LVSADA šī gada 20. augustā nāca klajā ar atklātu vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai un veselības ministram H. Abu Meri (zināšanai – Valsts prezidentam E. Rinkēvičam, Saeimas priekšsēdētājai D. Mieriņai, EK pārstāvniecības Latvijā vadītājai Z. Petrei, tiesībsargam J. Jansonam un LBAS priekšsēdētājam E. Baldzēnam), aicinot valsts budžeta projektā 2025. gadam iekļaut Veselības ministrijas pieprasītos 153,3 miljonus eiro, kas nepieciešami svarīgāko valsts veselības aprūpes pamatfunkciju nodrošināšanai.
Vēstulē uzsvērts, ka bez savlaicīgi pieejamas un kvalitatīvas veselības aprūpes valstij nav nākotnes. Ne velti Valsts prezidents E. Rinkēvičs, 2023. gada rudenī tiekoties ar veselības ministru H. Abu Meri, uzsvēra, ka kvalitatīva un pieejama veselības aprūpe ir pamats, lai sabiedrība justos droši un uzticētos valstij. Diemžēl jaunākais Eiropas Komisijas ziņojums par Latviju (2024 Country Report – Latvia. Brussels, 19.6.2024, SWD(2024) 614 final) brīdina, ka nepietiekamais nozares finansējums apgrūtina veselības politikas īstenošanu un veicina augstu novēršamo mirstību.
Tāpēc LVSADA aicināja saprast, ka valsts veselības aprūpes finanšu badināšana pēc būtības ir vistiešākais sabiedrības drošības apdraudējums!
Līdz šim atbalstošas atbildes uz vēstuli LVSADA ir sanēmusi no Latvijas Republikas tiesībsarga, kā arī no Veselības ministrijas.
LVSADA padomes sēde notiks Latvijas Brīvo arodbiedrību namā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31, 2. stāva zālē. Sākums plānots plkst. 10.30. Uzaicinājums piedalīties sēdē ir nosūtīts gan Ministru prezidentei Evikai Siliņai, gan veselības ministram Hosamam Abu Meri.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300)
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir saņēmusi veselības ministra Hosama Abu Meri vēstuli Par Valdības izdevumiem veselības aprūpei , atbildot uz LVSADA š.g. 20. augusta Atklāto vēstuli, kurā valdība tika aicināta iekļaut valsts budžeta 2025. gadam projektā Veselības ministrijas pieprasītos papildu finanšu līdzekļu svarīgāko valsts veselības aprūpes pamatfunkciju nodrošināšanai.
Veselības ministrs savā vēstulē informē, ka Veselības ministrija (VM) š.g. 28. jūnijā ir iesniegusi priekšlikumus Finanšu ministrijai, kuri VM ieskatā atbilst prioritārajam attīstības virzienam “valsts drošība”, iekļaujot tajā pasākumus ar kopējo papildu nepieciešamo valsts budžeta finansējuma apmēru 2025. gadam 153,3 milj. euro.
LVSADA Padome 17.09.2024. sēdē skatīs jautājumu “Par veselības aprūpei atvēlēto finansējumu valsts budžeta projektā 2025. gadam”, pārrunājot, kā LVSADA būtu jārīkojas gadījumā, ja valdība nolems valsts Budžeta projektā neiekļaut Veselības ministrijas prasītos 153,3 milj. euro.
LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa atzinīgi novērtē sadarbību ar Veselības ministriju. Tomēr pastāv bažas, ka kārtējo reizi Ministru kabinets, veidojot valsts budžeta projektus, neievēros spēkā esošos politikas plānošanas dokumentus un Eiropas Komisijas ziņojumā par Latviju (2024 Country Report – Latvia. Brussels, 19.6.2024, SWD (2024) 614 final) secināto, ka Latvijas valdība veselības aprūpi finansē nepietiekami, tādējādi ierobežojot iedzīvotāju piekļuvi kvalitatīvai un savlaicīgai palīdzībai, novērtējot valdības finansējumu veselības aprūpei kā stagnējošu, un atzīstot, ka nozīmīgs šķērslis veselības aprūpes nodrošināšanai ir pastāvīgs cilvēkresursu trūkums nozarē.
