19. Veselības dienas

Biedrība „Latvijas Sarkanais Krusts”

ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Veselības ministrijas un Latvijas Ārstu biedrības atbalstu

  2017. gada 4. – 6. augustā

rīkos Latvijas medicīnas darbinieku 19. Veselības dienas.

Pasākums notiks atpūtas kompleksā “Puduri”

Ķegumā, Ķeguma novadā

 

 

Dalības maksa:

Pieaugušajiem – 10 EUR;

Bērniem līdz 12 gadu vecumam – bez maksas.

 

Pieteikšanās nosūtot anketu  uz  e-pastu: anita.jaunzeme@stradini.lv

Informācija: Anita Jaunzeme, tālrunis 29286601

 

Nolikums 

Anketa


11.05. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) padomes sēdē 16.05.2017 lems par vienlaicīgu atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku (PNDL) no šī gada 1. jūlija. Priekšdarbi akcijas sagatavošanai jau ir uzsākti. LVSADA iniciatīvu atbalsta arī Latvijas Māsu asociācija.

  LVSADA padome jautājumu par atteikšanos no PNDL sāka izskatīt 21.03.2017, pieņemot attiecīgu rezolūciju, kas tika adresēta Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei. Saeimas priekšsēdētāja uzaicināja LVSADA vadības pārstāvjus uz tikšanos, kas notika 12. aprīlī. Tikšanās laikā, piedaloties Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Aijai Barčai, tika uzklausīts LVSADA viedoklis par to, kas steidzami jāpaveic, lai uzlabotu situāciju veselības aprūpē. Diskusijas rezultātā tikšanās dalībnieki vienojās, ka par konkrētu tālāko rīcību jālemj Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē 3. maijā, piedaloties LVSADA pārstāvjiem. Sēdē bija paredzēts kopīgi izskatīt iespēju steidzamības kārtā virzīt apstiprināšanai Saeimā grozījumus Ārstniecības likuma 53.1 pantā, kas paredz jau šogad ar 1. jūliju uzsākt PNDL samazināšanu, vienlaikus ieviešot paaugstinātu koeficientu par darbu PNDL ietvaros.

  Minētā komisijas sēde notika 10. maijā. Kaut arī LVSADA pārstāvjiem tika dota iespēja izteikt viedokli, konkrēta konstruktīva rīcība no Saeimas deputātu puses nesekoja. Īpaši neizprotami tas ir tāpēc, ka jautājums par pakāpenisku PNDL samazināšanu jau divas reizes (25. aprīlī un 9. maijā) bija izskatīts Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā. Uz otro apakškomisijas sēdi Veselības ministrija kopīgi ar LVSADA bija sagatavojusi konkrētu likumprojektu, kam bija pievienoti nepieciešamie aprēķini. Iebildumu pret likumprojekta kvalitāti nebija arī Saeimas juridiskajam birojam. Diemžēl tā vietā, lai virzītu likumprojektu izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtā, apakškomisija 9. maijā neizprotamu iemeslu dēļ nolēma veidot darba grupu “tālākai likumprojekta uzlabošanai”. Savukārt Sociālo un darba lietu komisijas sēdē 10. maijā, neraugoties uz LVSADA atkārtotiem aicinājumiem pildīt solījumus, jautājums par paātrinātu attiecīgā likumprojekta virzību pat netika izskatīts.

  LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris ar sarūgtinājumu pauž: “Diemžēl Saeimas koalīcijas deputāti ir parādījuši, ka viņu solījumiem nevar uzticēties. Tā vietā, lai apvienotu spēkus steidzamai veselības aprūpes uzlabošanai un konstruktīvi rīkotos, kārtējo reizi ir notikusi tukšu salmu kulšana un miglas pūšana.”

  LVSADA padomes sēde notiks Brīvo arodbiedrību savienības namā Bruņinieku ielā 29/31, sākums plānots plkst. 10:30.      

 

 Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).


27.04. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

 

       Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja Egila Baldzēna 27.04.2017 portālā “Delfi” pausto atbalstu Finanšu ministrijas izstrādātajai nodokļu politikas reformai.

       LVSADA rīcībā ir LBAS valdes 22. marta lēmums Nr. 3/9, kas paredz atbalstīt tādu nodokļu reformu, kas “nodrošina labai starptautiskai praksei atbilstošu valsts finansējumu veselības aprūpei un izglītībai”. Kā zināms, pagaidām nodokļu reforma neparedz nodrošināt būtisku valsts finansējuma pieaugumu veselības aprūpei vidēja termiņa budžetā.

