Full name:
Nickname:
lvsada_admin
Website:
Description:

Posts by lvsada_admin

01.10. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

        Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) šodien, 1. oktobrī, ir iesniegusi Veselības ministrijai priekšlikumus par Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021. – 2027. gadam projekta uzlabojumiem.

         Iepazīstoties ar 25. septembrī no Veselības ministrijas atsūtīto Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021. – 2027. gadam projektu (turpmāk – Projekts), LVSADA konstatēja, ka Projektā nav iekļauti konkrēti uzdevumi, kuru izpilde nodrošinātu darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes darbiniekiem laikā no 2021. līdz 2027. gadam. Vienīgā Projektā atrodamā norāde uz darba samaksu ir apakšuzdevums 4.1.13. Izstrādāt un ieviest konkurētspējīgu ārstniecības personu atalgojuma modeli atbilstoši sniegto pakalpojumu līmenim un veidam, kas LVSADA ieskatā vērtējams kā nekonkrēts un diskutabls.

        Lai uzlabotu Projektu un nodrošinātu tā ciešāku sasaisti ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021. – 2027. gadam, LVSADA iesaka Veselības ministrijai:

  • Projektā iekļaut konkrētas norādes uz darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes darbiniekiem, paredzot, ka tautsaimniecībā konkurētspējīgas darba samaksas nodrošināšana nozarē ir uzdevums, kas valdībai jāizpilda, lai varētu sasniegt izvirzītos mērķus (piem., veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošana);
  • kā pirmo apakšuzdevumu noteikt darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes darbiniekiem pirmajā Projekta darbības gadā (2021.) atbilstoši Veselības aprūpes finansēšanas likumam;
  • kā otro apakšuzdevumu noteikt darba samaksas paaugstināšanu arī turpmākajos gados, lai sasniegtu OECD valstu vidējos rādītājus par ārstniecības personu vidējās darba samaksas attiecību pret vidējo darba samaksu tautsaimniecībā.

         Saviem priekšlikumiem LVSADA pievieno atsauci uz dokumentu Eiropas Komisija. Padomes ieteikums par Latvijas 2020. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2020. gada stabilitātes programmu (Briselē, 20.5.2020. COM(2020) 514 final), kas satur ieteikumu stiprināt veselības sistēmas noturību un pieejamību, tostarp nodrošinot to ar papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiem.

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2020. gada 1. oktobrī


28.09. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni par to, kāpēc Veselības ministrija, gatavojoties Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam definēto rīcības virzienu izpildei, nav plānojusi darba samaksas paaugstināšanu nozarē.

   Minēto dīvainību LVSADA konstatēja, iepazīstoties ar 25. septembrī no Veselības ministrijas atsūtīto Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021. – 2027. gadam projektu (turpmāk – Projekts). Pavadvēstulē ir teikts, ka Projekts detalizē Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam definētos rīcības virzienus.

   Saeimas paziņojumā “Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021. – 2027. gadam (NAP2027)” (02.07.2020.) ir uzsvērts, ka, apstiprinot NAP2027, Saeima cita starpā aicina Ministru kabinetu neatliekami pastiprināt pasākumus cilvēkresursu piesaistei valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, palielinot valsts budžeta finansējumu veselības aprūpei, tai skaitā darba samaksu ārstniecības personām. To paredz arī NAP2027. Taču Projektā par darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes darbiniekiem laikā no 2021. līdz 2027. gadam nav ne vārda!

   LVSADA priekšsēdētājs to vērtē kritiski: “Ir dīvaini, ka Veselības ministrija cenšas reklamēt jaunu darba samaksas kārtību, solot nozarei darba samaksas pieaugumu septiņus gadus pēc kārtas, bet valsts mēroga stratēģiskās plānošanas dokumentā to neparedz. Secinājumus katrs var izdarīt pats.”

