Full name:
Nickname:
lvsada_admin
Website:
Description:

Posts by lvsada_admin

26.09 Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

    Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž pilnu gatavību atkārtotam brīdinājuma streikam, kas sāksies rītdien, 27. septembrī. Pulksten 13.00 plānota arī protesta akcija pie Ministru kabineta ēkas. Atbalstu streikam ir izteikusi Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācija (EPSU), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kā arī vairāku Eiropas valstu arodbiedrības.

    Meklējot kompromisu, LVSADA kopš 2021. gada rudens izlīgšanas sarunās ar Veselības ministriju atkārtoti mīkstināja sākotnējās streika (kolektīva interešu strīda) prasības. No sākotnējām prasībām tika saglabāta viena. Atbilstoši minētajai prasībai, valsts garantētajai vidējai darba samaksai 2022. gada otrajā pusē būtu jāsasniedz: ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 2 048 (patlaban – 1 963) eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1 229 (patlaban – 1 183) eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 820 (patlaban – 745) eiro pirms nodokļu samaksas.

    LVSADA atgādina, ka Ministru kabinets 2017. g. 7. augustā apstiprināja rīkojumu Nr. 394 “Konceptuālais ziņojums Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. Atbilstoši rīkojumam, 2022. gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai bija jāsasniedz: ārstiem – 2 327 eiro, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem – 1 396 eiro un māsu palīgiem – 931 eiro. Kā redzams, LVSADA neprasa valdībai izpildīt rīkojumu pilnībā, bet gan piedāvā taisnīgu un saprātīgu kompromisu. Lai prasību izpildītu, nepieciešami papildus aptuveni 30 milj. eiro.

    LVSADA atgādina, ka Ministru kabineta rīkojumā Nr. 394 (VIII sadaļa) valdība ir apstiprinājusi ne tikai sasniedzamo vidējās darba samaksas apmēru mediķiem, bet arī identificējusi riskus, kas iestāsies, ja darba samaksa mediķiem netiks palielināta vajadzīgajā apmērā. Un riski ir ļoti nopietni: “Ja atalgojums ārstniecības personām netiek palielināts plānotajā apjomā, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, galvenokārt neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana, kritiski pasliktināsies ne tikai slimnīcās reģionos, bet arī klīniskās universitātes slimnīcās Rīgā.

    LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris un LVSADA Streika komitejas priekšsēdētāja Līga Bāriņa to komentē īsi: “Valdības un Saeimas nostāja būtībā pauž necieņu pret Ministru kabineta 2017. gadā apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Tātad valdība ar Saeimas ziņu nolēmusi vājināt valsts garantēto veselības aprūpi. No arodbiedrības viedokļa tas ir nepieņemami. No pacienta viedokļa tas ir bīstami dzīvībai.”

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2022. gada 26. septembrī


21.09. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

     Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž sašutumu par K. Kariņa vadītās valdības bezatbildīgo rīcību, apstiprinot jaunu darba samaksas modeli ārstniecības personām. Šādi rīkojoties, valdība ir būtiski pasliktinājusi mediķu darba samaksas nosacījumus.

     LVSADA atgādina, ka Ministru kabinets 2017. g. 7. augustā apstiprināja rīkojumu Nr. 394 “Konceptuālais ziņojums Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. Atbilstoši rīkojumam, 2023. gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai (bez Covid-19 piemaksām un pacientu privātajiem maksājumiem) pirms nodokļu samaksas, bruto, būtu jāsasniedz: ārstiem – 2 455 eiro, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem – 1 473 eiro un māsu palīgiem – 982 eiro. Jaunā modeļa piedāvājums: ārstiem – 2147 eiro (starpība ar solīto: mīnus 308 eiro mēnesī), māsām, vecmātēm un ārstu palīgiem – 1289 eiro (starpība ar solīto: mīnus 184 eiro mēnesī) un māsu palīgiem – 770 eiro (starpība ar solīto: mīnus 212 eiro mēnesī).

     Tātad ar valdības vakardienas lēmumu ārstam 2023. gadā tiks atņemti 3696 eiro, māsai – 2208 eiro un māsas palīgam – 2544 eiro no tā, ko valdība viņiem rakstiski apsolīja 2017. gadā.

     Un tie vēl nebūt nav visi jaunā modeļa trūkumi.

