Statūti

Veselības un sociālās aprūpes darbinieku  arodbiedrība 

 STATŪTI

APSTIPRINĀTI

jaunā redakcijā
LVSADA 4. kongresā
2005. gada 2. decembrī,

ar grozījumiem
LVSADA 5. kongresā
2010. gada 2. decembrī,

ar grozījumiem
LVSADA 6. kongresā
2015. gada 1. decembrī

I  VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība ir Latvijas Medicīnas darbinieku arodbiedrības (dibināta 1990. gada 12. maijā) saistību un tiesību pārmantotāja. Oficiāli lietojamais saīsinājums – LVSADA, tulkojums angļu valodā – Trade Union of Health and Social Care Employees of Latvia.
2. LVSADA ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) dibinātājorganizācija 1990. gada 26.maijā un Pasaules Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrības ( PSI) dalīborganizācija kopš 1993. gada 31.jūlija.
3. LVSADA ir juridiska persona, kas reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā. Tās juridiskā adrese ir Bruņinieku iela 29/31, Rīga, LV – 1001. Lēmumu par juridiskās adreses maiņu Kongresu starplaikos var pieņemt LVSADA Padome.
4. LVSADA ir savs zīmogs, norēķinu konti bankās, simbolika un atribūtika.
5. LVSADA ir neatkarīga, brīvprātīga un demokrātiska sabiedriska organizācija, kas pauž, pārstāv un aizstāv biedru darba, ekonomiskās un sociālās tiesības un intereses saskaņā ar Arodbiedrību likumu, citiem normatīvajiem aktiem un šiem Statūtiem. LVSADA ievēro principus un normas, kas noteiktas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Starptautiskās darba organizācijas konvencijās un citos starptautiskos dokumentos.
6. LVSADA darbības principi ir pašpārvalde, demokrātija un atklātums.
7. Par LVSADA biedru var būt ikviena fiziska persona, kura strādā ar veselības un / vai sociālo aprūpi saistītās institūcijās neatkarīgi no uzņēmējdarbības un īpašuma formas, kā arī studenti ar veselības un/vai sociālo aprūpi saistītās programmās, kuri brīvprātīgi to izvēlējušies, atzīst šos Statūtus, piedalās organizācijas darbā un regulāri maksā biedru naudu.
8. Piederība pie LVSADA nav atkarīga no dzimuma, pilsonības, rases, politiskās vai reliģiskās pārliecības.
9. LVSADA ir nodibināta uz nenoteiktu laiku.

II MĒRĶI, UZDEVUMI UN DARBĪBAS VEIDI

10. LVSADA mērķi ir pārstāvēt biedru ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses uz:
10.1. darbu un atbilstošu darba samaksu;
10.2. saīsinātu normālo darba laiku;
10.3. veselībai nekaitīgu un drošu darba vidi;
10.4. atpūtu, garīgu un kulturālu personības pilnveidošanu;
10.5. profesionālo izaugsmi un līdzdalību veselības un sociālās aprūpes attīstībā;
10.6. demokrātiskas un labklājībā dzīvojošas sabiedrības veidošanu.
11. Mērķu sasniegšanai LVSADA var veikt šādus uzdevumus un darbības:
11.1. aizstāvēt biedru tiesības un intereses valsts, pašvaldību un tiesībsargājošās institūcijās, attiecībās ar darba devēju un darba devēju organizācijām;
11.2. sadarboties ar veselības un sociālās aprūpes darbinieku profesionālajām organizācijām, ar citām arodbiedrībām un to apvienībām Latvijā un ārzemēs, atbalstīt arodbiedrību solidaritāti;
11.3. iesaistīties visu līmeņu sociālajā dialogā, slēdzot ģenerālvienošanās, darba koplīgumus, vienošanās (līgumus), organizējot un piedaloties diskusijās, komisijās vai darba grupās ar sociālajiem partneriem;
11.4. paust arodbiedrības viedokli par procesiem veselības un sociālās aprūpes nozarē, sociāli ekonomiskiem notikumiem valstī, pilnveidojot sabiedriskās attiecības ar plašas saziņas līdzekļiem;
11.5. sadarboties ar tām politiskajām partijām, kuru programmas atbilst arodbiedrības mērķiem, piedalīties visu līmeņu vēlēšanās, sekmējot arodbiedrības pārstāvju ievēlēšanu valsts un pašvaldību institūcijās;
11.6. līdzdarboties normatīvo aktu izstrādāšanā un lēmumu pieņemšanā, kas var ietekmēt sociāli ekonomiskās tiesības un intereses;
11.7. veikt sabiedrisko kontroli par normatīvajos aktos noteiktajām normām darba attiecību, darba vides un citu sociālo garantiju jomās;
11.8. organizēt biedru izglītošanu juridiskos un sociāli ekonomiskos jautājumos;
11.9. veicināt jaunatnes integrāciju darba tirgū;
11.10. iesaistīt un apvienot biedrus kopīgai rīcībai, aktīvai līdzdalībai arodorganizāciju lēmējinstitūciju darbā, nodrošināt informācijas apmaiņu starp biedriem un starp arodorganizācijām;
11.11. rīkot un piedalīties protesta akcijās sociāli ekonomisko interešu aizstāvēšanai;
11.12. pilnveidot sociālo garantiju formas, palīdzības fondus, apdrošināšanas veidus, veselību veicinošus pasākumus;
11.13. īstenot citas darbības.

III IESTĀŠANĀS KĀRTĪBA

12. Iestāšanās LVSADA notiek pēc brīvprātības principa. Lai iestātos, ir jāiesniedz noteikta parauga iesniegums darba vai mācību vietas arodorganizācijai.
13. Iesniegumā pretendents norāda, ka iepazinies ar LVSADA Statūtiem un atzīst tos par saistošiem.
14. Iesniegumu par uzņemšanu arodorganizācija izskata viena mēneša laikā no saņemšanas dienas. Pretendents ir tiesīgs piedalīties iesnieguma izskatīšanā.
15. Lēmumu par uzņemšanu pieņem arodorganizācijas sapulce (konference) vai arodkomiteja ar vienkāršu balsu vairākumu.
16. Piederība LVSADA sākas ar datumu, kad arodorganizācijai nomaksāta iestāšanās nauda 1% apmērā no iepriekšējā mēneša ienākumiem. Iestāšanās naudu iemaksā pēc tam, kad arodorganizācija ir pieņēmusi lēmumu par uzņemšanu. Ja iestāšanās nauda netiek samaksāta viena mēneša laikā, tad lēmums par uzņemšanu zaudē spēku.
17. Izstājušos vai biedru naudas nemaksāšanas dēļ no uzskaites noņemtu biedru uzņemšana uzskatāma kā iestāšanās no jauna.

