Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni par vairākiem veselības ministres Ilzes Viņķeles apgalvojumiem šī rīta televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma”.
Vispirms, LVSADA nekad nav ieteikusi paaugstināt darba samaksu vienādā mērā katram nozares darbiniekam. Tiesa gan, LVSADA aizstāv zemākas darba algas likmes paaugstināšanu visās amatu grupās (tā saucamajā “trepē”) tieši tāpēc, lai palīdzētu mazāk atalgotajiem darbiniekiem katrā kompetences līmenī bez diskriminēšanas.
Otrkārt, slimnīcu sodīšana ar mazāku finansējumu par to, ka tajās trūkst speciālistu, ir absurda ideja, jo problēmas cēlonis ir labi zināmais darba roku trūkums. Slimnīcas pie tā nav vainojamas: jo mazāks finansējums algām un slimnīcai, jo mazāka iespēja problēmu atrisināt. Turpinot tādā garā, nākotnē vienu pēc otras nāksies slēgt arī reģionālās slimnīcas.
Taču vislielāko neizpratni izraisa ministres vārdi par to, ka darba samaksas paaugstināšanas veids tiks precizēts pēc pārrunām ar nozari, apgalvojot: “šo ceturtdien esmu aicinājusi ministrijā kolēģus, lai diskutētu”. Līdz trešdienas, 2019. gada 18. septembra, darba dienas beigām LVSADA birojā šāds uzaicinājums nav saņemts.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir griezusies pie 13. Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces un pārējiem deputātiem ar aicinājumu nodrošināt Veselības aprūpes finansēšanas likuma normu ievērošanu 2020. gada un vidēja termiņa valsts budžeta projektu izstrādē.
Vēstulē Saeimas deputātiem ir uzsvērts, ka valdības nevēlēšanās 2020. un 2021. gada valsts budžetā paredzēt Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto papildus finansējumu nozarei un darba samaksas palielināšanai nozares darbiniekiem ir būtiski iedragājusi valsts iedzīvotāju uzticību valdības solījumiem par veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanu.
Līdzekļu trūkumam un kvalificēta personāla trūkumam veselības aprūpes nozarē jau līdz šim bija smagas sekas: atbilstoši OECD un Eiropas Komisijas (EK) jaunākajiem datiem, Latvija gadā zaudē aptuveni 7600 cilvēkus, kurus Eiropas Savienības vidējam līmenim atbilstošas veselības aprūpes apstākļos mediķi būtu varējuši glābt. Gan EK, gan Pasaules Banka, gan arī Latvijas Republikas Valsts kontrole ir konstatējušas, ka viens no galvenajiem problēmu cēloņiem Latvijas veselības aprūpē ir darba roku trūkums, ko izraisījušas zemās algas. Gan EK, gan OECD jaunākie ieteikumi Latvijai paredz būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu tās pieejamību un kvalitāti.
Lai glābtu valsts veselības aprūpes sistēmu un stiprinātu Latvijas kā tiesiskas un sociāli atbildīgas valsts reputāciju, LVSADA aicina 13. Saeimu steidzami rīkoties, lai atbilstoši valsts iedzīvotāju interesēm un Latvijas starptautisko sadarbības partneru ieteikumiem nodrošinātu Veselības aprūpes finansēšanas likuma normu ievērošanu turpmāko gadu valsts budžeta veidošanas procesā.
Vēstules noslēgumā deputātiem ir atgādināts, ka, stājoties amatā, viņi ir devuši zvērestu ievērot Latvijas Republikas likumus.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