    Īpaši netaisnīgs jaunais modelis būs pret zemāk atalgotajiem mediķiem, jo paredz māsu palīgu un NMPD sanitārā autotransporta vadītāju mēneša vidējās darba samaksas attiecību pret ārsta vidējo darba samaksu pazemināt no 40% uz 29%. Kā redzams, Veselības ministrijai nospļauties uz to, ka viņas brūvējums cilvēkus nevis piesaistīs, bet drīzāk atbaidīs no darba veselības aprūpes valsts sektorā.

     Ne jau velti pret jauno modeli iebilda gan LVSADA, gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, gan arī Latvijas Slimnīcu biedrība (darba devēju organizācija, kas pārstāvēta arī Eiropas veselības aprūpes sektora darba devēju organizācijā HOSPEEM). Tomēr valdība to ignorēja un apzināti pieņēma lēmumu, kas dod nopietnu triecienu valsts apmaksātai veselības aprūpei, vājinot tās cilvēkresursus.

     LVDADA priekšsēdētājs Valdis Keris runā tieši: “LVSADA nekad nav atbalstījusi šo Veselības ministrijas sabrūvēto brāķi un neplāno piedalīties sarunās par brāķa ieviešanu nozarē. Ja kāds ir izlēmis notraipīt rokas un sirdsapziņu, palīdzot pasliktināt savu kolēģu darba tiesības, tad tā ir viņa personīga izvēle. Turpretī LVSADA nekad nav bijusi un nebūs ne streiklauzis, ne kolaborants!”

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2022. gada 21. septembrī


20.09. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

     Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome šodien, 20. septembrī, vienbalsīgi nolēma rīkot atkārtotu brīdinājuma streiku šī gada 27. un 28. septembrī. Vienlaikus ar streiku tiek plānota protesta akcija pie Ministru kabineta ēkas 27. septembrī.

     Neraugoties uz brīdinājuma streiku 27. jūlijā, ne valdība, ne Saeima nav pakustinājusi ne pirkstu, lai mēģinātu streiku novērst. LVSADA no savas puses streika prasības ir vairākkārtīgi mīkstinājusi un tagad tās paredz tikai daļēju valdības 2017. gada 7. augusta rakstisko solījumu (Ministru kabineta rīkojums Nr. 394 “Par konceptuālo ziņojumu Par veselības aprūpes sistēmas reformu”) izpildi attiecībā uz valsts garantēto darba samaksu ārstniecības personām 2022. gadā.

     Viena no būtiskākajām Latvijas veselības aprūpes nozares problēmām ir darba roku trūkums, un galvenais problēmas cēlonis ir nesamērīgi zemais atalgojums. Uz to Latvijas valdībai un Saeimai atkārtoti ir norādījusi gan Eiropas Komisija, gan OECD, gan Pasaules banka. Saeima, apstiprinot Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam, ir uzsvērusi, ka neatliekami un būtiski jāpalielina veselības aprūpes valsts sektorā strādājošo darba samaksa. Taču K. Kariņa vadītā valdība patlaban par to neliekas ne zinis, tāpat kā neliekas ne zinis par taisnīgajām un samērīgajām LVSADA streika prasībām. Streika prasību izpildei šogad būtu nepieciešami aptuveni 30 miljoni eiro. Uz citu valdības tēriņu fona tā ir salīdzinoši neliela summa. Tātad šoreiz runa nav par naudu. Bet par ko tad?

    LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris un Streika komitejas priekšsēdētāja Līga Bāriņa secina: “Kaut arī Latvija gadā zaudē tūkstošiem dzīvību, kuras varētu glābt, ja valsts veselības aprūpe būtu pienācīgi finansēta un tajā strādājošie būtu pietiekamā skaitā, valdība to neizprotamā veidā spītīgi ignorē. Gribot negribot jāsecina, ka valdība grib veidot Latviju par labi apsargātu kapsētu. Taču arodbiedrība tādai nākotnei nepiekrīt. Mēs cīnīsimies par Latvijas iedzīvotāju tiesībām uz dzīvību! Par tiesībām uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi!”

     Pēc LVSADA padomes sēdes notika valdes sēde, kas precizēja turpmākos ar streiku saistītos pasākumus. Sēdes laikā vienotu atbalstu LVSADA streika prasībām pauda uzaicinātie vadības pārstāvji no Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Māsu Asociācijas un Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības.               

