Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) aicina Latvijas politiķus sekot Pasaules Veselības organizācijas (PVO) aicinājumam un noteikt veselības aprūpes uzlabošanu par galveno valsts prioritāti.
Uzrunājot Apvienoto Nāciju organizācijas Ģenerālās asamblejas 78. sesijas dalībniekus aizvadītajā nedēļā, PVO ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebreiesuss (Tedros Adhanom Ghebreyesus) uzsvēra, ka gadījumā, ja ir apdraudēta veselība, apdraudēts ir viss. Tāpēc PVO aicina valstu līderus saprast, ka ieguldījumi veselības aprūpē ir nevis izdevumi, bet gan investīcijas, kas ir fundamentāli nepieciešamas, lai nodrošinātu ģimeņu un sabiedrības dzīvotspēju (https://www.who.int/news).
Diemžēl Evikas Siliņas (“Jaunā Vienotība”) vadītās valdības deklarācija liecina, ka valsts finansējumu veselības aprūpei plānots saglabāt pašreizējā līmenī, proti – “12% apmērā no Latvijas valsts budžeta pamatfunkciju izdevumiem” (14. punkts), kas šogad ir aptuveni 1,8 miljardi eiro jeb tikai 4,2% no prognozētā iekšzemes kopprodukta. Tas nozīmē, ka valdība plāno arī turpmāk badināt valsts veselības aprūpi, pakļaujot slimnīcas nemitīgam bankrota riskam un pagarinot rindas pēc pakalpojumiem ārstniecības iestādēs.
Atbilstoši PVO ieteikumiem, valsts veselības aprūpes finansējumam jāsasniedz vismaz 12% no vispārējās valdības (angļu val. – general government) izdevumiem (Jakab et al., 2018; https://apps.who.int/iris/handle/10665/342223). Vispārējās valdības budžetu 2023. gadam veido konsolidētā budžeta (14,7 miljardi eiro) un speciālā budžeta (4,1 miljardi eiro) summa – 18,8 miljardi eiro. Tātad arī pēc papildus 140 milj. eiro piešķīruma (pagaidām apstiprināti tikai 98 milj.) Latvijas veselības nozares budžets (1,8 miljardi) šogad sasniegtu tikai 9,6% (nevis 12%) no vispārējās valdības izdevumiem.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris secina: “Līdz PVO ieteiktajam veselības nozares valsts finansējuma minimumam mums šogad pietrūkst aptuveni 450 milj. eiro. Lūk, kur galvenais cēlonis garajām rindām pēc medicīniskajiem pakalpojumiem, sliktajiem sabiedrības veselības rādītājiem, augstajiem pacientu maksājumiem un nevienlīdzības pieaugumam sabiedrībā! Izskatās, ka valdību un jauno koalīciju tas pilnībā apmierina. Taču tas nav pieņemams ne mediķiem, ne pacientiem!”
Ņemot vērā to, ka valdība ignorē gan arodbiedrības prasības, gan PVO ieteikumus, LVSADA par tālāko rīcību lems padomes sēdē š. g. 19. septembrī.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67 847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ceļ trauksmi par “Jaunās Vienotības” plāniem pārņemt savā pārziņā veselības aprūpes nozari. Tas varētu liecināt par topošās valdības vadītājas Evikas Siliņas (“Jaunā Vienotība”) nodomu turpināt veselības aprūpes valsts sektora badināšanas politiku.
Līdzīgu scenāriju Latvija piedzīvoja 2011. gadā. Toreiz Ministru prezidents V. Dombrovskis, finanšu ministrs A. Vilks un veselības ministre I. Circene (visi – “Vienotība”) sarūpēja veselības aprūpes nozarei jūtamu finansējuma samazinājumu. Konkrēti, 2011. g. veselības nozares valsts budžeta finansējums bija 3,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2013. gadā – vairs tikai 3,2% no IKP. Tas izraisīja plašus sabiedrības protestus un veselības ministres I. Circenes demisiju.
Aizdomas par līdzīgiem nolūkiem pastiprina atklātībā nākušais valdības deklarācijas projekts, kurā veselības nozarei atvēlēti vien 12% no valsts budžeta pamatfunkciju izdevumiem. LVSADA jau iepriekš paudusi, ka tas neatbilst Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumiem par minimālo valsts finansējuma līmeni veselības aprūpei. Atbilstoši PVO ieteikumiem, valsts veselības aprūpes finansējumam jāsasniedz vismaz 12% no vispārējās valdības (angļu val. – general government) izdevumiem (Jakab et al., 2018; https://apps.who.int/iris/handle/10665/342223). Vispārējās valdības budžetu 2023. gadam veido konsolidētā budžeta (14 673,7 milj. eiro) un speciālā budžeta (4 083,3 milj. eiro) summa – 18 757 milj. eiro. Tātad arī pēc papildus 140 milj. eiro piešķīruma (pagaidām apstiprināti tikai 98 milj.) Latvijas veselības nozares budžets (apm. 1 805 milj.) šogad sasniegtu tikai 9,6% no vispārējās valdības izdevumiem.
