21.12. Preses relīze

 Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) iebilst pret valdības ieceri diskriminēt tās ārstniecības iestādes, kas neplāno attīstīt veselības tūrisma pakalpojumus.  

   Valdības sagatavotajā likumprojektā “Veselības tūrisma attīstības veicināšanas likums” ir noteikts, ka ārstniecības iestādēm, kas plāno attīstīt veselības tūrismu, tiks piemērotas nekustamā īpašuma nodokļa un uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides. Uz atlaidēm varēs pretendēt, ja plānotā sākotnējo ieguldījumu summa veselības tūrisma veicināšanai pārsniedz 200 000 euro, un “tūristu” apkalpošanai tiek izveidota atsevišķa struktūrvienība. Saskaņā ar likuma 2. pantu, tādā veidā valsts plāno veicināt veselības tūrisma attīstību Latvijā.  

   Tanī pašā laikā ārstniecības iestādēm, kas visus spēkus veltīs Latvijas iedzīvotāju ārstēšanai, papildus valsts atbalsts nav paredzēts, lai gan valsts 2017. gada budžetā veselības aprūpei paredzētais finansējums ir daudz mazāks, nekā prasa Eiropas Komisija un Pasaules Veselības organizācija. 

   Turklāt, veicot ieguldījumus veselības tūrisma attīstībā, šī nauda tiks atņemta Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpei, kas jau tāpat ir vāja. Tas vēl vairāk pasliktinās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, lai gan jau tagad veselības aprūpes nepietiekamas kvalitātes dēļ ik valstī gadu pāragri mirst ap 6500 cilvēku, kuru dzīvības ir iespējams glābt.

   LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to vērtē kā valdības ieceri padarīt Latvijas iedzīvotājus par otrās šķiras cilvēkiem: “Šādi valdības plāni pazemo gan mūsu pacientus, gan mediķus, un tāpēc atbalsta vietā ir pelnījuši nosodījumu.”

      

 

 Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).


Atklāta vēstule

Atklāta vēstule

Latvijas Republikas 12. Saeimas priekšsēdētājai

Inārai Mūrniecei

 Rīgā, 2016. g. 21. novembrī

 Saeimas priekšsēdētājas kundze!

      Atvainojiet, ka traucēju, neraugoties uz Jūsu lielo aizņemtību. Tomēr atļaujiet atgādināt, ka aizņemtība neattaisno solījumu nepildīšanu.

     Šī gada 2. maijā Jūs tikāties ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvjiem (tajā skaitā – ar mani), lai apspriestu 1. maijā Doma laukumā notikušās Tautas sapulces prasības Saeimai. Sapulcē piedalījās vairāk nekā 3000 cilvēku, un viņu prasība Nr. 1 bija: “Steidzami un būtiski palielināt finansējumu veselības aprūpei atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem.” Tikšanās laikā Jūs solījāt iedziļināties situācijā un sniegt atbildi. Atbildes joprojām nav.

     Atgādināšu arī par mūsu telefonisko sarunu š. g. 28. septembrī – dienu pirms Zaļās Nāves uznāciena uz politiskās skatuves. Informējot presi, Jūs toreiz uzsvērāt arodbiedrības atteikumu ierasties uz sarunām pāris stundas pirms plānotās protesta akcijas sākuma. Vienlaikus Jūs solījāt tikšanos jau tuvākajā laikā, savlaicīgi informējot par apspriežamajiem veselības aprūpes budžeta papildināšanas variantiem. Konstruktīvu priekšlikumu trūkums no Saeimas puses bija galvenais iemesls, kāpēc sarunas nevarēja notikt toreiz. Diemžēl nedz priekšlikumus, nedz aicinājumu uz sarunu Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) no Jums nav saņēmusi joprojām.

     Taču laiks negaida: valsts budžetu 2017. gadam ir plānots apstiprināt jau tuvākajās dienās, un koalīcijas partiju mašinērija samaļ miltos jebkurus argumentus, kas varētu grozīt budžeta projektu par labu Tautas Dzīvībai. Katastrofa nekļūst mazāka, ja to izliekas neredzam. Veselības aprūpes bēdīgo stāvokli patlaban nesaredz tikai Saeimas koalīcija. Jaunākie “Baltic International Bank barometra” rādītāji ir daiļrunīgāki par jebkuru retoriku: visos Latvijas novados cilvēki kā prioritāti nākamā gada valsts budžetā vēlas redzēt veselības aprūpi: Latgalē – 69%, Kurzemē – 73%, Vidzemē – 75%, Rīgā – 76% un Zemgalē – 85%!

