Par ātrās palīdzības darbinieku tiesībām

Par ātrās palīdzības darbinieku tiesībām

   Valdis Keris, Dr. habil. med., Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs

   Māras Libekas raksts Pret ātro palīdzību – ar dūrēm un stikla lauskām (Latvijas Avīze, 09.01.2018) kārtējo reizi liecina, ka darbs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) jeb ātrās palīdzības brigādēs ir saistīts ar reālu risku veselībai un dzīvībai. Ja atceramies, ne tik sen (2015. g. sākumā) masu medijos un sociālajos tīklos parādījās ziņas par darba drošības problēmām NMPD Rīgas reģionā. Kaut arī neviens konkrēts iesniegums LVSADA birojā netika saņemts, arodbiedrība nekavējoties informēja visas arodorganizācijas par to, kā pareizi rīkoties, ja darbiniekam rodas aizdomas par veselībai kaitīgiem darba apstākļiem.

   Vai no nelaimes var izvairīties? Teorētiski – jā. Gan Ārstniecības likumā, gan Darba aizsardzības likumā ir nostiprinātas darbinieka tiesības atteikt neatliekamo medicīnisko palīdzību apstākļos, kas apdraud ārstniecības personas pašas dzīvību, vai var radīt risku citu personu drošībai un veselībai un šāds risks nav novēršams citādā veidā (par atteikšanos nekavējoties jāpaziņo tiešajam darba vadītājam). Taču dzīvē arī šķietami droša situācija var strauji mainīties līdzīgi tam, kā aprakstījusi M. Libeka. Tādā brīdī izvairīties no uzbrukuma vairs nav iespējams.

   Par laimi, ir paredzēts zināms drošības spilvens. Gan pēc nelaimes gadījuma darbā, gan arodslimības gadījumā ātrās palīdzības darbinieki bez diskriminācijas var saņemt visu to pašu valsts sociālo palīdzību (apmaksātu ārstēšanu, medicīnisko, sociālo, profesionālo rehabilitāciju, u. c. – ar pilnu sarakstu var iepazīties VSAA mājas lapā), ko citu profesiju pārstāvji. Turklāt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums paredz vienreizēju pabalstu darbiniekiem, kuri cietuši nelaimes gadījumā darbā, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata pienākumus (līdz 10 000 eiro atkarībā no veselības bojājuma smaguma pakāpes). Ja darbinieks ir gājis bojā, viņa tuviniekiem valsts ir apņēmusies izmaksāt vienreizēju pabalstu 100 000 eiro apmērā.

   Vienlaikus LVSADA piedāvā arodbiedrības biedriem iespēju papildus apdrošināties pret nelaimes gadījumiem. Ja to izmanto, nopietnākos gadījumos kompensācija krietni pārsniedz rakstā minētos 150 eiro. Ilustrācijai: aizvadīto piecu gadu laikā apdrošinātiem biedriem kompensācijās izmaksāti aptuveni 250 000 eiro. Par minēto iespēju pērn LVSADA atkārtoti stāstīja NMPD Rīgas reģiona darbiniekiem, tiekoties ar viņiem informatīvā sapulcē. Protams, tas, vai šo iespēju izmantot vai nē, paliek katras arodorganizācijas pašas ziņā.

   Aicinu ātrās palīdzības darbiniekus vairāk interesēties par savām tiesībām un lietot tās! Ja gadās šķēršļi, LVSADA biedri tiek aicināti griezties pēc palīdzības vai nu savā arodorganizācijā, vai LVSADA birojā.

(Publicēts laikrakstā Latvijas avīze 10.01.2018)


Atkal svilinās?

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 22.11.2017 neatbalstīja priekšlikumu topošajā Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēt konkrētas finanšu garantijas nozares darbinieku algu pieaugumam 2019. un 2020. gadā. Starp deputātiem, kuri neatbalstīja garantijas, bija komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) un komisijas loceklis ārsts Hosams Abu Meri (Vienotība).

Karikatura


23.11.Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž sašutumu par Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas 22.11.2017 sēdes lēmumu, kas liedza topošajā Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā paredzēt konkrētas finanšu garantijas nozares darbinieku algu pieaugumam 2019. un 2020. gadā.

   Tieši minētā prasība par darba samaksas palielināšanu veselības aprūpes nozares darbiniekiem bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc LVSADA padome 19. septembrī nolēma konceptuāli atbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu. Likumprojekts tika izstrādāts un iesniegts valdībai pēc trīspusējas vienošanās, kas tika panākta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 24.08.2017 sēdē, un saskaņošanas NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomē 31. augustā. Saskaņotā likumprojekta pārejas noteikumi paredzēja, ka valsts finansējums veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai nedrīkst būt mazāks par 117 milj. euro 2018. gadā, 185 milj. euro 2019. gadā un 253 milj. euro 2020. gadā.

   Pirms likumprojekta virzīšanas uz Saeimu valdība nolēma minētos skaitļus svītrot. Tomēr arodbiedrībām izdevās panākt, ka valdības solītais finansējuma pieaugums gan veselības aprūpes nozarei kopumā, gan darba samaksas palielināšanai vismaz 2018. gadā joprojām paliek spēkā. Lai būtu drošība par solījumu pildīšanu arī 2019. un 2020. gadā, bija svarīgi atjaunot konkrētās garantijas likumprojektā. Tieši to ar savu lēmumu nevis atbalstīja, bet gan bloķēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Divas reizes balsis sadalījās sešas pret sešām, un līdz ar to priekšlikums tika noraidīts.