Līdz PVO ieteiktajam veselības nozares valsts finansējuma minimālajam līmenim Latvijā joprojām pietrūkst 2,4% no vispārējās valdības izdevumiem jeb aptuveni 450 milj. eiro. Tieši tas ir galvenais cēlonis garajām rindām pēc medicīniskajiem pakalpojumiem, sliktajiem sabiedrības veselības rādītājiem, augstajiem pacientu privātajiem maksājumiem un nevienlīdzības pieaugumam sabiedrībā. Kā norāda PVO eksperti, visefektīvāk šādu tendenci var mazināt, palielinot nozares valsts finansējuma proporciju no iekšzemes kopprodukta. (Thomson et al., 2019; https://apps.who.int/iris/handle/10665/311654).
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67 847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (turpmāk – LVSADA) pilnībā noraida veselības ministres Līgas Meņģelsones apgalvojumus par to, ka LVSADA izvirzītās kolektīva interešu strīda prasības pēc būtības ir jaunas un nav iepriekš bijušas zināmas Veselības ministrijai (turpmāk – VM).
Vispirms, jau š. g. 7. marta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdē tika nolemts, ka gadījumā, ja Veselības ministrijai šī gada laikā tiks piešķirti papildus līdzekļi, starp to izlietošanas prioritātēm būs darba samaksas paaugstināšana ārstiem, funkcionālajiem speciālistiem un tiem ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas. To, ka šinī kontekstā ir runāts par valsts garantētās mēneša vidējās darba samaksas (turpmāk – VDS) paaugstināšanu ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem par 4,5% un būtisku VDS paaugstināšanu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas, VM apstiprināja š. g. 11. aprīļa vēstulē sociālajiem partneriem.
LVSADA par to atgādināja VM pārstāvjiem Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē š. g. 7. jūnijā. Komisijas sēdē tika izskatīti VM priekšlikumi par papildus finansējuma nepieciešamību un prioritātēm tā izlietošanai. Minēto darba samaksas paaugstinājumu starp prioritātēm VM nebija iekļāvusi. Veselības ministre sēdē diemžēl nepiedalījās, taču parlamentārā sekretāre Ilze Ortveina apstiprināja, ka arodbiedrības viedoklis ir sadzirdēts. Sēdē piedalījās arī VM finanšu speciālists Boriss Kņigins.
Drošības pēc LVSADA savus priekšlikumus un atgādinājumus VM vēlreiz izteica rakstiski š. g. 8. jūnija vēstulē. Atbildes vēstulē 7. jūlijā VM paskaidroja, ka LVSADA priekšlikumi par darba samaksas paaugstinājuma iekļaušanu starp papildus finansējuma izlietošanas prioritātēm nav iespējami, jo “primārais kritērijs papildus finansējuma nodrošināšanai ir papildus pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, kā arī valsts budžeta ierobežotās finansiālās iespējas, citu nozares neatliekamu pasākumu aktualitāte un pasākuma finansiālā ietekme uz nākamajiem gadiem”.
Jāpiezīmē, ka sākotnēji LVSADA aicināja minētājām darbinieku kategorijām darba samaksu paaugstināt no š. g. 1. jūlija, vēlāk – no 1. septembra. Tas nozīmē, ka LVSADA jau ir mīkstinājusi prasības, ievērojot reālo situāciju, taču tālāka piekāpšanās būtu bezjēdzīga. Atbilstoši VM sniegtajai informācijai, LVSADA prasību izpildei būtu nepieciešami 7,6 milj. eiro.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris ar nožēlu secina: “Darba roku trūkums veselības nozares valsts sektorā ir sasniedzis kritisko robežu. Iepriekš par to Latvijas valdību un Saeimu brīdināja gan Eiropas Komisija, gan LVSADA. Tagad par to brīdina bērns, kurš mātes rokās stundām asiņo, gaidīdams neatliekamu operāciju. Taču veselības ministrei starp papildus 140 miljoniem tā arī neatrodas 7,6 miljoni vēl atlikušo nozares darbinieku atbalstīšanai. Skumji, ka pacientu tiesības uz savlaicīgu palīdzību tiek upurētas uz politiskās iztapības altāra!”