     Turpretī koalīcijas partijas ir citās domās. Latvijas vispārējās valdības izdevumi nākamgad pārsniegs 10 miljardus eiro. Pasaules Veselības organizācija iesaka Latvijai virzīt veselības aprūpei vismaz 12% no vispārējās valdības izdevumiem, bet valdība plāno piešķirt tikai 7,65%. Tas būs vēl mazāk, nekā šogad iedalītie 8,12%… Pie varas esošās koalīcijas valdība 2014. g. rakstiski solīja veselības aprūpei 2017. g. papildus 368 miljonus eiro (3,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), bet tā vietā tagad koalīcija gatavojas piešķirt tikai 67 miljonus. Par kādu prioritāti ir runa?!

     Koalīcijas partijas ignorē ES institūciju brīdinošo informāciju par to, ka Latvija ik dienu zaudē 17 cilvēkus (gadā – aptuveni 6500), ko normālos, Eiropas līmeņa veselības aprūpei piedienīgos apstākļos mediķi būtu varējuši glābt.  Palielinās invalīdu skaits. Ir palielinājušās summas, ko valsts un darba devēji spiesti maksāt par slimības lapām. Vai Jūs cerat, ka šis posts saruks, ja samazināsiet apmaksāto slimības atvaļinājumu garumu vai nepiešķirsiet invaliditāti cilvēkiem, kuri kļuvuši nevarīgi? Tā nenotiks! Cilvēku veselība un darbaspēka kvalitāte grūs vēl straujāk, un valsts budžets tāpēc zaudēs arvien vairāk. Zaļās Nāves triumfs ir viss, ko var panākt, turpinot līdzšinējo tautas izmērdēšanas politiku. Vai tiešām Jūs to vēlaties?

     Dzirdiet: vēl nav par vēlu, lai palīdzētu Tautas Dzīvībai! Eiropas Komisija 2016. g. ieteikumos Latvijai ir skaidri norādījusi uz konkrētu mērķi: līdz 2020. g. palielināt valsts finansējumu veselības aprūpei, sasniedzot 4% no IKP, salīdzinot ar 3% no IKP 2015. gadā. Lai ticami sāktu uz to virzīties, nākamgad jāsasniedz vismaz 3,25% no IKP, līdz kuriem budžeta projektā pietrūkst vēl 23 milj. eiro. Tautas Dzīvības vārdā šie līdzekļi ir jāatrod!

Ar cieņu,

LVSADA priekšsēdētājs                                           Valdis Keris


08.11 Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

 

  Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) pārstāvji trešdien, 9. novembrī tiksies ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem, lai sniegtu viedokli par nepieciešamajiem darbiem situācijas uzlabošanai veselības aprūpes jomā.

   Tikšanās notiks EK Ģenerāldirektorātu pārstāvju Eiropas Semestra vizītes, kas plānota no 8. līdz 10. novembrim, ietvaros. Šīs vizītes rezultāti tiks izmantoti, lai vērtētu, kā Latvijai sokas ar EK 2016. gada Latvijai adresēto rekomendāciju ieviešanu, kā arī sagatavotu 2017. gada EK ziņojumu par Latviju.

    LVSADA un EK pārstāvniecība Latvijā jau š. g. 31. augustā apmainījās ar viedokļiem par Eiropas Semestra aktualitātēm veselības aprūpes nozarē. Tikšanās laikā tika uzsvērts, ka Latvijas valdībai, veidojot 2017. gada budžetu, būtu jāseko jaunākajiem EK ieteikumiem. Īpašu uzmanību būtu pelnījusi veselības aprūpes sistēmas pieejamības, kvalitātes un izmaksu lietderības uzlabošana, vienlaikus samazinot darbaspēka nodokļu īpatsvaru zemu atalgotajai sabiedrības daļai. LVSADA pārstāvji apstiprināja, ka arodbiedrība atbalsta EK rekomendāciju ieviešanu, atkārtoti atgādinot par tiem gan Ministru kabinetam, gan Saeimai.  Sarunas noslēgumā tika nostiprināts viedoklis, ka viena no būtiskajām Eiropas Semestra dimensijām ir sociālais dialogs, kura kvalitāte jāstiprina visām iesaistītajām pusēm.

