Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 1. novembrī Saeimā rīkos konferenci par nākotnes veselības ekonomiku, taču 23. oktobrī atbalstīja valsts budžeta projektu 2025. gadam, kas paredz valsts veselības aprūpes badināšanu.
LVSADA jau š. g. 20. augustā zināšanai nosūtīja atklātu vēstuli Saeimas priekšsēdētājai D. Mieriņai. Vēstulē, balstoties uz Eiropas Komisijas (EK) jaunāko ziņojumu par Latviju (2024 Country Report – Latvia. Brussels, 19.6.2024, SWD(2024) 614 final), norādīts: valsts veselības aprūpes finanšu badināšana ir vistiešākais sabiedrības drošības apdraudējums! Atbilde no Saeimas priekšsēdētājas nav saņemta joprojām. LVSADA konkrētais un pamatotais aicinājums steidzami glābt Latvijas iedzīvotājus no priekšlaicīgas mirstības viņai nav licies uzmanības cienīgs. Taču konferencē, “lai veicinātu sabiedrības un veselības resursu pamatotu, taisnīgu un efektīvu izmantošanu, kā arī uzlabotu veselības aprūpes sistēmas darbību ilgtermiņā”, D. Mieriņa teiks atklāšanas runu (https://www.saeima.lv/lv/aktualitates)?!
Uzklausīt LVSADA (sešu tūkstošu veselības nozares darbinieku) viedokli paneļdiskusijās nav plānots. Tas rada bažas par pasākuma kvalitāti un ievirzi. Neprecīzs ir jau programmas ievada pirmais teikums: “Jaunākie dati vēlreiz apliecina – Latvijas veselības aprūpes sistēmā kritiski trūkst finansējuma, lai pacientiem Latvijā būtu tādas pašas ārstniecības iespējas kā tas ir ES turīgākajās valstīs” (kā avotu norādot pieminēto EK ziņojumu). Taču EK ziņojumā Latvija nav salīdzināta ar ES turīgākajām valstīm!
Citējot dokumentu pēc būtības, precīzāk būtu: “Veselības nozare Latvijā ir nepietiekami finansēta, un tas ierobežo piekļuvi kvalitatīvai un savlaicīgai aprūpei. Sekas tam ir lielā, viena no lielākajām ES un arvien pieaugošā sabiedrības daļa, kas ziņo par nepieejamu veselības aprūpi (5,4% Latvijā, salīdzinot ar 2,2% ES vidēji). Valsts finansējums veselības aprūpei kā daļa no IKP ir stagnējošs.” Tātad veselības aprūpes nepieejamības galvenais cēlonis ir nevis tas, ka Latvija nav viena no “ES turīgākajām valstīm” (ko tik drīz nevarēs mainīt), bet gan tas, ka valsts finansējums nozarei ir nepietiekams un kā daļa no IKP stagnējošs (ko var labot jau tagad).
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris pauž viedokli: “Apzināti vai neapzināti, bet konferences vadmotīvs ir definēts nekorekti. Kā sekas tam var būt kļūdaini spriedumi. LVSADA aicina no tādām sekām izvairīties un aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju tiesības uz savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi jau tagad!”
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).
Pēc Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) ierosinājuma sociālie partneri un Veselības ministrija 9. oktobrī kopīgi nolēma aicināt Ministru kabinetu iekļaut valsts budžeta 2025. gadam projektā Veselības ministrijas pieprasītos papildus 153,27 miljonus eiro, lai nepieļautu valsts veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes pasliktināšanos.
LVSADA priekšlikums, kuru atbalstīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), tika izskatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdē. Pieņemto lēmumu VANA pamato ar atsaucēm uz EK ziņojumu par Latviju (2024 Country Report – Latvia. Brussels, 19.6.2024, SWD(2024) 614 final), EK rekomendācijām par Padomes rekomendācijām Latvijai (Recommendation for a Council Recommendation. Brussels, 19.6.2024, COM(2024) 614 final), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) apskatu par Latviju (OECD Economic Survays: Latvia 2022. OECD Publishing, Paris), Ministru kabineta 26.05.2022. rīkojumu Nr. 359 “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam”, kā arī Veselības nozares stratēģiskās padomes 20.06.2024. sēdes lēmumiem.