Par tālāko rīcību LVSADA lems padomes sēdē š. g. 19. septembrī.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67 847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) saņēmusi atbalstu no Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācijas (EPSU) strīdā ar Veselības ministriju (VM). EPSU ģenerālsekretārs Jans Villems Goudriāns (Jan Willem Goudriaan) ir nosūtījis veselības ministrei Līgai Meņģelsonei vēstuli, kurā aicina uz godīgām un konstruktīvām sarunām par trīspusējās vienošanās pildīšanu un darba samaksas pienācīgu palielināšanu veselības nozares darbiniekiem 2023. un 2024. gadā.
Vēstulē uzsvērts, ka veselības nozares darbinieki Latvijā ir pelnījuši pienācīgu darba samaksas pieaugumu. Ja vienošanās par to netiek pildīta, rodas spēcīgs demotivējošs signāls darbiniekiem, ka viņi netiek uzlūkoti kā vērtība. EPSU ģenerālsekretārs J. V. Goudriāns informē, ka sarunās ar ES prezidējošo valstu (Čehija, Zviedrija) veselības ministriem un ES veselības komisāri personīgi guvis apstiprinājumu tam, ka darbinieki ir veselības nozares mugurkauls, bez kā nav iespējama nozares sekmīga funkcionēšana un kvalitatīva veselības aprūpe. Tieši tāpēc par viņiem jārūpējas, nevis jāpakļauj ekspluatācijai. Minēto apstākļu dēļ EPSU atbalsta LVSADA prasības un turpinās sekot situācijas attīstībai.
Pēc sarakstes starp LVSADA un VM abas strīda puses lēmušas, ka izlīgšanas komisijas sēde, kurā tiks izskatītas LVSADA iesniegtās kolektīva interešu strīda prasības, notiks š. g. 28. augustā plkst. 13.00 Veselības ministrijā.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67 847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir izvirzījusi Veselības ministrijai (VM) kolektīva interešu strīda prasības, tādā veidā pēc būtības uzsākot pirmsstreika procedūru. Prasības paredz pildīt trīspusējo vienošanos par darba samaksas paaugstināšanu nozarē.
Vienošanās tika panākta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes 07.03.2023. sēdē. Vienošanās paredz, ka gadījumā, ja VM tiek iedalīti papildus līdzekļi no budžeta pārdales šī gada laikā, tad starp izlietošanas prioritātēm tiek iekļauta valsts garantētās mēneša vidējās darba samaksas (turpmāk – VDS) paaugstināšana ārstiem un ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas. VDS pieaugums ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem vēl 4,5% apmērā nodrošinātu, ka divu gadu (2022. – 2023.) periodā viņu VDS pieaugums, līdzīgi kā pārējām ārstniecības personām, sasniegtu 16% (Finanšu ministrija prognozē, ka mēneša vidējā darba samaksa valstī šajā pašā periodā pieaugs par 18%). Savukārt būtisks VDS pieaugums darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas, ir nepieciešams tādēļ, ka no š. g. 1. aprīļa viņu VDS tika paaugstināta tikai par nepilniem 23 eiro (bruto).
Diemžēl no VM 07.07.2023. vēstules LVSADA var secināt, ka ministrija vienošanos nepildīs, jo “primārais kritērijs papildus finansējuma nodrošināšanai ir papildus pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, kā arī valsts budžeta ierobežotās finansiālās iespējas, citu nozares neatliekamu pasākumu aktualitāte un pasākuma finansiālā ietekme uz nākamajiem gadiem.”
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris tādu VM argumentu noraida: “Beidzot jāsaprot, ka bez pietiekama skaita kvalificētu darbinieku pacienti nevarēs savlaicīgi saņemt kvalitatīvus pakalpojumus. Tāpēc nav pareizi pakalpojumu pieejamību pretnostatīt adekvātai darba samaksai nozarē!”
LVSADA prasības paredz, ka no 2023. gada 1. septembra tiek: 1) paaugstināta valsts garantētā mēneša vidējā darba samaksa ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem par 4,5 %, 2) paaugstināta valsts garantētā mēneša vidējā darba samaksa ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas, par 70,00 eiro.
Līdztekus minētajām prasībām LVSADA sagaida no VM konstruktīvas sarunas par valsts budžeta papildus finansējumu veselības nozarei 2023. un 2024. gadā.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67 847300).
