Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir vērsusies pie Valsts kontroles ar lūgumu veikt atbilstības revīziju par Ministru kabineta darbībām, plānojot valsts budžeta izdevumus Veselības ministrijas pamatfunkciju izpildei laikā no 2017. līdz 2024. gadam.
Lēmumu par šādu rīcību LVSADA valde pieņēma pēc iepazīšanās ar Valsts kontroles vēstuli un aptauju attiecībā uz valsts kontroles revīziju plānošanu, “kas veicinās labvēlīgas pārmaiņas publiskajā sektorā un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos”.
Viens no iedzīvotāju dzīves kvalitātes stūrakmeņiem ir veselības aprūpes pieejamība un kvalitāte. Ne velti Valsts prezidents E. Rinkēvičs 2023. gada oktobrī pēc tikšanās ar veselības ministru H. Abu Meri publiski uzsvēra, ka kvalitatīva un pieejama veselības aprūpe ir pamats, lai sabiedrība justos droši un uzticētos valstij (“TVNET”, 13.10.2023.). Apspriežot valsts veselības aprūpes uzlabošanas nepieciešamību un iespējas, Valsts prezidents un LVSADA vadība š. g. 4. martā nonāca pie kopīgas atziņas, ka Latvijas valsts finansējumu veselības aprūpei iespējami ātri jātuvina vidējam ES valstu līmenim (2022. gadā – 7% no IKP).
Diemžēl valsts izdevumi veselības aprūpei 2024. gadā, salīdzinot ar faktisko finansējumu 2023. gadā, kā proporcija no IKP samazinās (4,1% pret 4,2%, attiecīgi). Veselības ministrijas izdevumiem no valsts budžeta 2024. gadā ir papildu piešķirti nevis 275 milj. eiro, bet gan tikai 77 milj. eiro (plānotais valsts finansējums 2024. g. – 1 888 milj. eiro, faktiskais valsts finansējums 2023. g. – 1 811 milj. eiro). Bez tam, Ministru kabinets plāno 2025. g. un 2026. g. atstāt veselības aprūpes nozares valsts finansējuma apmēru (eiro izteiksmē) 2024. gada līmenī.
LVSADA pieredze liecina, ka Ministru kabinets, veidojot valsts budžeta projektus, vairākkārt nav ievērojis spēkā esošus politikas plānošanas dokumentus. Sekas tam ir viens no zemākajiem valsts finansējumiem veselības aprūpei starp ES dalībvalstīm, slikta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un aptuveni 4000 priekšlaicīgu nāvju gadā vairāk, nekā ES vidēji (OECD/European Union (2022), Health at a Glance: Europe 2022: State of Health in the EU Cycle, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/507433b0-en).
Atbilstoši Valsts kontroles mājaslapā atrodamajam skaidrojumam, atbilstības revīzijās veic pārbaudes, vai amatpersonu rīcība visos būtiskos aspektos atbilst tiesību aktiem, plānošanas dokumentiem un valstiski (vai starptautiski) atzītai labajai praksei.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir panākusi vienošanos ar Veselības ministriju (VM) par darba samaksas pieauguma grafika iekļaušanu darbaspēka attīstības stratēģijas projektā.
Iepriekš LVSADA kritizēja VM par vāji sagatavoto dokumentu (pilns nosaukums – informatīvā ziņojuma “Veselības darbaspēka attīstības stratēģija līdz 2029. gadam” projekts; šeit turpmāk – Stratēģija). LVSADA ieskatā, galvenais trūkums, kas būtībā atņēma Stratēģijai spēju uzlabot valsts veselības aprūpes cilvēkresursus, bija darba samaksas lomas ignorēšana.
Šodien (21.02.2024.) sarunās starp LVSADA un VM tika panākta konceptuāla vienošanās, ka Stratēģijā tiks iekļauts konkrēts mērķis – valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem 2029. gadā ir jābūt divas reizes lielākai par mēneša vidējo darba samaksu tautsaimniecībā (VDST); māsām, vecmātēm un ārstu palīgiem mēneša vidējās darba samaksas attiecība pret VDST būs 1,2, bet māsu palīgiem – 0,8. Lai sasniegtu mērķi, valsts garantēto mēneša vidējo darba samaksu ārstniecības personām ir jāpalielina katru gadu atbilstoši konkrētam, Stratēģijā iezīmētam grafikam.