IV UZSKAITE

18. Biedru uzņemšanas un uzskaites kārtību nosaka Statūti, LVSADA Padomes un Valdes lēmumi.
19. Uzņemtajam biedram var izsniegt biedra karti, kas ir LVSADA īpašums.
20. Risinot jautājumus citās LVSADA arodorganizācijās vai LVSADA Birojā, biedra pienākums ir uzrādīt uzskaites kartīti vai izziņu par to, ka viņš ir LVSADA biedrs. Šādu izziņu attiecīgā arodorganizācija izsniedz divu darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.
21. Katra arodorganizācija veic biedru uzskaiti pēc vienota parauga uzskaites kartītēm, kurā norāda biedra vārdu, uzvārdu, personas kodu, faktiskās dzīves vietas adresi un ieņemamo amatu.
22. Arodorganizācija katru gadu līdz 1. februārim iesniedz LVSADA birojam no uzskaites noņemto un uzskaitē uzņemto biedru sarakstu.
23. LVSADA biedram, mainot darba vai mācību vietu, ir jāizstājas no uzskaites arodorganizācijā, saņemot uzskaites kartīti ar atzīmi par biedru naudas nomaksu uzskaites periodā.
24. Jaunajā darba vai mācību vietā biedram jāstājas LVSADA arodorganizācijas uzskaitē viena mēneša laikā, iesniedzot uzskaites kartīti. Pēc šī laika izbeigšanās biedrs tiek uzskatīts par izstājušos. Atkārtota iestāšanās LVSADA notiek pēc vispārējiem noteikumiem.
25. LVSADA biedrs vienlaicīgi var būt biedrs vairākās arodbiedrībās.
26. Biedrs, kurš neturpina darbu vai mācības Statūtu 7. punktā paredzētajā kārtībā, bet vēlas saglabāt piederību LVSADA, par to rakstiski informē arodorganizāciju, kura lemj par piederības saglabāšanu. Šādā gadījumā piederību pie LVSADA var saglabāt ne ilgāk kā simts kalendārās dienas pēc darba vai mācību pārtraukšanas.

V PIEDERĪBAS IZBEIGŠANA

27. Piederība LVSADA tiek izbeigta:
27.1. izstājoties;
27.2. izstājoties no uzskaites arodorganizācijā un savlaicīgi neiestājoties citā LVSADA arodorganizācijā (24. punkts);
27.3. arodorganizācijai pieņemot lēmumu par izslēgšanu.
28. Līdz ar piederības izbeigšanu bijušais biedrs zaudē Statūtos noteiktās biedra tiesības.
29. Izstājoties biedrs rakstiski par to paziņo arodorganizācijai, un 10 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas tiek noņemts no uzskaites.
30. Ja biedrs bez attaisnojoša iemesla vairāk nekā 2 mēnešus nemaksā noteikto biedra naudu, pārkāpj Statūtus, vai kaitē LVSADA interesēm, biedru var izslēgt no LVSADA.
31. Arodorganizācijas lēmējinstitūcijai, kura izskata jautājumus par biedra izslēgšanu, jāuzaicina biedrs uz sēdi ne vēlāk kā 10 dienas pirms tās. Neierašanās gadījumā lēmumu pieņem bez viņa klātbūtnes.
32. No arodbiedrības izslēgtajam biedram ir tiesības viena mēneša laikā no lēmuma par izslēgšanu pieņemšanas dienas to pārsūdzēt LVSADA Valdē. Valdes lēmums ir galīgs.
33. Izslēgto biedru LVSADA atkārtoti var uzņemt ne agrāk kā vienu gadu pēc lēmuma par izslēgšanu spēkā stāšanās dienas.

VI BIEDRU PIENĀKUMI UN TIESĪBAS

34. Biedra pienākumi ir:
34.1. pildīt LVSADA Statūtus, Kongresa, Padomes, Valdes un arodorganizācijas lēmumus;
34.2. ik mēnesi noteiktā kārtībā maksāt biedra naudu;
34.3. aktīvi piedalīties arodorganizācijas darbā, LVSADA rīkotajos pasākumos, pildīt uzticētos uzdevumus, veicināt arodbiedrības biedru solidaritāti, piedalīties darba koplīguma sagatavošanā, pieņemšanā un izpildes kontrolē;
34.4. pildīt amata pienākumus, cienīt savu profesiju, ievērot profesionālās ētikas normas, pildīt darba un darba aizsardzības noteikumus, rūpēties par savu veselību, izglītību un kvalifikāciju, saudzēt apkārtējo vidi;
34.5. risinot jautājumus LVSADA ietvaros, pierādīt savu piederību pie LVSADA (20. punkts);
34.6. būt lojālam pret LVSADA.
35. Arodbiedrības biedra tiesības ir:
35.1. saņemt arodbiedrības atbalstu un aizstāvību, juridisku palīdzību darba tiesību un darba aizsardzības jomā un praktisku palīdzību citos arodbiedrības darba jautājumos;
35.2. piedalīties dažādu līmeņu arodorganizāciju rīkotajās vēlēšanās, brīvi apspriest un izvirzīt kandidatūras, tai skaitā savu, un tikt ievēlētam;
35.3. saņemt informāciju par arodbiedrības darbību, piedalīties arodbiedrības organizētajās mācībās;
35.4. brīvi paust savu viedokli un priekšlikumus, uzņemties iniciatīvu un atbildību izteikto priekšlikumu realizēšanā;
35.5. piedalīties savas darbības vai iesnieguma izskatīšanā;
35.6. lietot arodbiedrības īpašumu, saņemt materiālo palīdzību no arodbiedrības līdzekļiem;
35.7. izmantot citas tiesības atbilstoši Statūtiem, ģenerālvienošanās un darba koplīgumam;
35.8. izstāties no arodbiedrības, iesniedzot rakstveida iesniegumu arodorganizācijai.