Informāciju sagatavoja LVSADA darba  koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

 2022. gada 20. septembrī


15.09. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

     Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir nosūtījusi Imunizācijas valsts padomes (IVP) priekšsēdētājai D. Zavadskai vēstuli, kurā atkārtoti lūdz sniegt precizējošu informāciju.

     LVSADA š. g. 22. augustā nosūtīja IVP priekšsēdētājai vēstuli, kurā lūdza sniegt informāciju par publikācijām un pētījumiem, kas pamato IVP 2022. g. 3. augusta publiski paustās rekomendācijas attiecībā uz vakcināciju. LVSADA birojā š. g. 23. augustā tika saņemta e-vēstule, ko parakstījusi Šarlote Kononova, SPKC Infekciju slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vecākā epidemioloģe. Vēstulē teikts, ka D. Zavadska ir prombūtnē un LVSADA vēstuli varēs izlasīt pēc 5. septembra. Bez tam, SPKC vēstulē ir norāde uz IVP 3. augusta sēdes protokolu un tajā norādītajām atsaucēm (referencēm).

     LVSADA iepazinās ar minētajām trīs atsaucēm: 1) Pagaidu rekomendācijām par Covid-19 vakcināciju 2022. g. rudenī Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionam (Interim recommendations on COVID-19 vaccination in autumn 2022 for the WHO European Region), 2) Eiropas Zāļu aģentūras 2022. g. 1. jūlija paziņojumu presei (European Medicines Agency. Global regulators agree on key principles on adapting vaccines to tackle virus variants. News, 01/07/2022), 3)  Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra un Eiropas Zāļu aģentūras 11.07.2022. papildināto kopīgo paziņojumu par papildus devām balstvakcinācijai ar  Covid-19 vakcīnām (Updated joint statement from ECDC and EMA on additional booster doses of Covid-19 vaccines. News, 11 Jul 2022).

     Neviena no minētajām publikācijām nesatur pamatojumu IVP rekomendācijai veikt otro Covid-19 balstvakcināciju ikvienam valsts iedzīvotājam.

     Ņemot to vērā, LVSADA atkārtoti aicina IVP priekšsēdētāju D. Zavadsku sniegt informāciju, kādas zinātniskas publikācijas pamato publiski pausto IVP rekomendāciju veikt otro Covid-19 balstvakcināciju ikvienam valsts iedzīvotājam.

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2022. gada 15. septembrī


13.09. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž bažas par Veselības ministrijas centieniem panākt ārstniecības personu jaunā darba samaksas modeļa apstiprināšanu, kas būtiski pasliktinātu darba samaksas nosacījumus nozarē gan tuvākajā laikā, gan ilgtermiņā.

   LVSADA atgādina, ka Ministru kabinets 2017. g. 7. augustā apstiprināja rīkojumu Nr. 394 “Konceptuālais ziņojums Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. Atbilstoši rīkojumam, 2023. gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai (bez Covid-19 piemaksām un pacientu privātajiem maksājumiem) pirms nodokļu samaksas, bruto, bija jāsasniedz: ārstiem – 2 455 eiro, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem – 1 473 eiro un māsu palīgiem – 982 eiro. Jaunā modeļa piedāvājums: ārstiem – 2147 eiro (starpība ar solīto: mīnus 308 eiro mēnesī), māsām, vecmātēm un ārstu palīgiem – 1289 eiro (starpība ar solīto: mīnus 184 eiro mēnesī) un māsu palīgiem – 770 eiro (starpība ar solīto: mīnus 212 eiro mēnesī).

   Ilgākā termiņā, līdz 2027. gadam, jaunais modelis sola sasniegt “mērķa algu” (pēc būtības – darba samaksu), kas ārstiem būšot ar koeficientu 2,7 pret vidējo darba samaksu tautsaimniecībā (OECD valstu vidējais rādītājs) – 3086 eiro. Taču šāds skaitlis bija ar minēto koeficientu 2020. gadā, kad mēneša vidējā darba samaksa (bruto) Latvijā bija 1143 eiro (https://data.stat.gov.lv). Ņemot vērā tautsaimniecības izaugsmi, 2027. gadā vidējā darba samaksa valstī būs daudz augstāka. Tātad lielīgais jaunā modeļa apsolījums ir bezkaunīga fikcija un kārtējā mediķu mānīšana! Un tie vēl nebūt nav visi jaunā modeļa trūkumi.