No vienas puses, gan EK, gan OECD ir vērsušas uzmanību uz to, ka Latvijas iedzīvotāju skaits strauji sarūk, turklāt novēršamā mirstība ilgstoši ir augsta. To veicina apstāklis, ka valdības finansējums veselības aprūpei ir zems un kā daļa no iekšzemes kopprodukta (IKP) –stagnējošs. Tāpēc veidojas garas rindas pēc medicīniskajiem pakalpojumiem un zemā atalgojuma dēļ nozarē kritiski trūkst kvalificēta darbaspēka. No otras puses, valdība pagaidām neplāno minētos trūkumus novērst. Gluži otrādi – kā daļa no IKP valdības finansējums veselības aprūpei samazināsies. VANA sēdes dalībnieki secināja, ka šāda valsts budžeta plānošana nopietni apdraud turpmāko veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris aicina vērtēt notiekošo: “Pagājušajā gadā ES ietvaros iedzīvotāju skaits visstraujāk samazinājās Latvijā. Tomēr valdība plāno arī turpmāk badināt valsts veselības aprūpi. Zinot iepriekš minētos faktus, rodas jautājums: kuram tas ir izdevīgi?”
Savukārt LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja pauž nožēlu, ka valdības darbi neatbilst vārdiem un spēkā esošiem normatīviem aktiem: “Jau 2022. gada pavasarī, kad Ministru kabinets apstiprināja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027.gadam, bija skaidrs, kāds 2025. gadā būs veselības nozarei nepieciešamais finansējums. Diemžēl šobrīd pieprasītie papildus 153 miljoni ir tikai aptuveni puse no vajadzīgā, tātad – ir kritiski nepieciešami!”
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Eiropas Komisijasziņojums par Latviju (2024)1Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) apskats par Latviju (2022)2
Evikas Siliņas (Jaunā Vienotība) vadītā Ministru kabineta rīcība, veidojot valsts budžetu 2025. gadam
Latvijas iedzīvotāju skaits strauji sarūk.To veicina zemie valdības izdevumi veselības aprūpei un kvalificēta medicīniskā personāla trūkums.Valdības finansējums veselības aprūpei kā daļa no iekšzemes kopprodukta ir stagnējošs.Galvenais cēlonis ilgstošajam cilvēkresursu trūkumam veselības aprūpes valsts sektorā ir zemā darba samaksa.
Nav plānots būtiski paaugstināt valdības finansējumu veselības aprūpei. Nav plānots būtiski paaugstināt valsts garantēto darba samaksu veselības aprūpes valsts sektora darbiniekiem.
1 2024 Country Report – Latvia. Brussels, 19.6.2024, SWD(2024) 614 final
LVSADA šī gada 20. augustā nāca klajā ar atklātu vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai un veselības ministram H. Abu Meri (zināšanai – Valsts prezidentam E. Rinkēvičam, Saeimas priekšsēdētājai D. Mieriņai, EK pārstāvniecības Latvijā vadītājai Z. Petrei, tiesībsargam J. Jansonam un LBAS priekšsēdētājam E. Baldzēnam), aicinot valsts budžeta projektā 2025. gadam iekļaut Veselības ministrijas pieprasītos 153,3 miljonus eiro, kas nepieciešami svarīgāko valsts veselības aprūpes pamatfunkciju nodrošināšanai.
Vēstulē uzsvērts, ka bez savlaicīgi pieejamas un kvalitatīvas veselības aprūpes valstij nav nākotnes. Ne velti Valsts prezidents E. Rinkēvičs, 2023. gada rudenī tiekoties ar veselības ministru H. Abu Meri, uzsvēra, ka kvalitatīva un pieejama veselības aprūpe ir pamats, lai sabiedrība justos droši un uzticētos valstij. Diemžēl jaunākais Eiropas Komisijas ziņojums par Latviju (2024 Country Report – Latvia. Brussels, 19.6.2024, SWD(2024) 614 final) brīdina, ka nepietiekamais nozares finansējums apgrūtina veselības politikas īstenošanu un veicina augstu novēršamo mirstību.
Tāpēc LVSADA aicināja saprast, ka valsts veselības aprūpes finanšu badināšana pēc būtības ir vistiešākais sabiedrības drošības apdraudējums!
Līdz šim atbalstošas atbildes uz vēstuli LVSADA ir sanēmusi no Latvijas Republikas tiesībsarga, kā arī no Veselības ministrijas.
LVSADA padomes sēde notiks Latvijas Brīvo arodbiedrību namā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31, 2. stāva zālē. Sākums plānots plkst. 10.30. Uzaicinājums piedalīties sēdē ir nosūtīts gan Ministru prezidentei Evikai Siliņai, gan veselības ministram Hosamam Abu Meri.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300)