VII BIEDRU NAUDA UN IEMAKSAS KĀRTĪBA

36. Biedru nauda ir finansiālais pamats LVSADA darbības nodrošināšanai un mērķu sasniegšanai.
37. Biedru nauda ir LVSADA kopējais īpašums.
38. Naudas summas, kas nav nepieciešamas LVSADA uzdevumu veikšanai un mērķu sasniegšanai, var noguldīt vai ieguldīt likvīdos pasākumos.
39. Ikmēneša biedru naudas lielums ir:
39.1. strādājošiem – 1% apmērā no darba samaksas;
39.2. studentus, personas, kuras atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un personas, kurām konstatēta ilgstoša pārejoša darba nespēja, no biedru naudas maksāšanas var atbrīvot ar arodorganizācijas lēmumu, kurā norādīts termiņš;
39.3. 26. punktā minētajos gadījumos biedra naudas apmēru nosaka ar arodorganizācijas lēmumu;
39.4. pašnodarbinātām personām biedra naudas apmēru nosaka ar arodorganizācijas lēmumu.
39.1 LVSADA Padome ir tiesīga ik gadu pārskatīt 39.2. punktā noteikto biedru naudas apmēru.
40. Ārkārtējos gadījumos laikā starp Kongresiem LVSADA Padome var noteikt citu biedru maksas lielumu.
41. Arodbiedrības biedru naudas sadalījums ir sekojošs:
41.1. LVSADA arodorganizācijas darbībai – 65%;
41.2. centralizētajam streika fondam – 5% (darba algas kompensācijai streika laikā, tiesas izdevumiem darba attiecību jomā un citiem ar protesta akcijām saistītiem izdevumiem);
41.3. republikāniskai, starptautiskai darbībai (tai skaitā starpnozaru savienībai – līdz 5%) – 30%.
42. Biedru naudu nemaksā no:
42.1. arodbiedrības pabalsta;
42.2. slimības pabalsta.
43. Biedru naudas iekasēšanas kārtību nosaka LVSADA Padome, pamatā izmantojot bezskaidras naudas norēķinus. Izņēmuma gadījumos biedru nauda iekasējama skaidrā naudā.
44. Biedru nauda iekasējama ik mēnesi 39. punktā noteiktā apmērā no biedra iepriekšējā mēneša ieņēmumiem un līdz katra mēneša 25. datumam no visu biedru ienākumu kopsummas pārskaitāma attiecīgām arodinstitūcijām.
45. Reizi gadā, sastādot arodorganizācijas biedru sarakstu uz katra gada 1.janvāri, arodorganizācijas pilnvarota persona pārbauda nomaksātās biedru naudas savlaicīgumu un pareizību.

VIII LVSADA STRUKTŪRA

46. LVSADA struktūru veido Padome, Valde un arodorganizācijas. Struktūras darbu atbalsta un koordinē Birojs. Struktūras pamatvienība ir arodorganizācija.
47. Arodorganizācijas piederība LVSADA sākas ar datumu, kad ir samaksāta iestāšanās nauda 50,0 (piecdesmit) EUR apmērā. Iestāšanās naudu maksā pēc tam, kad LVSADA Valde ir pieņēmusi lēmumu par uzņemšanu.
48. Arodorganizācijas var brīvprātīgi apvienoties un izveidot apvienoto arodorganizāciju, deleģējot tai daļu no savām funkcijām un finansējuma. Apvienotā arodorganizācija:
48.1. darbojas saskaņā ar nolikumu, ko apstiprinājusi LVSADA Valde;
48.2. kļūst par LVSADA patstāvīgu vienību ar juridiskās personas statusu vai zaudē minēto statusu tādā pašā kārtībā kā arodorganizācija.
49. Arodorganizācija kļūst par LVSADA patstāvīgu vienību ar juridiskās personas statusu tad, kad tā ierakstīta biedrību un nodibinājumu reģistrā. LVSADA patstāvīgajai vienībai:
49.1. var būt sava manta;
49.2. nav tiesību aizņemties, galvot, ņemt kredītu, līzingu vai kādā citā veidā uzņemties parādsaistības bez LVSADA Valdes atļaujas.
50. Lai iegūtu LVSADA patstāvīgās vienības un juridiskās personas statusu, ir nepieciešami sekojoši nosacījumi:
50.1. arodorganizācija iesniedz attiecīgu pieteikumu LVSADA Valdei un apstiprina, ka piekrīt valsts nodevas ieturēšanai no biedru naudas par ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā un turpmākajiem ierakstiem tajā;
50.2. LVSADA Valde iesniedz atbildīgajai valsts institūcijai pieteikumu un lēmumu par arodorganizācijas ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā un samaksā valsts nodevu.
51. LVSADA arodorganizācija zaudē patstāvīgās vienības un juridiskās personas statusu, ja pēc LVSADA Valdes pieteikuma un lēmuma to izslēdz no biedrību un nodibinājuma reģistra šādos gadījumos:
51.1. pēc arodorganizācijas vēlēšanās;
51.2. pēc arodorganizācijas statusa zaudēšanas nepietiekama biedru skaita dēļ;
51.3. pēc tam, kad arodorganizācijas darbā ir konstatēti nopietni Statūtu vai tiesību aktu pārkāpumi.
52. LVSADA Padomi veidojošās arodorganizācijas un apvienotās arodorganizācijas tiek sauktas par dalīborganizācijām. Pārējās arodorganizācijas un apvienotās arodorganizācijas piedalās LVSADA Padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām. Dalīborganizācijas veidošanas un pārstāvniecības principi ir šādi:
52.1. uzskaitē nevar būt mazāk kā 30 biedru;
52.2. ja uzskaitē ir no 30 līdz 500 biedriem, dalīborganizāciju Padomē pārstāv dalīborganizācijas priekšsēdētājs;
52.3. katri nākošie 500 biedri dod tiesības deleģēt Padomes sastāvā papildus pārstāvi ar lēmējtiesībām;
52.4. papildus pārstāvja deleģēšanas kārtību nosaka pati dalīborganizācija.
53. Kongresu starplaikos LVSADA Padome ir tiesīga mainīt dalīborganizāciju veidošanas un pārstāvniecības principus.

