. gadā ir jābūt divas reizes lielākai par mēneša vidējo darba samaksu tautsaimniecībā (VDST); māsām, vecmātēm un ārstu palīgiem mēneša vidējās darba samaksas attiecība pret  VDST būs 1,2, bet māsu palīgiem – 0,8. Lai sasniegtu mērķi, valsts garantēto mēneša vidējo darba samaksu ārstniecības personām ir jāpalielina katru gadu atbilstoši konkrētam, Stratēģijā iezīmētam grafikam.

          Patlaban valsts garantētā mēneša vidējā darba samaksa (bruto) ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem (no 01.01.2024. – 2304 eiro) ir tikai 1,5 reizes lielāka par VDST (2023. g. pirmajos trīs ceturkšņos – 1512 eiro). Valsts garantētā mēneša vidējā darba samaksa māsām, vecmātēm un ārstu palīgiem ir 1388 eiro, māsu palīgiem – 925 eiro.

          LVSADA priekšsēdētājs panākto vienošanos vērtē atzinīgi: “Veselības ministra Hosama Abu Meri klātbūtne un nostāja palīdzēja jautājumu risināt atbilstoši starptautisku pētījumu rezultātiem un valsts veselības aprūpes politikas plānošanas dokumentiem. Tas dod cerību, ka izveidotā stratēģija tuvākajos gados patiesi varētu piesaistīt darba rokas valsts veselības aprūpes sektoram.”

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2024. gada 21. februārī


12.02. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

          Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir parādījusi “dzelteno kartīti” Veselības ministrijai (VM), neatbalstot ministrijas ierēdņu sagatavotās darbaspēka attīstības stratēģijas projekta tālāku virzību.

          Kritiku par vāji sagatavoto dokumentu (pilns nosaukums – informatīvā ziņojuma “Veselības darbaspēka attīstības stratēģija līdz 2029. gadam” projekts; šeit turpmāk – Stratēģija) LVSADA izteica piektdien (09.02.2024.) VM rīkotajā diskusijā par Stratēģijas sabiedriskās apspriešanas rezultātiem. LVSADA ieskatā, galvenais trūkums, kas būtībā atņem Stratēģijai spēju uzlabot valsts veselības aprūpes cilvēkresursus, ir darba samaksas lomas ignorēšana.

            LVSADA jau 2023. g. jūlijā atgādināja VM, ka vairāki iepriekšējie mēģinājumi ar līdzīgu dokumentu palīdzību uzlabot veselības nozares valsts sektora cilvēkresursus ir bijuši nesekmīgi. Vienā gadījumā to atzinusi pati VM, citā – Valsts kontrole (2019. gadā).

            VM ziņojumā par programmas “Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006. – 2015. gadam” īstenošanu konstatēts, ka izvirzītais mērķis nav sasniegts. Ziņojuma secinājumos norādīts, ka sekmīga veselības nozares cilvēkresursu plānošana iespējama vien tad, ja aprēķinos par darba samaksu tiek saglabātas ar Ministru kabineta 18.05.2005. rīkojumu Nr. 326 “Par pamatnostādnēm Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē” noteiktās proporcijas starp ārsta, ārstniecības un pacientu aprūpes personas (māsa, vecmāte, ārsta palīgs) un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas (māsas palīgs) vidējo darba samaksu, un mēneša vidējo darba samaksu ārstam aprēķina ar koeficientu 2,5 pret vidējo darba samaksu valstī.

          Kā zināms, pēdējais nosacījums joprojām netiek pildīts: 2024. gadā valsts garantētā mēneša vidējā darba samaksa ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem (no 01.01.2024. – 2304 eiro) ir tikai 1,5 reizes lielāka par mēneša vidējo darba samaksu valstī (2023. g. pirmajos trīs ceturkšņos – 1512 eiro). Ne velti LVSADA 2023. g. jūlija vēstules nobeigumā teikts, ka gadījumā, ja VM ignorēs minētos aspektus, Stratēģijas veidošanai nebūs vajadzīgā rezultāta.

          Diemžēl LVSADA nākas secināt, ka VM ir pilnībā ignorējusi pierādījumos balstītos ieteikumus par cilvēkresursu stiprināšanu. Konkrēti, Stratēģijas sadaļā “Rīcības virzieni” konkurētspējīgas darba samaksas nodrošināšana veselības aprūpes nozares valsts sektora darbiniekiem nav iekļauta. Minētā iemesla dēļ LVSADA nevar atbalstīt VM sagatavotās Stratēģijas tālāku virzību.

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2024. gada 12. februārī