   Īpaši netaisnīgs jaunais modelis būtu pret zemāk atalgotajiem mediķiem, jo paredz māsu palīgu un NMPD sanitārā autotransporta vadītāju mēneša vidējās darba samaksas attiecību pret ārsta vidējo darba samaksu pazemināt no 40% uz 29%. Pamatojums: tā nosakot Valsts kancelejas “ekseļa” tabulas. Dzīvē gan ir pavisam citādi. Tomēr Veselības ministrijai nospļauties uz to, ka viņas brūvējums cilvēkus nevis piesaistīs, bet drīzāk atbaidīs no darba veselības aprūpes valsts sektorā.

   LVDADA priekšsēdētājs Valdis Keris mēģina rast izskaidrojumu: “Pirmajā acu uzmetienā veselības ministra izmisīgie centieni par katru cenu panākt, ka aizejošā valdība pirms Saeimas vēlēšanām apstiprina brāķi, šķiet bezatbildīga, neprofesionāla un neloģiska. Taču, ja īstais mērķis ir vājināt valsts sektoru par labu privātās medicīnas attīstībai, viss nostājas savās vietās!”

   

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2022. gada 13. septembrī


08.09. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) gatavošanās pilna formāta streikam 27. un 28. septembrī ir tuvu noslēgumam. Vienlaikus ar streiku tiek plānota protesta akcija pie Ministru kabineta ēkas.

   Neraugoties uz brīdinājuma streiku 27. jūlijā, ne valdība, ne Saeima nav pakustinājusi ne pirkstu, lai mēģinātu streiku novērst. LVSADA no savas puses streika prasības ir vairākkārtīgi mīkstinājusi un tagad tās paredz tikai daļēju valdības 2017. gada 7. augusta rakstisko solījumu (Ministru kabineta rīkojums Nr. 394 “Par konceptuālo ziņojumu Par veselības aprūpes sistēmas reformu”) izpildi attiecībā uz valsts garantēto darba samaksu ārstniecības personām 2022. gadā.

   Viena no būtiskākajām Latvijas veselības aprūpes nozares problēmām ir darba roku trūkums, un galvenais problēmas cēlonis ir nesamērīgi zemais atalgojums. Uz to Latvijas valdībai un Saeimai atkārtoti ir norādījusi gan Eiropas Komisija, gan OECD, gan Pasaules banka. Saeima, apstiprinot Nacionālo attīstības plānu 2021. – 2027. gadam, ir uzsvērusi, ka neatliekami un būtiski jāpalielina veselības aprūpes valsts sektorā strādājošo darba samaksa. Taču K. Kariņa vadītā valdība patlaban par to neliekas ne zinis, tāpat kā neliekas ne zinis par taisnīgajām un samērīgajām LVSADA streika prasībām. Streika prasību izpildei šogad būtu nepieciešami aptuveni 30 miljoni eiro. Uz valdības neplānoto tēriņu fona tā ir salīdzinoši neliela summa. Tātad šoreiz runa nav par naudu. Bet par ko tad?

   LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris secina: “Kaut arī Latvija gadā zaudē tūkstošiem dzīvību, kuras varētu glābt, ja valsts veselības aprūpe būtu pienācīgi finansēta un tajā strādājošie būtu pietiekamā skaitā, valdība to neizprotamā veidā spītīgi ignorē. Gribot negribot jāsecina, ka valdība grib veidot Latviju par labi apsargātu kapsētu. Taču arodbiedrība tādai nākotnei nepiekrīt. Mēs cīnīsimies par Latvijas iedzīvotāju tiesībām uz dzīvību!”

   LVSADA streika komitejas vadītāja, priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa papildina: “Mūsu streika prasība ir skaidri definēta. Mūsu protesta mērķis ir aizstāvēt dzīvību – Tavu un manu! Bez mediķiem nebūs Latvijas!”

  Galīgais lēmums par oficiālu streika pieteikšanu tiks pieņemts LVSADA padomes sēdē 20. septembrī pēc streika komitejas ziņojuma noklausīšanās.

     

Informāciju sagatavoja LVSADA darba  koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).