IX ARODORGANIZĀCIJA

54. Arodorganizāciju veido 3 un vairāk biedru. Arodorganizācijas ar lielu biedru skaitu veido arodgrupas, kuras darbojas saskaņā ar nolikumu.
55. Arodorganizācijas augstākā lēmējinstitūcija ir biedru sapulce.
56. Nepieciešamības gadījumā, ja sapulci nevar sasaukt sakarā ar lielu biedru skaitu, darba specifikas vai citu iemeslu dēļ ar arodkomitejas lēmumu var organizēt konferenci. Delegātus uz konferenci ievēl arodgrupās saskaņā ar arodkomitejas noteikto pārstāvniecības normu un kārtību. Viens delegāts nevar pārstāvēt vairāk nekā 15 biedrus. Pastāvīgos delegātus var ievēlēt ar pilnvaru laiku līdz nākamai pārskatu vēlēšanu konferencei. Atsaukt vai nomainīt delegātus var tikai arodkomitejas noteiktajā kārtībā.
57. Sapulci (konferenci) sasauc pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā. Pārskatu un vēlēšanu sapulci (konferencei) rīko reizi piecos gados, obligāti LVSADA Kongresa gadā ne vēlāk kā 10 nedēļas pirms Kongresa. Sapulci (konferenci) sasauc pēc arodkomitejas vai priekšsēdētāja ierosinājuma, vai pēc vienas trešdaļas biedru pieprasījuma. Sapulces (konferences) norisi protokolē.
58. Sapulces (konferences) sasaukšanas laiku, vietu un darba kārtību izziņo ne vēlāk kā divas nedēļas pirms tās sākuma.
59. Sapulce (konference) ir lemttiesīga, ja tās darbā piedalās vairāk nekā puse no uzskaitē esošo biedru vai ievēlēto delegātu skaita.
60. Ja sapulcē (konferencē) nepiedalās nepieciešamais lemttiesīgo biedru (delegātu) skaits, tad ne ātrāk kā pēc desmit dienām un ne vēlāk kā pēc piecām nedēļām sasaucama atkārtota sapulce (konference) ar to pašu darba kārtību, un tā ir lemttiesīga pie jebkura biedru (delegātu) skaita, bet tikai tādā gadījumā, ja sapulcē (konferencē) piedalās vismaz trīs lemttiesīgi biedri.
61. Sapulce (konference) pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Vēlēšanu veidu – atklātu vai aizklātu – nosaka sapulces (konferences) dalībnieki.
62. Sapulces (konferences) kompetencē ir:
62.1. ievēlēt arodorganizācijas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekus (turpmāk- vietnieku) ar pirmā paraksta tiesībām uz visiem dokumentiem, tai skaitā finanšu dokumentiem, un apstiprināt viņu darba samaksas nosacījumus;
62.2. ievēlēt arodkomiteju;
62.3. ievēlēt revīzijas komisiju (revidentus);
62.4. ievēlēt priekšsēdētāju, kasieri un revidentu arodorganizācijās ar biedru skaitu līdz 15 biedriem;
62.5. ievēlēt delegātus uz apvienotās arodorganizācijas konferenci un LVSADA Kongresu;
62.6. izvirzīt uzdevumus un darbības pamatvirzienus LVSADA mērķu sasniegšanai;
62.7. pilnvarot arodorganizācijas pārstāvi darba koplīguma vai tā grozījumu parakstīšanai;
62.8. ik gadu izvērtēt arodkomitejas darbu un revīzijas komisijas ziņojumu;
62.9. lemt par arodorganizāciju apvienošanos, noteikt funkciju deleģējumu un finansējumu;
62.10. ievēlēt pārstāvjus sadarbības partneru komisijās un darba grupās;
62.11. lemt par iesaistīšanos LBAS arodcentru darbā un citiem jautājumiem biedru interesēs;
62.12. lemt par arodorganizācijas likvidāciju Statūtos noteiktā kārtībā.
63. Ārkārtas sapulci (konferenci), kā arī pirmstermiņa vēlēšanas rīko pēc 1/3 biedru, arodkomitejas, arodorganizācijas priekšsēdētāja vai LVSADA Valdes pieprasījuma.
64. Sapulču (konferenču) starplaikā arodorganizācijas lēmējinstitūcija ir ievēlētā arodkomiteja.
65. Arodorganizācijas priekšsēdētājs un vietnieks vienlaikus ir arodkomitejas priekšsēdētājs un vietnieks.
66. Arodkomitejas sēdes sasauc priekšsēdētājs (vietnieks) pēc vajadzības, bet ne retāk kā vienu reizi ceturksnī. Tā ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vairāk kā puse no ievēlētā sastāva. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.
67. Arodkomitejas kompetencē ir:
67.1. noteikt pienākumus ievēlētiem biedriem, apstiprināt otrā paraksta tiesības uz finanšu dokumentiem attiecīgai amatpersonai (kasierim);
67.2. apstiprināt pasākumu plānus LVSADA Statūtu un darbības pamatvirzienu izpildei;
67.3. organizēt LVSADA Kongresa, Padomes un Valdes lēmumu izpildi, lemt par jebkuru jautājumu, kas skar biedru darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses;
67.4. iesaistīt jaunus biedrus, nodrošināt biedru tiesības un pienākumu izpildi, organizējot biedru izglītošanu, konsultēšanu un informēšanu;
67.5. lemt par biedru naudas izlietošanu, apstiprināt gada tāmi;
67.6. priekšsēdētāja (vietnieka) vakances gadījumā organizēt jaunu ievēlēšanu sapulcē (konferencē);
67.7. noteikt atalgojumu priekšsēdētājam (vietniekam) un citām amatpersonām.
68. Priekšsēdētāja (vietnieka) kompetencē ir:
68.1. pildīt finanšu rīkotāja pienākumus;
68.2. sasaukt arodkomitejas sēdes un sapulces (konferences);
68.3. pārstāvēt biedrus bez īpaša pilnvarojuma sarunās ar darba devēju, valsts un pašvaldību institūcijās, prokuratūrā un tiesās, sabiedriskajās, tai skaitā darba devēju, organizācijās;
68.4. pārstāvēt arodorganizāciju LVSADA Padomē, piedalīties sēdēs un lēmumu pieņemšanā saskaņā ar Statūtu 51. un 52. punktu;
68.5. sagatavot dokumentus arodorganizācijas reģistrācijai, pārreģistrācijai vai likvidācijai un iesniegt tos LVSADA Valdei;
68.6. atbildēt par biedru uzskaiti, biedru kartes izsniegšanu, ikgadēju arodbiedrības biedru saraksta sastādīšanu uz 1.janvāri;
68.7. atbildēt par finanšu tāmes izpildi un gada finanšu atskaites sastādīšanu;
68.8. iesniegt LVSADA ik gadu līdz 20.janvārim gada finanšu pārskatu ar revīzijas komisijas slēdzienu un līdz 1.februārim gada statistisko atskaiti ar uzskaitē uzņemto un no uzskaites noņemto biedru sarakstu uz 1.janvāri;
68.9. ierosināt un vadīt darba koplīguma vai tā grozījumu sagatavošanu, noslēgšanu, kontroli un izpildi;
68.10. atbildēt par lietvedību un arhīvu;
68.11. izglītoties arodbiedrības darbam, piedaloties mācībās, informatīvajās sanāksmēs, konferencēs un diskusijās;
68.12. priekšsēdētāja (vietnieka) vai kasiera maiņas gadījumā nodot arodorganizācijas dokumentus (lietas) un īpašumu ar aktu jaunievēlētajām amatpersonām, likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā – LVSADA Valdes apstiprinātā nolikumā norādītajai institūcijai.
69. Arodorganizācija uzskatāma par likvidētu, ja tajā paliek mazāk par trim biedriem. Reorganizācijas vai darbības izbeigšanas gadījumā arodorganizācijas īpašuma un dokumentu nodošanas kārtību nosaka LVSADA Valdes apstiprināts nolikums par arodorganizācijas reorganizāciju vai likvidāciju.
70. Ja arodorganizācija divus mēnešus nepilda Statūtu 44. punktā noteiktās finansiālās saistības (nemaksā biedru naudu), tā zaudē lēmējtiesības visās LVSADA institūcijās līdz lēmuma pieņemšanai par tās turpmāko statusu.
71. Lēmumu par arodorganizācijas darbības atbilstību LVSADA Statūtiem un nepieciešamajām korekcijām, lēmējtiesību maiņu, statusa maiņu, reorganizāciju vai likvidāciju pieņem LVSADA Valde. Valdes lēmumu var pārskatīt kārtējā LVSADA Padomes sēdē, kuras lēmums ir galīgs.