   Starp deputātiem, kuri neatbalstīja garantijas darba samaksas palielināšanai veselības aprūpē, bija komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) un komisijas loceklis ārsts Hosams Abu Meri (Vienotība).  

   LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris: “Komisijas balsojums skaidri parādīja, kuri no deputātiem nevēlas Latviju ilgtermiņā nodrošināt ar kvalificētiem veselības aprūpes darbiniekiem. Tas ir jāpatur prātā.”

  

Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).


31.10 Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni un nožēlu par Latvijas Ārstu biedrības valdes lēmumu, kas liedz atbalstu LVSADA prasībai par mediķu darba samaksas būtiska pieauguma steidzamu garantēšanu Veselības aprūpes finansēšanas likumā.

   Tieši minētā prasība par darba samaksas palielināšanu veselības aprūpes nozares darbiniekiem bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc LVSADA padome 19. septembrī nolēma konceptuāli atbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu. Likumprojekts tika izstrādāts un iesniegts valdībai pēc trīspusējas vienošanās, kas tika panākta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 24.08.2017 sēdē, un saskaņošanas NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomē 31. augustā. Saskaņotā likumprojekta pārejas noteikumi paredzēja, ka: 1) Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu veselības aprūpei tādā apmērā, lai publiskais finansējums 2020. gadā sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta; 2) valsts finansējums veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai nedrīkst būt mazāks par 117 milj. euro 2018. gadā, 185 milj. euro 2019. gadā un 253 milj. euro 2020. gadā.

   Pirms likumprojekta virzīšanas uz Saeimu valdība nolēma abas minētās normas svītrot. Tomēr arodbiedrībām izdevās panākt, ka valdības solītais finansējuma pieaugums gan veselības aprūpes nozarei kopumā, gan darba samaksas palielināšanai 2018. gadā joprojām paliek spēkā. Lai būtu drošība par solījumu pildīšanu arī 2019. un 2020. gadā, ir svarīgi atjaunot konkrētas garantijas likumprojektā. Tieši to patlaban cenšas panākt LVSADA, tāpēc ir iesniegusi attiecīgus priekšlikumus Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai. Diemžēl Latvijas Ārstu biedrības valdes lēmums ir bijis citāds.

   LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to komentē īsi: “Ārstu biedrības valde ir pieņēmusi lēmumu, kas var kavēt ārstu un pārējo veselības aprūpes nozares darbinieku darba samaksas paaugstināšanu. Žēl. ”.

 

Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).


Paziņojums PharmaSwiss Latvia a/o biedriem

Pamatojoties uz LVSADA 26.11.2017 Valdes lēmumu Nr. 26-4 , un  LVSADA nolikumu  par arodorganizācijas reorganizāciju vai likvidāciju, tika uzsākts  “SIA PharmasSwiss Latvia darbinieku arodorganizācijas” likvidācijas process.

Informējam, ka biedru piederība pie LVSADA tiek saglabāta, ja viena mēneša laikā no LVSADA Valdes lēmuma par arodorganizācijas izslēgšanu biedri stājas uzskaitē citā arodorganizācijā;

LVSADA Valdes lēmumu par “SIA PharmasSwiss Latvia darbinieku arodorganizācijas” izslēgšanu no LVSADA var pārsūdzēt LVSADA Padomē viena mēneša laikā no tā pieņemšanas dienas, ja pārsūdzību parakstījuši vismaz trīs izslēgtās arodorganizācijas biedri.

 

 

 PharmaSwiss Latvia a/o biedriem

     Pamatojoties uz LVSADA 17.10.2017 Valdes lēmumu Nr. 25-4 un Nolikumu par arodorganizāciju izslēgšanu no LVSADA, aicinu  SIA “PharmaSwiss Latvia” darbinieku arodorganizācijas biedrus uz ārkārtas atkārtoto sapulci, kas notiks 2017. gada 30. oktobrī, plkst. 11:00,  Rīgā,  Bruņinieku ielā 29/31 , LBAS Valdes sēžu zālē.

 

Darba kārtība:

  1. Par SIA “PharmaSwiss Latvia” darbinieku arodorganizācijas izslēgšanu no LVSADA.

 

Priekšsēdētājs  V. Keris

 

Rudzīte

67847300

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19.10.2017

Nr. 2/3- 184

 PharmaSwiss Latvia a/o biedriem

     Pamatojoties uz LVSADA 17.10.2017 Valdes lēmumu Nr. 25-4 un Nolikumu par arodorganizāciju izslēgšanu no LVSADA, aicinu  SIA “PharmaSwiss Latvia” darbinieku arodorganizācijas biedrus uz ārkārtas atkārtoto sapulci, kas notiks 2017. gada 30. oktobrī, plkst. 11:00,  Rīgā,  Bruņinieku ielā 29/31 , LBAS Valdes sēžu zālē.

 

Darba kārtība:

  1. Par SIA “PharmaSwiss Latvia” darbinieku arodorganizācijas izslēgšanu no LVSADA.

 

Priekšsēdētājs  V. Keris

 

Rudzīte

67847300