   Tikšanās laikā LVSADA plāno pievērst EK uzmanību tam, ka valdības sagatavotais nākamā gada budžeta projekts neatbilst EK ieteikumiem par neatliekamu un būtisku veselības aprūpes pieejamības uzlabošanu Latvijā.

 

 Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).


27.10. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

 

       Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) sarunās ar sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” un partijas “Latvijas Reģionu apvienība” Saeimas frakcijām ir panākusi izpratni un atbalstu priekšlikumam 2017. gada veselības aprūpes budžeta projektā ierakstītajiem 835 mij. eiro pievienot vēl 23 milj., lai kopējā summa sasniegtu 858 milj. eiro.   

        Patlaban budžeta projektā veselības aprūpei atvēlētie 835 miljoni veido 7,7% no vispārējās valdības izdevumiem (VVI). Tas ir vēl mazāk, nekā 2016. gadā piešķirtie 8,1%, tādēļ nav pamata valdības apgalvojumiem par to, ka veselības aprūpe esot viena no budžeta prioritātēm. Gan Lietuva, gan Igaunija veselības aprūpei atvēl vairāk par 13% no VVI, tāpēc Latvijas valdības lēmums samazināt budžeta izdevumu īpatsvaru veselības aprūpei var būt tīkams tikai Zaļajai Nāvei.  

        Pievienojot veselības aprūpes budžetam trūkstošos 23 milj., procentos no VVI tas joprojām būtu mazāk, nekā patlaban (7,9% pret 8,1%), taču beidzot sasniegtu vismaz 3,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Līdz ar to iezīmētos ticama virzība uz EK ieteiktajiem un Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpei tik ļoti nepieciešamajiem 4% no IKP, un tas ļautu kaut uz brīdi uzelpot Tautas Dzīvības aizstāvjiem.

       Šodien LVSADA un sadarbības partneru pārstāvji tiekas ar veselības ministri Andu Čakšu.       

 

 Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).

 


24.10. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

 

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) izprot un atbalsta ģimenes ārstu lēmumu neparakstīt līgumus par nepietiekami pārbaudītas e-veselības sistēmas sasteigtu ieviešanu obligātā kārtā.

   LVSADA piekrīt, ka tādā veidā tiktu apdraudēta darba vide, kurā tiek sniegti veselības aprūpes pakalpojumi. Rezultātā cietēji varētu būt gan pacienti, gan mediķi, un šādu risku ir iespējami jāsamazina. Kā liecina starptautiskā pieredze, e-veselības ieviešanai ir ne tikai priekšrocības, bet arī tādas nopietnas blaknes kā izdegšanas sindroma veicināšana, pacientam veltītā laika samazināšana un darba procesa kavēšana. Tas savukārt izraisa pacientu neapmierinātību ar saņemtā pakalpojuma kvalitāti.

   LVSADA vēl pirms pieciem gadiem aicināja Veselības ministriju rūpīgi veikt vispusīgu e-veselības projekta ieviešanas risku – ieguvumu analīzi. Diemžēl par to nekas nav dzirdēts. Tāpēc LVSADA atkārtoti aicina procesā iesaistītās puses kopīgi pārrunāt e-veselības paredzamo ietekmi uz darba vidi, lai savlaicīgi novērstu kļūmes un padarītu sistēmu drošu un lietotājiem draudzīgu.  

 

 Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).


Atklāta vēstule finanšu ministrei

Atklāta vēstule

Latvijas Republikas finanšu ministrei

Danai Reizniecei-Ozolai

Rīgā

2016. g. 17. oktobrī

 

Ministres kundze!