       Lai gūtu pārliecību, ka LBAS priekšsēdētājs ievēro LBAS valdes lēmumus, LVSADA ir lūgusi E. Baldzēnam sniegt skaidrojumu par viņa rīcību LBAS valdei ārkārtas sēdē 2. maijā. Sēde ir sasaukta sakarā ar LVSADA atklāto vēstuli premjeram (publiskota 26. aprīlī).

 

 

 Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).


Atklāta vēstuli par nodokļu reformu

Latvijas Republikas Ministru prezidentam

Mārim Kučinskim

Zināšanai:

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājam

Egilam Baldzēnam

Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentam

Vitālijam Gavrilovam

 

Atklāta vēstule par nodokļu reformu

Rīgā                                                                                                                  2017. g. 26. aprīlī

 

God. Ministru prezidenta kungs!

 

Ar Jūsu vakardienas paziņojumu par koalīcijas atbalstu nodokļu reformai mēs saņēmām divus svarīgus vēstījumus:

  • valdības darbs pie nodokļu reformas projekta veidošanas ir sekmīgi pabeigts;
  • stabils un būtisks papildus valsts finansējuma avots veselības nozarei tā arī nav atrasts.

 

Atliek secināt, ka valdību veidojošā koalīcija ir apmierināta ar plānoto nodokļu reformu, kaut arī viens no galvenajiem reformas mērķiem un Jūsu vadītās valdības uzdevumiem joprojām nav izpildīts. Atļaujiet atgādināt, ko valsts attiecībā uz to ir apņēmusies politikas plānošanas dokumentos.

Pirmkārt, Latvijas Stabilitātes programmā 2016. – 2019. gadam:

  • veselības aprūpes reforma Latvijā jau tiek veikta atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2014. – 2020. gadam (Ministru kabineta rīkojums Nr. 589, 14.10.2014., turpmāk – Pamatnostādnes); virsmērķis ir palielināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto gadu skaitu un novērst priekšlaicīgu nāvi;
  • Deklarācija par M. Kučinska vadītā Ministru kabineta darbību veido stabilu finansiālu pamatu Pamatnostādņu virsmērķa sasniegšanai, jo paredz izstrādāt jaunu veselības aprūpes finansēšanas modeli.

Otrkārt, Pamatnostādnēs:

  • kvalitatīvas, ilgtspējīgas un vienlīdzīgi pieejamas veselības aprūpes veidošana ietver rindu saīsināšanu un darba samaksas paaugstināšanu nozares darbiniekiem;
  • lai to sekmīgi paveiktu, valsts veselības aprūpes budžetam 2017. g. ir vajadzīgs finansējums, kas atbilst 3,7%, bet 2020. g. – vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

 

Īsāk sakot, veselības aprūpes reformas mērķi un uzdevumus valdība ir apstiprinājusi jau

  1. gadā, un galvenais darbs, kas šinī jomā vēl jāpaveic Jūsu vadībā, ir nepieciešamā finansējuma avota steidzama izveidošana. Saskaņā ar Veselības ministrijas aprēķiniem, turpmākajos trijos gados šim avotam vajadzētu (papildus šogad iedalītajiem 835 milj. EUR) sniegt nozarei vēl aptuveni vienu miljardu. Atbalstu tam savos ieteikumos Latvijai ir paudusi gan Eiropas Komisija (EK), gan Pasaules Veselības organizācija (PVO).

 

Ja veselības aprūpe patiešām ir valdības prioritāte, minētajam uzdevumam nodokļu reformas plānošanas gaitā vajadzēja būt izpildītam kā vienam no pirmajiem. Realitātē mēs esam saņēmuši ziņu, ka par veselības aprūpi tiks domāts kaut kad vēlāk, bet nodokļu reforma arī bez tā ir gana laba un atbalstāma. Vai patiešām? Ekspertu diskusijā par šo tēmu (rīkoja EK pārstāvniecība Latvijā š. g. 30. martā) izskanēja prognoze, ka pirmajā gadā pēc reformas ieviešanas valsts budžets zaudētu vismaz aptuveni 300 milj. EUR (1,5% no IKP). Tātad sausais reformas atlikums priekš veselības aprūpes vajadzībām iesākumā būs nevis gaidītie plusi, bet gan mīnusi! Skumji…