L. Bāriņa pauž cerību, ka valdība rīkosies atbildīgi, kā prioritāti budžeta sagatavošanā līdztekus valsts iekšējai un ārējai drošībaiiekļaujot veselības aprūpi.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir saņēmusi Latvijas Republikas tiesībsarga Jura Jansona atbildi uz LVSADA š.g. 20. augusta Atklāto vēstuli (https://www.lvsada.lv/?p=4908) ar aicinājumu valdībai iekļaut valsts budžeta 2025. gadam projektā Veselības ministrijas pieprasītos papildu finanšu līdzekļus svarīgāko valsts veselības aprūpes pamatfunkciju nodrošināšanai.
Tiesībsargs J. Jansons pilnībā atbalsta veselības aprūpes nozares stiprināšanu, kas nav praktiski iespējama bez nepieciešamā finansējuma. Viņš jau iepriekš ir aicinājis valdību pievērst pienācīgu uzmanību šim jautājumam.
Tiesībsargs uzsver, ka kvalitatīva un pieejama veselības aprūpes sistēma labvēlīgi ietekmēs sabiedrības veselības rādītājus, veicinot produktivitāti, mazinot darba kavējumus, samazinot tiešās un netiešās veselības aprūpes un sociālās apdrošināšanas izmaksas, uzlabojot dzīvildzi un dzīves kvalitāti, un kopumā labvēlīgi ietekmējot valsts un ekonomiskos radītājus.
LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa izsaka pateicību tiesībsargam Jurim Jansonam par ieinteresētību un atbalstu Latvijas iedzīvotājiem uz pienācīgu veselības aizsardzību.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
LVSADA šī gada februārī Eiropas Semestra ietvaros nepastarpināti informēja EK pārstāvjus par reālo situāciju Latvijas veselības aprūpē. Iepazīstoties ar minēto EK ziņojumu (2024 Country Report – Latvia. Brussels, 19.6.2024, SWD(2024) 614 final), kļūst redzams, ka dokumentā atspoguļoti vairāki svarīgi aspekti no februārī pārrunātā.
Vispirms, EK secina, ka Latvijas valdība veselības aprūpi finansē nepietiekami, tādējādi ierobežojot iedzīvotāju piekļuvi kvalitatīvai un savlaicīgai palīdzībai. Latvijas valdības izdevumi veselības aprūpei ir vieni no zemākajiem ES. Neadekvāti zems finansējums rada garas rindas pēc pakalpojumiem. Likumsakarīgi, ka tā iedzīvotāju daļa, kas ziņo par nepieejamu medicīnisko palīdzību, Latvijā ir viena no augstākajām ES, turklāt ar tendenci pieaugt.
Otrkārt, valdības finansējums veselības aprūpei kā daļa no iekšzemes kopprodukta (IKP) ziņojumā ir novērtēts kā stagnējošs. Tas nozīmē, ka, lai arī piešķirto eiro izteiksmē nozares budžets kļūst lielāks, procentos no IKP tas būtiski nepieaug (ja neskaita pandēmijas periodu, kad valdības finansējums veselības aprūpei sasniedza 6,3% no IKP). Patlaban Latvijas valdības finansējums veselības aprūpei ievērojami atpaliek ne tikai no vidējā ES rādītāja (7,7% no IKP), bet arī no Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam paredzētajiem 6% no IKP.
