13.06. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

        Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) šodien Veselības ministrijā aizstāvēs ārstus pret pārspīlētu ierēdņu prasību sazināties divās svešvalodās.

          Tieši šādu prasību satur Veselības ministrijā tapušais ārsta profesijas jaunā standarta projekts. Ministrijas ieskatā to prasot izglītības pēctecības principa ievērošana: prasība pārvaldīt divas svešvalodas esot iekļauta arī patlaban spēkā esošajā (kopš 2006. gada) ārsta profesijas standartā.  Savukārt LVSADA uzskata, ka tik pat labi, atsaucoties uz birokrātijas pēctecības principu, ierēdņi varētu rosināt atjaunot kādreiz viņiem tik ērto ārstu personas koda publiskošanu trešajām personām.

          Bez tam, spēkā esošais profesijas standarts paredz, ka divu svešvalodu zināšana ir tikai viena no ārsta kopīgajām prasmēm nozarē. Tikmēr jaunā standarta projekts paredz, ka sazināšanās vismaz divās svešvalodās būs ārsta pienākums un uzdevums. Turklāt tā ietvaros ārstam būs korekti jālieto profesionālo terminoloģiju un jārespektē saziņas partnera saskarsmes kultūras normas.

          LVSADA izprot valdības bažas par to, ka jau drīzumā var nākties saskarties ar lielāku viesstrādnieku ieplūdumu. Taču tādā gadījumā valdībai vēl jo vairāk būtu jārūpējas par valsts valodas stiprināšanu, nevis tā vietā jāuzkrauj  ārstiem viņu profesijai neraksturīgas funkcijas.

       

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847305).


10.06. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

        Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) iebilst pret pārspīlētu prasību ārstiem obligāti spēt sazināties divās svešvalodās.

          Tieši šādu prasību satur  Veselības ministrijā tapušais ārsta profesijas standarta projekts. Tomēr LVSADA uzskata, ka obligāta divu svešvalodu pārzināšana saziņas līmenī neuzlabos par valsts naudu izglītota ārsta galveno uzdevumu – iespējami labāk ārstēt valsts iedzīvotājus.

           LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris par to saka: “Nav šaubu, ka valodu zināšanas paver plašāku apvārsni. Taču šinī gadījumā ir runa par ko citu: izskatās, ka ārstam papildus viņa tiešajiem pienākumiem grib uzkraut arī tulka funkcijas. Tāda pieeja no valsts puses nepadarīs pievilcīgāku  jau tā pietiekami sarežģīto profesiju.”

          LVSADA pauž bažas, ka prasība ārstiem obligāti sazināties vismaz divās svešvalodās liecina par plānu jau drīzumā iepludināt Latvijā lielāku viesstrādnieku skaitu. Taču tādā gadījumā valdībai vēl jo vairāk būtu jārūpējas par valsts valodas stiprināšanu, nevis tā vietā jāuzkrauj  ārstiem viņu profesijai neraksturīgas funkcijas.

       

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847305).


Par sociālo dialogu ar Rīgas domi

 

Rīgas dome un LVSADA kopā meklēs risinājumus darba apstākļu uzlabošanai sociālās un veselības aprūpes iestādēs

 

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris un priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa š.g. 23. aprīlī, tikās ar Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāju prof. Baibu Rozentāli, lai pārrunātu iespējas uzlabot atalgojumu un darba apstākļus galvaspilsētas pašvaldības pārziņā esošajās sociālās aprūpes un veselības aprūpes institūcijās.

   Puses vienojās, ka nepieciešams jau tuvākajā laikā precizēt redzējumu par aktuālākajām problēmām un kopīgi meklēt to risinājumu. Minētajā nolūkā prof. B. Rozentāle mēneša laikā organizēs sanāksmi ar plašāku pārstāvniecību no sadarbībā iesaistītajām pusēm. Sanāksmes laikā paredzēta viedokļu apmaiņa starp Rīgas domes Labklājības departamenta speciālistiem un LVSADA arodorganizāciju biedriem.

   LVSADA cer, ka šāda nepastarpināta viedokļu apmaiņa starp darba devēja un darbinieku pārstāvjiem atsvaidzinās sociālo dialogu un ļaus uzlabot sabiedrisko pakalpojumu vidi galvaspilsētā.

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darbiniece Vita Pluša (tel. 67847300)


16.04. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

 

        Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž gandarījumu par to, ka valdības rīcības plāns tiks papildināts ar pasākumiem, kas uzlabo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (Dienests) darbinieku piekļuvi veselības aprūpei. Šāds lēmums pēc arodbiedrību puses ierosinājuma tika pieņemts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē 2019. gada 16. aprīlī.

        Pēc LVSADA ierosinājuma šo jautājumu Veselības ministrija sāka skatīt pagājušā gada augustā. Toreiz darba grupa nolēma, ka priekšlikums par savlaicīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Dienesta darbiniekiem ir konceptuāli atbalstāms. Lai iegūtu precīzāku informāciju par situāciju, ministrija uzdeva Dienestam aptaujāt darbiniekus par gaidīšanas laika ietekmi uz viņiem nepieciešamās ārstniecības pieejamību.