Skumji tāpēc, ka, atbilstoši EK oficiālās statistikas avota EUROSTAT datiem, Latvija ik dienu zaudē 17 cilvēkus (gadā – aptuveni 6500), ko normālos, Eiropas līmeņa veselības aprūpei piedienīgos apstākļos mediķi būtu varējuši glābt. Ne velti 75% Latvijas iedzīvotāju ir satraukti par to, ka vajadzības gadījumā nesaņems vajadzīgo veselības aprūpi. Ne velti Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks Jānis Kažociņš ir secinājis, ka nespēja nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem pienācīgu veselību ir jāuztver kā apdraudējums valsts drošībai. Patiesi – mūsu valsts drošība ir apdraudēta!

Tāpēc Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) iesaka valdībai nekavējoties rīkoties atbilstoši labai starptautiskai praksei:

  • samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no 23% uz 20%, trīs procentus nevis norakstīt, bet gan iezīmēt kā valsts obligātās veselības apdrošināšanas maksājumu (pie aptuveni vienādām darbaspēka nodokļu likmēm Igaunijā ir iezīmēti 13%, Lietuvā – 9%);
  • no iezīmētajiem 3% vienu procentu pievienot valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, nodrošinot sociālā budžeta līdzdalību veselības aprūpes stiprināšanā (netiek vājināta neviena no pašreizējām sociālā budžeta funkcijām);
  • noteikt, ka veselības aprūpes nozares valsts finansējums no kopējiem nodokļu ieņēmumiem nedrīkst būt mazāks nekā šogad (3,16% no IKP);
  • ieplānot, ka līdz 2020. gadam valstij beidzot jāizpilda 2005. – 2006. gadā rakstiski dotos solījumus par to, ka ārsta vidējā darba samaksa sasniedz divas vidējās darba samaksas tautsaimniecībā, bet vidējā darba samaksa māsai – 60% un jaunākajam medicīniskajam personālam – 40% no ārsta vidējās darba samaksas.

Šie pasākumi, kas atbilst LVSADA padomes un LBAS padomes lēmumiem, ir jānostiprina gan politikas plānošanas dokumentos, gan normatīvajos aktos. Līdzīgi ir rīkojusies gan Igaunija, gan Lietuva. Tikai tā ir iespējams virzīties uz EK un PVO ieteikumiem atbilstošu veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti! Ja Ministru kabinets turpinās izvairīties no šādas labai starptautiskai praksei atbilstošas rīcības un tā vietā mēģinās vairāk vai mazāk slēptā veidā virzīt Latvijas veselības aprūpi uz privatizāciju vai valsts iedzīvotāju vairākuma sociāli ekonomiskajai situācijai neatbilstošu obligātas apdrošināšanas modeli, Jums ir jāuzņemas visa politiskā atbildība par situācijas turpmāko attīstību.

LVSADA padomes vārdā,

LVSADA priekšsēdētājs                                                     Valdis Keris


07.04. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) atzinīgi vērtē Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas ierosinājumu pašvaldības sabiedriskajā transportā piešķirt atlaides arī mediķiem, kuri strādā Rīgas pašvaldības veselības aprūpes kapitālsabiedrībās.

   LVSADA vairākkārt ir pārrunājusi ar atbildīgajām Rīgas domes amatpersonām iespējas atvieglot materiālo situāciju Rīgas ārstniecības iestāžu darbiniekiem. Kaut arī Rīgas pašvaldībai piederošajās veselības aprūpes iestādēs strādājošie mediķi ir tikai daļa no minētajiem darbiniekiem, atlaižu piešķiršana viņiem nenoliedzami ir vērtējama kā pozitīvs pavērsiens.

   LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris komentē: “Situācijā, kad valsts ilgstoši nepilda veselības aprūpes nozarei dotos solījumus par darba samaksas būtisku paaugstināšanu, atlaižu piešķiršana sabiedriskajā transportā mediķiem būtu jūtams atspaids. Jācer, ka šī ideja netiks aprakta birokrātijas labirintos.”

   LVSADA cer, ka Rīgas dome nevilcināsies ar konkrētās ieceres apstiprināšanu un nākotnē atlaides sabiedriskā transporta izmantošanai piešķirs arī pārējiem Rīgas ārstniecības iestāžu darbiniekiem.

Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).