X APVIENOTĀ ARODORGANIZĀCIJA

72. Apvienotā arodorganizācija izveidojas brīvprātīgi apvienojoties arodorganizācijām pēc teritoriālā vai citiem principiem.
73. Apvienotās arodorganizācijas un tās valdes kompetencē ir jautājumi, ko deleģējušas to veidojošās arodorganizācijas, nodrošinot finansējumu.
74. Apvienotās arodorganizācijas valdi var veidot arodorganizāciju priekšsēdētāji (vietnieki) un citi pārstāvji vienādā skaitā no katras arodorganizācijas.
75. Apvienotās arodorganizācijas dibināšanas konferencē apstiprina nolikumu, valdi, ievēl apvienotās arodorganizācijas priekšsēdētāju, vietniekus un revidentus. Turpmāk tā darbojas saskaņā ar savu nolikumu un LVSADA Statūtiem.
76. Apvienotā arodorganizācija iegūst savu statusu, reģistrējoties LVSADA Valdē un saņemot reģistrācijas apliecību.
77. Apvienotās arodorganizācijas priekšsēdētājs un to veidojošo arodorganizāciju priekšsēdētāji piedalās LVSADA Padomē saskaņā ar šo Statūtu 51.punkta nosacījumiem. Ja apvienotās arodorganizācijas priekšsēdētājs vienlaikus pilda to veidojošās dalīborganizācijas priekšsēdētāja pienākumus, tad veidojošā dalīborganizācija iegūst tiesības deleģēt Padomes sastāvā papildus pārstāvi ar lēmējtiesībām.

XI LVSADA KONGRESS

78. LVSADA augstākā lēmējinstitūcija ir Kongress. Par Kongresa laiku, vietu, pārstāvniecības normu un delegātu ievēlēšanas kārtību lemj Padome un paziņo biedriem ne vēlāk kā piecus mēnešus pirms kongresa. Padome delegātu skaitu nosaka pēc statistikas atskaitē uzrādītā biedru skaita Kongresa gadā.
79. Papildus arodorganizāciju izvirzītajiem delegātiem, balsstiesīgi Kongresa delegāti ir LVSADA priekšsēdētājs, viņa vietnieks un Revīzijas komisijas priekšsēdētājs.
80. Kongresu sasauc ik pēc pieciem gadiem, un tas ir lemttiesīgs, ja tā darbā piedalās vairāk nekā puse balsstiesīgo delegātu. Ja Kongresā nepiedalās nepieciešamais delegātu skaits, tad ne ātrāk kā pēc divām nedēļām un ne vēlāk kā pēc piecām nedēļām sasaucams atkārtots Kongress ar to pašu darba kārtību, un tas ir lemttiesīgs pie jebkura delegātu skaita, bet tikai tādā gadījumā, ja Kongresā piedalās vismaz vienpadsmit balsstiesīgi delegāti.
81. Kongresa lēmumus pieņem ar klātesošo delegātu vienkāršu balsu vairākumu. Vēlēšanu veidu – atklātu vai aizklātu – nosaka delegāti.
82. Statūtus un grozījumus tajos pieņem ar divu trešdaļu klātesošo delegātu balsīm.
83. Kongresa lēmumi ir saistoši visiem arodbiedrības biedriem un arodorganizācijām.
84. Kongresa lēmumus un protokolu paraksta LVSADA priekšsēdētājs.
85. Kongresu atklāj un vada LVSADA priekšsēdētājs, viņa prombūtnē – vietnieks līdz Kongresa darba institūciju ievēlēšanai.
86. Kongresa kompetencē ir:
86.1. pieņemt lēmumu par arodbiedrības izveidošanu, reorganizāciju un likvidāciju;
86.2. apstiprināt arodbiedrības Statūtus, darbības pamatvirzienus un to grozījumus;
86.3. apstiprināt LVSADA Padomes un Revīzijas komisijas pārskatus;
86.4. ievēlēt LVSADA priekšsēdētāju un vietnieku, Revīzijas komisiju un tās priekšsēdētāju;
86.5. izskatīt un izlemt citus arodbiedrības darbības jautājumus.
87. Priekšlikumus Kongresam iesniedz:
87.1. arodorganizācijas sapulces (konferences) vārdā – ne vēlāk kā 8 nedēļas pirms Kongresa;
87.2. LVSADA Valde – ne vēlāk kā 6 nedēļas pirms Kongresa.
88. Kongresa laikā priekšlikumu iesniegšanas kārtību un termiņu nosaka Kongresa darba reglaments.
89. Kongresa dokumentu projektus izsūta arodorganizācijām ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms Kongresa.