   Savus ieteikumus par Projekta uzlabojumiem LVSADA iesniegs Veselības ministrijai tuvākajās dienās.

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2020. gada 28. septembrī


21.09. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) 18. septembrī iepazīstināja Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Veselības aprūpes nozares apakšpadomi (VANA) ar LVSADA padomes konstatētajiem trūkumiem Veselības ministrijas sagatavotajā ziņojumā par jaunu ārstniecības personu darba samaksas kārtību (turpmāk – Jaunā kārtība).

   LVSADA padome 15. septembrī izskatīja Ministrijas mājas lapā pieejamo informatīvo ziņojumu Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu (turpmāk – Ziņojums). Rūpīgi analizējot Ziņojumu, padome konstatēja, ka tas satur virkni nepatiesību par esošās darba samaksas sistēmas trūkumiem, kā arī vairākus nopietnus, veselības aprūpes nozari apdraudošus riskus, kas sekotu Jaunās kārtības ieviešanai: 1) labāko speciālistu aiziešana no valsts sektora; 2)  jaunākā medicīniskā personāla motivācijas mazināšanās; 3) darbinieku tiesību uz taisnīgām piemaksām pasliktināšanās; 3) birokrātijas pieaugums; 4) personas datu aizsardzības pārkāpšana; 5) izvairīšanās no likumā noteiktās darba samaksas paaugstināšanas 2020. un 2021. gadā.

   Piemēram, risks, ka mazināsies jaunākā medicīniskā personāla (māsu palīgi) motivācija, ir saistīts ar Jaunajā kārtībā paredzēto viņu vidējās darba samaksas proporcijas mazināšanu no 40% uz 29% no ārstu vidējās darba samaksas (Ziņojums, 53. lpp.). Savukārt risks, ka Jaunā kārtība palīdzēs valdībai izvairīties no Likumā noteiktās vidējās darba samaksas paaugstināšanas veselības aprūpes nozares darbiniekiem 2020. un 2021. gadā, pastāv tāpēc, ka Ziņojuma kopsavilkumā piedāvātais finansējuma modelis mērķa algas sasniegšanai septiņu gadu periodā, sākot ar 2021. gadu (11. lpp.), likumā noteikto darba samaksas paaugstināšanu neparedz.

   Ņemot vērā Ziņojumā konstatētās nepatiesības un riskus, LVSADA padome nolēma Jaunās kārtības ieviešanu neatbalstīt. Savus argumentus LVSADA darīja zināmus Veselības ministrijai 16. septembrī – divas dienas pirms VANA sēdes.

   Sēdes laikā LVSADA detalizēti iepazīstināja klātesošos ar padomes lēmuma pamatojumu. Neviens no LVSADA konstatētajiem Ziņojuma trūkumiem pēc būtības netika atspēkots ne no darba devēju puses, nedz arī no Veselības ministrijas puses.

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847305).

2020. gada 21. septembrī


16.09. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome 15. septembrī vienbalsīgi nolēma neatbalstīt Veselības ministrijas sagatavotās jaunās ārstniecības personu darba samaksas kārtības (turpmāk – Jaunā kārtība) ieviešanu.

    Ministrijas mājas lapā pieejamais informatīvais ziņojums Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu (turpmāk – Ziņojums) pirms padomes sēdes tika izsūtīts visām LVSADA arodorganizācijām. Rūpīgi analizējot Ziņojumu, padome konstatēja, ka tas vispirms satur virkni nepatiesību par esošās darba samaksas sistēmas trūkumiem. 