 

Ievadam atļaujiet atgādināt, ko sacījāt žurnālistiem pēc budžeta portfeļa iesniegšanas Saeimā: ““Es patiesībā biju pārsteigta, ka protesta akcijas dalībnieki neizrādīja īpaši aktīvu iniciatīvu parunāties nedz ar mani, nedz ar veselības ministri, jo mēs tieši divatā bijām sagatavojušās, ka iziesim, parunāsim un atbildēsim uz jautājumiem, ja tādi ir.” / “Tas atgādināja vairāk tādu akciju, kuras mērķis ir pievērst uzmanību. Jautājumi pat netika uzdoti,” uzsvēra ministre, piebilstot, ka ar veselības ministri apstājušās pie piketētājiem, gaidot jautājumus.” (www.DELFI.lv | 14.10.2016, Katrīna Žukova).

Diemžēl Jūs esat melojusi. Melojusi par notikumu, kam bija daudzi desmiti aculiecinieku un kas ir nofilmēts no sākuma līdz beigām.

Cilvēki, kuri piedalījās protesta akcijā, kopā ar Zaļo Nāvi patiesi vēlējās pievērst uzmanību faktam, ka Jūsu portfelī ir kārtējais valsts izmērdēšanas budžets. Viņi bija informēti par to, ka ar valdības ziņu māsu algas atkal tuvināsies sanitāru algām. Par to, ka bez pietiekama personāla skaita veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti uzlabot nav iespējams. Par to, ka ar šādu budžeta projektu valdība ignorē gan Eiropas Komisijas, gan Pasaules Veselības organizācijas ieteikumus. Par to, ka 2014. g. rudenī valdība rakstiski apsolīja 2017. g. veselības aprūpei papildus piešķirt 368 miljonus eiro, bet Jūsu portfelī ieliktais papildinājums (67 milj.) ir vairāk nekā piecas reizes mazāks. Par to, ka Latvija ik gadu zaudē 6500 cilvēku tikai tāpēc, ka viņi laikā nevar saņemt vajadzīgo medicīnisko palīdzību. Un arī par to, ka valdība jau šogad varētu veselības aprūpei atvēlēt stipri vairāk naudas, ja tikai būtu politiskā griba.

Ko pēc tā visa Jums uz ielas steigā pajautāt? Vai to, kur palikusi Jūsu sirdsapziņa?

Turklāt uzraugošās institūcijas pirms akcijas brīdināja, ka protestētājiem ir stingri aizliegts kavēt gan iekļūšanu Finanšu ministrijā, gan izkļūšanu no tās. Pasākuma norisi rūpīgi vēroja Valsts policijas darbinieki, līdz ar to jebkurš mūsu mēģinājums jūtami aizkavēt Jūsu svītas straujo gājienu varēja beigties ar aizturēšanu. Taču Jums par apstāšanos un sarunas uzsākšanu ar protestētājiem nedraudēja nekas.

Tāpēc pie ministrijas durvīm stāvošie, vēja pluinītie un sala durstītie cilvēki gaidīja un cerēja. Viņi vēl cerēja, ka apsolīsiet visdrīzākajā laikā apsēsties pie nopietnu sarunu galda, lai valsts nākotnes vārdā kopīgi izlabotu valdības pieļauto kļūdu. Viņi gaidīja no Jums cilvēcību. Veltīgi.

Nav tiesa, ka neviens no protestētājiem nemēģināja Jūs uzrunāt: Zaļā Nāve to darīja pat vairākkārtīgi. Savukārt Jūs neizrādījāt ne vismazāko vēlēšanos parunāt ne ar viņu, nedz ar kādu citu. Varbūt tāpēc, ka ļoti steidzāties uz Saeimu, taču vairāk izskatījās pēc bēgšanas.

Vēlreiz skatoties notiekošo uz ekrāna, Jūsu meli par to, ka apstājusies nesekmīgi meklējāt, ar kuru no protestētājiem parunāt, izklausās traģikomiski. Tomēr nav ļaunuma bez labuma: tagad mēs visi zinām, kādus pārsteigumus var gaidīt no Latvijas Republikas finanšu ministres.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) 2016. g. 14. oktobra protesta akcijas “Zaļās Nāves paklājs” dalībnieku vārdā:

 

Valdis Keris                                                        Līga Bāriņa

LVSADA priekšsēdētājs                                  LVSADA priekšsēdētāja vietniece