XII ĀRKĀRTAS KONGRESS

90. Ārkārtas Kongresu sasauc, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa dalīborganizāciju, kas pārstāv vienu trešdaļu LVSADA biedru vai pēc LVSADA Padomes lēmuma. Apspriežamajos jautājumos tam ir tās pašas pilnvaras un tiesības kā kārtējam Kongresam.
91. Par ārkārtas Kongresa sasaukšanas laiku, vietu, delegātu ievēlēšanas kārtību, pārstāvniecības normu un darba kārtību LVSADA paziņo ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms Kongresa.
92. Noteiktās darba kārtības ietvaros ārkārtas Kongress izskata priekšlikumus, kurus iesniedz viena desmitā daļa delegātu, apstiprinot tos ar parakstiem vai arodorganizācijas, pievienojot biedru sapulces vai konferences protokolu.

XIII PADOME

93. Padome ir augstākā arodbiedrības lēmējinstitūcija Kongresu starplaikos un izlemj visus jautājumus izņemot tos, kuri ir Kongresa kompetencē.
94. Pirmo Padomes sēdi pēc Kongresa sasauc viena mēneša laikā.
95. Padomi veido dalīborganizāciju priekšsēdētāji, LVSADA priekšsēdētājs un vietnieki.
96. Padomes sēdē piedalās dalīborganizācijas priekšsēdētājs vai tās pilnvarots pārstāvis.
97. LVSADA priekšsēdētājs un tā vietnieki vienlaikus ir Padomes priekšsēdētājs un vietnieki.
98. Padomes sēdes tiek sasauktas pēc vajadzības, bet ne retāk kā divas reizes gadā. Tā ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse no balsstiesīgā sastāva. Ja par Padomes sēdes norises laiku un vietu ir paziņots divas nedēļas iepriekš, tad tā ir tiesīga pieņemt lēmumus par paziņotās darba kārtības jautājumiem neatkarīgi no klātesošo Padomes locekļu skaita, bet tikai tādā gadījumā, ja sēdē piedalās vismaz pieci balsstiesīgi Padomes locekļi. Padomes lēmumi ir saistoši visiem biedriem.
99. Padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, tos paraksta LVSADA priekšsēdētājs.
100. Padomes kompetencē ir:
100.1. organizēt arodbiedrības Statūtu, darbības pamatvirzienu un Kongresa lēmumu izpildi;
100.2. izstrādāt arodbiedrības stratēģiju, taktiku un izlemt jautājumus, izņemot Kongresa kompetencē esošos;
100.3. sasaukt LVSADA kārtējo un ārkārtas Kongresu, noteikt tā laiku, vietu, delegātu ievēlēšanas kārtību, pārstāvniecības normu un darba kārtību;
100.4. lemt par balsstiesību anulēšanu delegātiem no arodorganizācijām, kurām ir biedru naudas parādi;
100.5. ievēlēt LVSADA Valdi vai atjaunot tās sastāvu;
100.6. apspriest ik gadu Valdes un Revīzijas komisijas pārskatus;
100.7. izveidot Padomes komisijas un darba grupas;
100.8. pieņemt lēmumus par LVSADA iestāšanos Latvijas, citu valstu un starptautiskajās apvienībās, ievēlēt delegātus un pārstāvjus tajās;
100.9. apstiprināt arodbiedrības atribūtiku un simboliku;
100.10. ievēlēt LVSADA priekšsēdētāju, viņa vietniekus un Revīzijas komisijas priekšsēdētāju, komisijas locekļus, ja to vietas kļuvušas vakantas;
100.11. apstiprināt priekšsēdētāja un viņa vietnieku darba samaksas nosacījumus;
100.12. apspriest un izlemt aktuālākos arodbiedrības darbības jautājumus biedru interesēs.
101. Ārkārtas Padomes sēdes var sasaukt pēc priekšsēdētāja ierosinājuma, saskaņā ar Valdes lēmumu vai pēc 1/3 dalīborganizāciju rakstveida pieprasījuma.

XIV VALDE

102. Valde ir izpildinstitūcija Padomes sēžu starplaikā.
103. Valdi 7 personu sastāvā ievēl Padome, iekļaujot tajā LVSADA priekšsēdētāju un vietnieku, kuri vada tās darbību. LVSADA priekšsēdētājs un vietnieks vienlaikus ir Valdes priekšsēdētājs un vietnieks ar tiesībām pārstāvēt arodbiedrību katrs atsevišķi. Valdes sastāvu var atjaunot katru gadu. Valdes loceklis nevar būt politiskas partijas biedrs vai darba devēju organizācijas biedrs.
104. Valdes sēdes sasauc ne retāk kā vienu reizi ceturksnī. Ārkārtas Valdes sēdes sasauc pēc 1/3 Valdes locekļu vai priekšsēdētāja pieprasījuma.
105. Valdes sēdes ir lemttiesīgas, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no Valdes locekļiem (vismaz 4 valdes locekļi). Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Valdes lēmumus paraksta Valdes sēdes vadītājs. Valdes sēdes protokolus paraksta Valdes sēdes vadītājs un protokolētājs.
106. Valdes kompetencē ir:
106.1. īstenot Kongresa un Padomes lēmumus;
106.2. izlemt jautājumus, izņemot Kongresa un Padomes kompetencē esošos;
106.3. apstiprināt gada un ceturkšņa plānus, kontrolēt to izpildi;
106.4. organizēt un vadīt pasākumus (mācības, protesta akcijas, konferences, diskusijas u.t.t.);
106.5. apstiprināt nolikumus, mācību programmas, atskaišu un aptauju formas, metodiskos un reklāmas materiālus;
106.6. pilnvarot pārstāvjus Nacionālajā Trīspusējā sadarbības padomē, tās apakšpadomēs un citās sociālās partnerības institūcijās;
106.7. deleģēt pārstāvjus valsts, pašvaldību, sabiedriskajām un citām institūcijām;
106.8. veidot un koordinēt dažādas biedru profesiju sekcijas, komisijas un darba grupas;
106.9. organizēt socioloģiskus pētījumus, aptaujas, konkursus;
106.10. apturēt arodorganizāciju lēmumus, kuri neatbilst Statūtu un normatīvo aktu prasībām;
106.11. uzņemt, reģistrēt un pārreģistrēt arodorganizācijas, nosakot to statusu, kā arī lemt par arodorganizāciju izslēgšanu no reģistra un iesniegt attiecīgus dokumentus valsts institūcijām;
106.12. pārraudzīt LVSADA Biroja darbu;
106.13. izšķirt radušās domstarpības starp arodorganizācijām un starp arodorganizāciju un revīzijas komisiju;
106.14. analizēt un izvērtēt darba samaksas jautājumus;
106.15. apstiprināt ģenerālvienošanās, deleģēt pilnvarojumu to parakstīšanai;
106.16. koordinēt darba koplīgumu noslēgšanu arodorganizācijās, sniegt praktisku un metodisku palīdzību;
106.17. apstiprināt sastāvu Streika komitejai un Izlīgšanas komisijai pirmsstreika sarunām;
106.18. izskatīt, izvērtēt un izteikt viedokli par veselības un sociālās aprūpes nozares attīstību, reformu, budžetu, normatīvajiem aktiem un to projektiem, kuri skar biedru sociāli ekonomiskās tiesības un intereses;
106.19. apstiprināt gada budžeta tāmi;
106.20. lemt par biedru un arodorganizāciju apbalvošanu, sveikšanu un pabalstu piešķiršanu;
106.21. lemt par naudas līdzekļu piešķiršanu ziedojumiem, cita veida atbalstam, arodorganizāciju pasākumiem, mācībām, apstiprināt prezentācijas izdevumus;
106.22. noteikt priekšsēdētāja un tā vietnieku atalgojumu;
106.23. organizēt sadarbību ar ārvalstu arodbiedrībām un to pārstāvjiem;
106.24. apstiprināt ārzemju komandējumus;
106.25. ik gadu sniegt pārskatu Padomei par iepriekšējā gadā paveikto;
106.26. lemt par jebkuru aktuālu jautājumu, kas ir biedru interesēs.