Patlaban valsts garantētā mēneša vidējā darba samaksa (bruto) ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem (no 01.01.2024. – 2304 eiro) ir tikai 1,5 reizes lielāka par VDST (2023. g. pirmajos trīs ceturkšņos – 1512 eiro). Valsts garantētā mēneša vidējā darba samaksa māsām, vecmātēm un ārstu palīgiem ir 1388 eiro, māsu palīgiem – 925 eiro.
LVSADA priekšsēdētājs panākto vienošanos vērtē atzinīgi: “Veselības ministra Hosama Abu Meri klātbūtne un nostāja palīdzēja jautājumu risināt atbilstoši starptautisku pētījumu rezultātiem un valsts veselības aprūpes politikas plānošanas dokumentiem. Tas dod cerību, ka izveidotā stratēģija tuvākajos gados patiesi varētu piesaistīt darba rokas valsts veselības aprūpes sektoram.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir parādījusi “dzelteno kartīti” Veselības ministrijai (VM), neatbalstot ministrijas ierēdņu sagatavotās darbaspēka attīstības stratēģijas projekta tālāku virzību.
Kritiku par vāji sagatavoto dokumentu (pilns nosaukums – informatīvā ziņojuma “Veselības darbaspēka attīstības stratēģija līdz 2029. gadam” projekts; šeit turpmāk – Stratēģija) LVSADA izteica piektdien (09.02.2024.) VM rīkotajā diskusijā par Stratēģijas sabiedriskās apspriešanas rezultātiem. LVSADA ieskatā, galvenais trūkums, kas būtībā atņem Stratēģijai spēju uzlabot valsts veselības aprūpes cilvēkresursus, ir darba samaksas lomas ignorēšana.
LVSADA jau 2023. g. jūlijā atgādināja VM, ka vairāki iepriekšējie mēģinājumi ar līdzīgu dokumentu palīdzību uzlabot veselības nozares valsts sektora cilvēkresursus ir bijuši nesekmīgi. Vienā gadījumā to atzinusi pati VM, citā – Valsts kontrole (2019. gadā).
VM ziņojumā par programmas “Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006. – 2015. gadam” īstenošanu konstatēts, ka izvirzītais mērķis nav sasniegts. Ziņojuma secinājumos norādīts, ka sekmīga veselības nozares cilvēkresursu plānošana iespējama vien tad, ja aprēķinos par darba samaksu tiek saglabātas ar Ministru kabineta 18.05.2005. rīkojumu Nr. 326 “Par pamatnostādnēm Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē” noteiktās proporcijas starp ārsta, ārstniecības un pacientu aprūpes personas (māsa, vecmāte, ārsta palīgs) un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas (māsas palīgs) vidējo darba samaksu, un mēneša vidējo darba samaksu ārstam aprēķina ar koeficientu 2,5 pret vidējo darba samaksu valstī.
Kā zināms, pēdējais nosacījums joprojām netiek pildīts: 2024. gadā valsts garantētā mēneša vidējā darba samaksa ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem (no 01.01.2024. – 2304 eiro) ir tikai 1,5 reizes lielāka par mēneša vidējo darba samaksu valstī (2023. g. pirmajos trīs ceturkšņos – 1512 eiro). Ne velti LVSADA 2023. g. jūlija vēstules nobeigumā teikts, ka gadījumā, ja VM ignorēs minētos aspektus, Stratēģijas veidošanai nebūs vajadzīgā rezultāta.
Diemžēl LVSADA nākas secināt, ka VM ir pilnībā ignorējusi pierādījumos balstītos ieteikumus par cilvēkresursu stiprināšanu. Konkrēti, Stratēģijas sadaļā “Rīcības virzieni” konkurētspējīgas darba samaksas nodrošināšana veselības aprūpes nozares valsts sektora darbiniekiem nav iekļauta. Minētā iemesla dēļ LVSADA nevar atbalstīt VM sagatavotās Stratēģijas tālāku virzību.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vakar, 7. februārī, informēja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjus par situāciju Latvijas veselības aprūpē. Par diviem būtiskākajiem trūkumiem tika atzīts neattaisnojami zemais valsts finansējums veselības aprūpei un valdības nevērīgā attieksme pret darba roku trūkumu veselības aprūpes nozares valsts sektorā.