    Piemēram, Ziņojuma kopsavilkuma sadaļā Identificētās problēmas ir apgalvots, ka esošajā sistēmā nav definēta vēlamā proporcija starp pamatalgu un atalgojuma mainīgo daļu. Šis apgalvojums nav patiess, jo Ministru kabineta rīkojums Nr. 326 Par pamatnostādnēm “Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē” (18.05.2005.) nosaka, ka darba samaksa sastāv no amatalgas (70%) un piemaksām (30%). Praksē piemaksas veido 38% no vidējās darba samaksas ārstiem un 29% no vidējās darba samaksas māsām (Ziņojuma kopsavilkums, 11. lpp.). Ironiski, ja Jaunās kārtības veidotāji ir noteikuši tieši tādu pašu attiecību starp amatalgu un piemaksām un izziņojuši to kā savas dizaina domāšanas metodes “dubultā dimanta” pieejas sasniegumu.

    Padome konstatēja arī vairākus nopietnus, veselības aprūpes nozari apdraudošus riskus, kas sekotu Jaunās kārtības ieviešanai: 1) labāko speciālistu aiziešana no valsts sektora; 2)  jaunākā medicīniskā personāla motivācijas mazināšanās; 3) darbinieku tiesību uz taisnīgām piemaksām pasliktināšanās; 3) birokrātijas pieaugums; 4) personas datu aizsardzības pārkāpšana; 5) izvairīšanās no likumā noteiktās darba samaksas paaugstināšanas 2020. un 2021. gadā.

    Piemēram, risks, ka mazināsies jaunākā medicīniskā personāla (māsu palīgi) motivācija, ir saistīts ar Jaunajā kārtībā paredzēto viņu vidējās darba samaksas proporcijas mazināšanu no 40% uz 29% no ārstu vidējās darba samaksas (Ziņojums, 53. lpp.). Savukārt risks, ka Jaunā kārtība palīdzēs valdībai izvairīties no Likumā noteiktās vidējās darba samaksas paaugstināšanas veselības aprūpes nozares darbiniekiem 2020. un 2021. gadā, pastāv tāpēc, ka Ziņojuma kopsavilkumā piedāvātais finansējuma modelis mērķa algas sasniegšanai septiņu gadu periodā, sākot ar 2021. gadu (11. lpp.), likumā noteikto darba samaksas paaugstināšanu neparedz.

    Šādu Jauno kārtību LVSADA padome uzskatīja par nepieņemamu, tāpēc nolēma to neatbalstīt. Vienlaikus padome nolēma aicināt 13. Saeimas deputātus nekavējoties nodrošināt finansējuma piešķīrumu darba samaksas pieaugumam veselības aprūpes nozarē likumā paredzētajā apmērā. LVSADA atklāto vēstuli 13. Saeimas deputātiem var skatīt pielikumā (1. lpp. , 2.lpp.

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

202o. gada 16. septembrī


28.07. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir nosūtījusi vēstuli Eurostat ģenerāldirektorei Marianai Kotzevai. Vēstulē ir izteiktas aizdomas par to, ka atbildīgās Latvijas institūcijas statistikas atskaitēs mākslīgi palielina valdības izdevumus veselības aprūpei.

   LVSADA rīcībā ir vēstule no Latvijas Republikas Finanšu ministrijas, kur norādīts, ka Latvijā 2018. gadā vispārējās valdības izdevumi veselībai bija  1172 milj. euro. Šī summa izveidojusies, pie Veselības ministrijas izdevumiem (1030 milj.), pašvaldību izdevumiem (14 milj.) un ES fondu projektu realizācijai paredzētajiem līdzekļiem (23 milj.) pieskaitot vēl “citus izdevumus” (vispārējās valdības komersanti, pamatā slimnīcas) – 104 milj. euro. Vēstulē skaidrots, ka, atbilstoši Finanšu ministrijas pielietotajai metodoloģijai, “citi izdevumi” tiek finansēti no tādiem resursiem, kā, piemēram, pašu uzņēmumu ieņēmumi par maksas pakalpojumiem; šādā veidā vispārējās valdības izdevumi veselībai uzskaitīti 2017., 2018., 2019. (novērtējums) un 2020. (prognoze) gadā.