XV BIROJS

106.1 LVSADA Birojs ir izveidots arodbiedrības darbības nodrošināšanai. Biroja darbinieki un darbinieki konkrētu darbu izpildei tiek algoti saskaņā ar LR Darba likuma prasībām.
106.2 Biroja darbinieku amatu sarakstu un algu fondu nosaka Valde pēc priekšsēdētāja ieteikuma.

XVI PRIEKŠSĒDĒTĀJS UN VIŅA VIETNIEKI

107. LVSADA priekšsēdētāju un viņa vietnieku ievēl Kongress, viņi ir finanšu rīkotāji ar pilnvaru laiku līdz nākamajam kārtējam Kongresam.
108. LVSADA priekšsēdētājs (vietnieki) vienlaikus ir Padomes un Valdes priekšsēdētājs (vietnieki) un tiesīgs sasaukt Padomes un Valdes sēdes.
109. Priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa funkcijas pilda vietnieks vai Valdes pilnvarota persona.
110. Priekšsēdētāja un vietnieka kompetencē ir:
110.1. vadīt arodbiedrības darbu Padomes un Valdes sēžu starplaikos;
110.2. pārstāvēt bez īpaša pilnvarojuma arodbiedrības intereses valsts un pašvaldību institūcijās, prokuratūrā, tiesās un sabiedriskajās organizācijās;
110.3. parakstīt LVSADA dokumentus un apstiprināt arodorganizāciju ievēlēto amatpersonu parakstu paraugus finanšu dokumentu parakstīšanai;
110.4. par Padomes darbu atskaitīties Kongresā, par Valdes darbu Kongresu starplaikos – Padomei.
111. Priekšsēdētājs veic Biroja vadītāja funkcijas, veido algotu darbinieku personālsastāvu, slēdz ar tiem darba līgumus un atlaiž no darba Darba likumā un citos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

XVII ĪPAŠUMS, FINANSIĀLĀ UN SAIMNIECISKĀ DARBĪBA

112. LVSADA ir sava manta un naudas līdzekļi. LVSADA īpašums ir vienots un nedalāms. Arodbiedrība attiecībā uz īpašumu realizē lietošanas, valdījuma un rīcības tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
113. Īpašumu veido:
113.1. iestāšanās un biedru nauda;
113.2. fizisko un juridisko personu ziedojumi, dāvinājumi, sponsoru iemaksas;
113.3. ieņēmumi no saimnieciskās, komerciālās un izdevējdarbības, darījumiem bankās un noguldījumu sabiedrībās;
113.4. kustamais un nekustamais īpašums: izdevniecības, ārstniecības, sociālās aprūpes, atpūtas, tūrisma, rehabilitācijas, kultūrizglītības, sporta un citas sabiedrības ar ēkām un iekārtām, kā arī cits arodbiedrības uzdevumiem un mērķiem atbilstošs īpašums;
113.5. citi ieņēmumi.
114. Kongresu starplaikos LVSADA Padome ir tiesīga mainīt biedru naudas procentuālo sadalījumu (41. punkts), ja par to nobalso divas trešdaļas klātesošo Padomes locekļu.
115. Fondus veido un līdzekļus izlieto saskaņā ar nolikumiem, kurus apstiprina LVSADA Padome.
116. Pabalstu lielums atkarīgs no piederības arodbiedrībai ilguma (ne mazāk kā vienu gadu), biedru naudas maksājumiem un citiem apstākļiem, kas norādīti LVSADA Padomes apstiprinātajos nolikumos.
117. Tiesiskas pretenzijas uz LVSADA pabalstu saņemšanu nepastāv.
118. LVSADA un tās arodorganizācijas sastāda ieņēmumu un izdevumu tāmi un veic grāmatvedības uzskaiti normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
119. Naudas līdzekļu un pārējā īpašuma izmantošanu kontrolē attiecīgas arodinstitūcijas un LVSADA revīzijas komisija.
120. Arodbiedrības biedru nauda tiek izlietota saskaņā ar apstiprināto darba plānu un tāmi:
120.1. arodbiedrības darbības nodrošināšanai (ģenerālvienošanās, vienošanās(līgumu), darba koplīgumu noslēgšanai, sociālā dialoga nodrošināšanai visos līmeņos, biedru mācībām, pasākumu, tai skaitā protesta akciju, organizēšanai);
120.2. fondu veidošanai un palīdzības sniegšanai;
120.3. LVSADA priekšsēdētāja, vietnieku, darbinieku, speciālistu un arodorganizāciju priekšsēdētāju un citu darbinieku algošanai;
120.4. biedru informēšanai un aģitācijai, metodisko un informatīvo materiālu izdošanai;
120.5. starpnozaru un starptautiskai sadarbībai, zināšanu un pieredzes apgūšanai.
121. Arodbiedrībai ir tiesības kā papilddarbību veikt saimniecisko darbību. Peļņu, kas gūta no arodbiedrības veiktās saimnieciskās darbības, nedrīkst sadalīt starp arodbiedrības biedriem.