Eiropas Komisija savos ieteikumos Latvijai (the Country Specific Recommendations) kopš 2020. gada vairākkārt norādījusi, ka nepieciešams uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu pieejamību veselības aprūpei, stiprinot valsts veselības sistēmu, tajā skaitā – ar papildus finansējumu un cilvēkresursiem. Ņemot vērā EK ieteikumus un Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021. – 2027. gadam, Ministru kabinets 2022. gadā apstiprināja “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam” (rīkojums Nr. 359, turpmāk – Pamatnostādnes) ar mērķi uzlabot sabiedrības veselību un mazināt novēršamo mirstību. Lai sasniegtu mērķi, Pamatnostādnes paredz valsts veselības aprūpes finansējumu palielināt, sasniedzot 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2027. gadā. Pie tam Pamatnostādnēs skaidri norādīts, ka no valdības finansējuma apjoma (% no IKP) ir tiešā veidā atkarīga spēja uzlabot valsts veselības sistēmas pieejamību, kvalitāti, efektivitāti un ilgtspēju.
Diemžēl gan valdība, gan Saeima joprojām ignorē gan EK rekomendācijas, gan arī Pamatnostādnēs ietvertās prasības. Par to liecina konkrēti fakti. Piemēram, Latvijas Stabilitātes programmā 2023. – 2026. gadam (Finanšu ministrijas gatavots dokuments, ko valdība iesniedz vērtēšanai EK) paredzēts, ka valsts finansējums veselības aprūpei no 5,6% no IKP (iekļauti izdevumi Covid-19 apkarošanai) 2022. gadā tiks samazināts līdz 3,6% no IKP 2026. gadā. Vēl viens piemērs ir valsts budžetā 2024. gadam paredzētais finansējums Veselības ministrijas izdevumiem. Miljonos eiro tas ir par 77 milj. lielāks nekā 2023. gada beigās (1 888 milj. pret 1 811 milj.), taču procentos no IKP – mazāks (4,1% pret 4,2%).
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris pēc diskusijas ar EK pārstāvjiem secina: “Skaidri redzams, ka valdība un Saeima, ignorējot EK ieteikumus un Sabiedrības veselības pamatnostādņu prasības par valsts veselības sistēmas stiprināšanu, rīkojas bezatbildīgi.”
Eiropas Semestra pasākumu ietvaros LVSADA turpinās informēt EK par reālo situāciju Latvijas veselības aprūpē.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Pirmais priekšlikums paredz, ka ārstniecības pakalpojuma tarifos noteiktā mēneša vidējā darba samaksa veselības aprūpes nozares darbiniekiem tiek palielināta katru gadu, konkrētu papildus finansējuma apjomu nosakot ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. LVSADA gan rosināja plānā paredzēt konkrētu un būtisku darba samaksas pieaugumu procentuālā izteiksmē, taču sarunu gaitā nācās vienoties ar Veselības ministriju par kompromisu. Tomēr LVSADA ieskatā ir svarīgi, ka izdevās saglabāt nosacījumu par ikgadēju darba samaksas paaugstinājumu, jo ārstniecības personu vidējā darba samaksa Latvijā joprojām ievērojami atpaliek no OECD valstu vidējiem rādītājiem. Piemēram, mēneša vidējās darba samaksas ārstam attiecība pret mēneša vidējo darba samaksu tautsaimniecībā OECD valstīs vidēji ir aptuveni 2,6, kamēr Latvijā valsts garantētā mēneša vidējā darba samaksa ārstam (no 01.01.2024. – 2304 eiro) ir tikai aptuveni 1,5 mēneša vidējās darba samaksas tautsaimniecībā.
Otrais priekšlikums paredz, ka tiek atrasts risinājums un izstrādāti nepieciešamie normatīvie akti, lai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem nodrošinātu viņiem nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu paātrinātu saņemšanu. LVSADA par šādu iespēju ir cīnījusies ilgstoši, jo NMPD darbinieki veic ar īpašu risku saistītu darbu paaugstinātas psiholoģiskas un fiziskas slodzes apstākļos, ko darba devējs nevar novērst ar darba aizsardzības pasākumiem. Ne velti Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums paredz NMPD darbiniekiem tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi. Diemžēl realitātē NMPD darbinieki saskaras ar garām rindām uz viņiem nepieciešamo ārstniecības pakalpojumu saņemšanu. Tas negatīvi ietekmē NMPD nodrošinājumu ar nepieciešamajiem cilvēkresursiem un būtiski apgrūtina dienesta darbu.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris valdības rīcības plānu komentē ar piesardzīgu optimismu: “Pagaidām izdevies panākt no valdības solījumu, ka abi LVSADA izvirzītie jautājumi tiks risināti. Tomēr par konkrētiem rezultātiem priecāties būtu pāragri. Labā ziņa ir tā, ka starp LVSADA un Veselības ministriju noslēgtais sadarbības memorands joprojām darbojas. Tas vairo cerības par plānoto darbu sekmīgu īstenošanu.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67 847300).