   Tieši tāda pati Latvijas vispārējās valdības izdevumu summa veselības aprūpei – 1172 milj. euro – ir uzrādīta Eurostat tabulā “General government expenditure by function (COFOG)” (funkcijas kods GF07). Taču, atbilstoši Eurostat mājas lapā (https://ec.europa.eu/eurostat/home) atrodamajam skaidrojumam, vispārējās valdības izdevumus veselībai pēc būtības uzskaita, no vispārējās valdības sektora uzņēmumu iegūtajiem līdzekļiem atskaitot pašu uzņēmumu ieņēmumus par preču un pakalpojumu pārdošanu.

   Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai Nr. 549/2013, Eiropas Savienības dalībvalstīm ir saistoša vienota Eiropas kontu sistēma (EKS 2010) un tās metodoloģija, apkopojot salīdzināmus kontus un tabulas. Ievērojot to, LVSADA š. g. 5. maijā vērsās pie Centrālās Statistikas pārvaldes priekšnieces A. Žīgures ar aicinājumu uz kopīgu rīcību iespējamo kvalitātes risku novēršanai. Diemžēl nekāda reakcija no Centrālās Statistikas pārvaldes puses līdz šim tā arī nav sekojusi.

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).


07.07. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

        Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž gandarījumu par tiesībsarga Jura Jansona konsekvento rīcību, iesniedzot Satversmes tiesai pieteikumu saistībā ar mediķu darba samaksas palielinājuma pretlikumīgu kavēšanu 2020. gadā.

         LVSADA 2020. gada 16. jūnijā lūdza tiesībsargu griezties Satversmes tiesā, lai aizstāvētu Latvijas veselības aprūpes darbinieku likumīgās tiesības uz darba samaksas pieaugumu 2020. un 2021. gadā. Tiesībsargs pieteikumu ir iesniedzis 6. jūlijā.

         Runa ir par Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto vidējās darba samaksas pieaugumu par 20% veselības aprūpes nozarē katru gadu 2019., 2020. un 2021. gadā; 2019. gadā garantijas tika izpildītas. Diemžēl, gatavojot 2020. gada valsts budžeta projektu, Ministru kabinets šo pienākumu ignorēja.

          Kaut arī LVSADA un vairākas mediķu sabiedriskās organizācijas nekavējoties aicināja politiķus labot valdības prettiesisko rīcību, Saeima 2019. gada 14. novembrī pieņēma likumu “Par valsts budžetu 2020. gadam”, kas paredz 2020. gadā veselības aprūpes darbinieku atalgojuma paaugstināšanai piešķirt papildus tikai 60,1 milj. euro. Līdz likumā garantētajam finansējumam darba samaksas palielināšanai 2020. gadā pietrūkst aptuveni 44 milj. euro. Finansējums darba samaksas palielināšanai 2021. gadā likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru nav uzrādīts vispār.

          Ņemot vērā Saeimas prettiesisko lēmumu, LVSADA un tiesībsargs jau 2019. gada decembrī apmainījās viedokļiem par iespējamo rīcību. LVSADA augstu vērtē tiesībsarga 2020. gada 17. februāra aicinājumu Saeimai līdz š. g. 1. jūnijam likumā “Par valsts budžetu 2020. gadam” veikt grozījumus, lai varētu paaugstināt veselības aprūpes darbinieku darba samaksu atbilstoši likumā noteiktajam. LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris 2020. gada 15. aprīlī aicināja Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju nodrošināt likumā garantēto darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Diemžēl Saeima gan tiesībsarga, gan LVSADA aicinājumus ievērot likumu ir ignorējusi.

         LVSADA priekšsēdētājs V. Keris pauž atbalstu tiesībsargam: “Joprojām ticu, ka mēs dzīvojam tiesiskā un demokrātiskā valstī. Tāpēc no sirds ceru, ka tiesībsarga iesniegto pieteikumu Satversmes tiesa pieņems!”

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2020. gada 7. jūlijā