Treškārt, par nozīmīgu šķērsli veselības aprūpes nodrošināšanai ir atzīts pastāvīgais cilvēkrersursu trūkums nozarē. Ārstu skaita attiecība pret valsts iedzīvotāju skaitu Latvijā ir zem vidējā ES rādītāja, kamēr attiecībā uz māsām šis rādītājs ir viens no zemākajiem ES. Galvenais cēlonis tam ir zemā darba samaksa, kas traucē gan piesaistīt, gan noturēt darbiniekus veselības aprūpes valsts sektorā.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris pēc iepazīšanās ar EK ziņojumu secina: “Svaigi publiskotais EK viedoklis skaidri parāda, cik aplams un nehumāns ir bijis pirms nedēļas pieņemtais valdības lēmums svītrot veselības aprūpi no valsts prioritāšu saraksta.”
LVSADA plāno atsaukties uz minētajām EK norādēm Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē, kas šodien, 20. jūnijā, notiks Veselības ministrijā.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) piektdien, 26. aprīlī, Veselības ministrijas (VM) rīkotā sanāksmē aizstāvēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pozīciju jautājumā par darba nespējas lapu regulējumu.
VM sasauca Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdi, lai izskatītu jautājumu par darba nespējas lapu piešķiršanas un kontroles mehānismu. VANA sēdē piedalījās arī pārstāvji no darba devēju organizācijām, Ekonomikas ministrijas un Labklājības ministrijas.
Gatavojoties VANA sēdei, LVSADA iepazinās ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (turpmāk – LDDK) prezentāciju “Darbnespējas lapu regulējuma konkurētspēja” (05.04.2024.), kā arī Finanšu ministrijas sagatavotajiem analītiskajiem materiāliem par darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējumu.
LDDK prezentācijā apgalvots, ka “slimības lapu skaits aug”. Vienlaikus redzams, ka 2021. g. darba nespējas A lapu skaits (470 148) bija mazāks, nekā 2019. g. (498 711). Salīdzinot ar 2021. g., 2022. g. darba nespējas A lapu skaits (660 233) patiešām pieauga 1,4 reizes. Prezentācijā apgalvots, ka “tendence pieaugoša pat pēc pandēmijas”. Tas neatbilst patiesībai. Oficiālā valsts Covid-19 statistika (https://covid19.gov.lv) liecina, ka 2022. g. sākumā ar kovidu saslimušo personu kopskaits bija 277 tūkstoši, bet gada beigās – 959 tūkstoši. Gada laikā Latvijā konstatēto Covid-19 gadījumu skaits bija trīskāršojies, palielinoties par vairāk nekā 600 tūkstošiem!
Vēl prezentācijā atgādināts, ka LDDK vairākkārt rosinājusi samazināt darba devēja apmaksāto darba nespējas dienu skaitu atbilstoši situācijai Baltijas valstu vidū. Taču Latvijas darba devēju izmaksas par darba nespējas lapu samaksu 2022. g. (134,3 milj. eiro) nepārsniedza 1% no kopējām darbaspēka izmaksām. Savukārt kopējās darbaspēka izmaksas Latvijā 2023. g. (13,5 eiro stundā) joprojām bija zemākās starp Baltijas valstīm (Lietuvā – 14,7 eiro/h, Igaunijā – 18,3 eiro/h) un ievērojami zemākas, nekā ES vidēji (31,8 eiro/h) (https://ec.europa.eu/eurostat). Līdz ar to nav pamata apgalvot, ka darba nespējas lapu regulējumu steidzami jāmaina, lai glābtu Latvijas uzņēmēju konkurētspēju eksporta tirgos.
LVSADA un LBAS ieskatā, demonstrēt, ka 2022. gadā pieaudzis darba nespējas gadījumu skaits, bet cēloņu analīzē neiekļaut Covid-19 ietekmi, nav korekti. Tāpēc nav pamata apgalvot, ka darba nespējas gadījumu skaits ir pieaudzis darbinieku un ārstu negodprātīgas rīcības dēļ. Turklāt darba devēju izdevumi par darba nespējas lapu apmaksu ir jāvērtē kontekstā ar kopējām darbaspēka izmaksām.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