        Pirms aptaujas rezultātu iesniegšanas ministrijai Dienesta vadība ar tiem iepazīstināja LVSADA. Aptauja uzrāda, ka 2018. gada pirmajos 6 mēnešos veselības aprūpe ir bijusi nepieciešama 725 cilvēkiem jeb 22% no visiem Dienesta darbiniekiem. Kaut arī pacienta iemaksu un līdzmaksājumu viņu vietā sedz valsts, 2045 epizodēs (42% gadījumu) darbinieki par pakalpojumu bija spiesti maksāt pilnu cenu no savas kabatas ilgā gaidīšanas laika dēļ.

        Tātad realitātē NMPD darbinieki patiešām saskaras ar garām rindām uz viņiem nepieciešamo ārstniecības pakalpojumu saņemšanu. Tas kavē darbu dienestā un neveicina NMPD nodrošinājumu ar nepieciešamajiem cilvēkresursiem.

 

       LVSADA joprojām cer, ka Dienesta darbinieku veselības aprūpes uzlabošana būs viens no pirmajiem jaunās valdības darbiem, kas gan uzlabos veselības aprūpes pieejamību, gan mazinās darba roku trūkumu Dienestā.

       

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).


12.04. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

        Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir konstatējusi, ka valdība slepus gatavojas samazināt finansējumu veselības aprūpei. Sākot ar nākamo gadu, nozares finansējums saruks gan absolūtos skaitļos, gan procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijas sabiedrībai par to netiek stāstīts vispār. Savukārt Eiropas Komisiju valdība gatavojas maldināt, ziņojot, ka viss ir vislabākajā kārtībā.

          Tieši šādu maldinošu informāciju satur valdības sagatavotā Latvijas Stabilitātes programma 2019. – 2022. gadam. Programmā tiek apgalvots, ka “ar piešķirtā papildu finansējuma pieaugumu Latvija kopumā ir spējusi nodrošināt vidējo finansējuma pieaugumu veselības aprūpes nozarei atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014. – 2020. gadam plānotajam finansējuma pieaugumam”. Patiesībā līdz pamatnostādnēs plānotajam jau tagad pietrūkst vairāk par 700 miljoniem euro. Atbilstoši pamatnostādnēm un Veselības aprūpes finansēšanas likumam, valsts finansējumam veselības aprūpei 2020. gadā jāsasniedz vismaz 4% no IKP. Diemžēl realitāte sola krietni mazāk.

          Par konstatētajām neatbilstībām LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris šodien, 12. aprīlī, informēs Saeimas Eiropas lietu komisiju.

       

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).


21.03. Preses relīze

 Informācija plašsaziņas līdzekļiem

        Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir griezusies pie Ministru prezidenta ar lūgumu papildināt valdības rīcības plānu ar pasākumiem, kas uzlabo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku piekļuvi veselības aprūpei.

       Pēc LVSADA ierosinājuma šo jautājumu Veselības ministrija sāka skatīt pagājušā gada augustā. Toreiz darba grupa nolēma, ka priekšlikums par savlaicīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību NMPD darbiniekiem ir konceptuāli atbalstāms. Lai iegūtu precīzāku informāciju par situāciju, ministrija uzdeva dienestam aptaujāt darbiniekus par gaidīšanas laika ietekmi uz viņiem nepieciešamās ārstniecības pieejamību. Aptauja uzrāda, ka 2018. gada pirmajos 6 mēnešos veselības aprūpe ir bijusi nepieciešama 725 cilvēkiem jeb 22% no visiem NMPD darbiniekiem. Kaut arī pacienta iemaksu un līdzmaksājumu viņu vietā sedz valsts, 2045 epizodēs (42% gadījumu) darbinieki par pakalpojumu bija spiesti maksāt pilnu cenu no savas kabatas ilgā gaidīšanas laika dēļ.

       Ņemot to vērā, LVSADA 15.02.2019. uzrunāja Veselības ministriju, rosinot papildināt valdības rīcības plāna projektu ar konkrētu punktu: “Uzlabota kārtība, kādā NMPD darbinieki saņem valsts apmaksātu veselības aprūpi. Diemžēl atbildes joprojām nav, tāpēc rodas bažas, vai Veselības ministrija izprot, cik svarīgi ir nodrošināt veselības aprūpes priekšposteni ar nepieciešamajiem cilvēkresursiem.

       Vērtējot Ministru prezidenta iespējamo rīcību, LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris ir optimists: “Arodbiedrība cer, ka NMPD darbinieku veselības savlaicīga atjaunošana būs viens no pirmajiem Artura Krišjāņa Kariņa vadītās valdības darbiem, kas palīdzēs uzlabot veselības aprūpes pieejamību valstī”.

       

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).