XVIII REVĪZIJAS KOMISIJA

122. Revīzijas komisija (revidenti) ir pastāvīga LVSADA institūcija, kuru vienlaicīgi ar attiecīgā līmeņa arodinstitūciju (arodkomiteju, valdi) ievēl biedru sapulcē, konferencē vai Kongresā noteiktā skaitliskā sastāvā uz arodbiedrības lēmējinstitūcijas pilnvaru laiku.
123. Revīzijas komisijas sēdes notiek pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā vienu reizi gadā. Sēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk kā puse komisijas locekļu. Lēmumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Sēdes sasauc, vada un protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs.
124. Revīziju rezultātus apkopo un noformē ar aktu vai uzziņu, kuru paraksta revīzijas komisijas priekšsēdētājs (revidents) un locekļi, kas veikuši pārbaudi, un attiecīgais kredīta rīkotājs.
125. Revīzijas komisijas priekšlikumi un ierosinājumi pārbaudītajai arodorganizācijai ir obligāti jāizskata viena mēneša laikā no dokumentu saņemšanas dienas. Attiecīgās arodinstitūcijas vadībai jānodrošina konstatēto trūkumu un nepilnību novēršana. Radušās domstarpības izšķir biedru sapulce, konference vai LVSADA Valde.
126. Revīzijas komisijas priekšsēdētājs vai viņa uzdevumā komisijas loceklis ir tiesīgs ar padomdevēja tiesībām piedalīties attiecīga līmeņa lēmējinstitūcijas sēdē.
127. Revīzijas komisija (revidents) strādā saskaņā ar komisijas darba plānu. Nepieciešamības gadījumā izdevumus sedz no attiecīgās arodorganizācijas budžeta līdzekļiem.
128. Revīzijas komisija pārbauda:
128.1. arodorganizācijas un tās lēmējinstitūcijas lēmumu atbilstību LVSADA Statūtiem, Kongresa Padomes un Valdes lēmumiem;
128.2. grāmatvedības uzskaiti un līdzekļu izlietojuma atbilstību pirmdokumentiem;
128.3. budžeta (tāmes) veidošanas kārtību, līdzekļu mērķtiecīgu izlietošanu saskaņā ar arodinstitūcijas pieņemtajiem lēmumiem, naudas un citu materiālo vērtību uzskaites, saglabāšanas un izmantošanas pareizību;
128.4. dokumentu aprites, biedru uzņemšanas un uzskaites kārtību, iesniegumu un priekšlikumu savlaicīgu izskatīšanu;
128.5. arodbiedrības biedru naudas ieturēšanas un pārskaitīšanas pareizību;
128.6. saimniecisko un komercdarbību;
128.7. pabalstu izmaksas kārtību.
129. Revīzijas komisijas tiesības ir:
129.1. saņemt no pārbaudāmās arodorganizācijas visus revīzijai nepieciešamos grāmatvedības dokumentus, ziņas par norēķinu kontu stāvokli kredīta iestādē un arodorganizācijas kasē, par savstarpējiem norēķiniem starp arodorganizācijām un nozares institūcijām;
129.2. pieprasīt un saņemt no pārbaudāmās arodorganizācijas amatpersonām nepieciešamās uzziņas, kā arī paskaidrojumus par atklātiem pārkāpumiem un nepilnībām arodinstitūcijas darbā;
129.3. iesaistīt pārbaudē ekspertus un citus speciālistus, ja tas ir nepieciešams.
130. Revīzijas komisijas pienākumi ir:
130.1. sistemātiski un kvalitatīvi veikt pārbaudes, sastādīt aktu vai uzziņu par veikto revīziju un pārbaužu rezultātiem, un kopā ar priekšlikumiem iesniegt attiecīgai arodorganizācijai;
130.2. par arodorganizācijas gada finanšu pārbaudes rezultātiem sniegt ziņojumu attiecīgās arodorganizācijas lēmējinstitūcijai;
130.3. konstatēto naudas vai materiālo vērtību iztrūkuma vai piesavināšanās gadījumā prasīt, lai attiecīgā arodorganizācija sauc pie atbildības vainīgās personas atbilstoši normatīvajiem aktiem;
130.4. neizpaust arodorganizācijas komercnoslēpumus.

XIX LVSADA REVĪZIJAS KOMISIJA

131. Revīzijas komisijai savu pilnvaru laikā ir tiesības pārbaudīt jebkuras arodorganizācijas darbību.
132. Revīzijas komisija koordinē visu līmeņu revīzijas komisiju darbu.
133. Revīzijas komisija reizi gadā sniedz ziņojumu LVSADA padomei, bet par savu darbu atskaitās kongresam.
134. Revīzijas komisijas priekšsēdētājs ir tiesīgs piedalīties LVSADA Padomes un Valdes sēdēs ar padomdevēja tiesībām.
135. Revīzijas komisijas darbā radušos izdevumus sedz no LVSADA kopējiem līdzekļiem.

XX LVSADA REORGANIZĀCIJA VAI LIKVIDĀCIJA

136. Par LVSADA reorganizāciju un likvidāciju lemj ārkārtas vai kārtējais Kongress.
137. Par LVSADA apvienošanos ar citu nozares arodbiedrību lemj LVSADA Padome.
138. LVSADA likvidācijas gadījumā tās īpašuma izmantošanas kārtību nosaka Kongress.
139. Kongress nosaka LVSADA darbības izbeigšanas kārtību un kārtību kādā sakārtojami un nododami dokumenti glabāšanai arhīvam.

XXI PĀREJAS NOTEIKUMI

140. LVSADA biedri, kuri saskaņā ar Statūtu 7. punktu turpmāk neatbilst biedra statusam, to zaudē ar 2015. g. 31. decembri.
141. Statūtu 26. punkts sāk darboties ar 2016. g. 1. janvāri.
142. LVSADA Valde pārreģistrē visas LVSADA arodorganizācijas un apvienotās arodorganizācijas līdz 2017. g. 31. decembrim. Attiecīgo struktūrvienību reģistrē biedrību un nodibinājumu reģistrā kā LVSADA patstāvīgo vienību, pārveido par struktūrvienību bez juridiskās personas statusa vai likvidē.

 

LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris
LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa