lvsada_admin avatar
Full name:
Nickname:
lvsada_admin
Website:
Description:

Posts by lvsada_admin

06.08. Preses relīze

LVSADA vēstule 13. Saeimas vēlēšanu kandidātiem

 

   LVSADA ir nosūtījusi vēstuli politiskām partijām un partiju apvienībām, kas kandidē 13. Saeimas vēlēšanās, ar jautājumu, vai tās ar savu rīcību gatavas rīkoties tā, lai finansējums veselības aprūpei  2020. gadā būtu vismaz 4% no IKP.

   Politisko partiju atbildes varēsiet skatīt LVSADA mājas lapā.


 

 

LVSADA vēstule 13. Saeimas vēlēšanu kandidātiem

 

Politiskajai partijai / partiju apvienībai

      LVSADA augstu vērtē jūsu biedru vēlmi kļūt par Latvijas tautas pārstāvjiem 13. Saeimā. Vienlaikus ceram, ka jūs patiesi esat gatavi aizstāvēt vēlētāju intereses un cilvēktiesības. Latvijas Republika kopš 2004. g. ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. ES Pamattiesību harta papildina ES Padomes izstrādāto Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Hartas 35. pants Veselības aprūpe paredz: Nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.

 

        Diemžēl Latvijā valsts finansējums veselības aprūpei bija samazināts līdz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr vidēji ES un vidēji jaunajās ES dalībvalstīs šis rādītājs ir attiecīgi 7% un 5%. Līdzekļu bads veselības aprūpē ir novedis pie mirstības un invaliditātes pieauguma, mudinot cilvēkus bēgt uz drošākām valstīm. Latvijas veselības aprūpē ir veiktas nepieciešamās strukturālās reformas, taču naudas trūkums būtiski mazina to efektivitāti.

        Valsts savus nodomus attiecībā uz veselības aprūpes uzlabošanu ir nostiprinājusi divos svarīgos politikas plānošanas dokumentos: Latvijas Stabilitātes programmā 2016. – 2019. gadam un Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam (Ministru kabineta rīkojums Nr. 589, 14.10.2014.), iezīmējot trīs konkrētus principus:

  • virsmērķis ir palielināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto gadu skaitu un novērst priekšlaicīgu nāvi;
  • kvalitatīvas un vienlīdzīgi pieejamas veselības aprūpes veidošana ietver rindu saīsināšanu un darba samaksas paaugstināšanu nozares darbiniekiem;
  • lai to sekmīgi paveiktu, veselības aprūpes budžetam ir vajadzīgs pieaugums, kas ļauj 2020. g. sasniegt vismaz 4% no IKP (pret 3% no IKP 2014. un 2015. g.).

        Visbeidzot, minētā politiskā apņemšanās ir nostiprināta Veselības aprūpes finansēšanas likumā. 

       Pierādiet, ka cilvēktiesības uz augsta līmeņa veselības aprūpi ir jūsu prioritāte! Vai jūs rīkosieties tā, lai 2020. g. veselības aprūpes valsts finansējums būtu vismaz 4% no IKP? LVSADA patur tiesības aicināt vēlētājus vērtēt jūsu gatavību aizstāvēt cilvēktiesības atkarībā no tā, kā jūs atbildēsiet uz mūsu jautājumu.   


26.07. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

  Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība (LVSADA) pauž satraukumu par to, ka Veselības ministrija nezināmu iemeslu dēļ nav sasaukusi plānoto darba grupas sēdi par darba samaksas jautājumiem.

  Iepriekšējā darba grupas sēde notika š. g. 5. jūlijā. Sēdes laikā tika panākta vienošanās par vairākiem svarīgiem jautājumiem, kas palīdzētu mazināt darba roku trūkumu veselības aprūpes nozarē. Ņemot vērā to, ka darba grupas gala ziņojumam bija jābūt sagatavotam līdz 2018. gada 27. jūlijam, darba grupa vienojās par kārtējās sēdes sasaukšanu līdz minētajam datumam. Diemžēl Veselības ministrija to nav izdarījusi.

 

  LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to komentē ar bažām: “Veselības ministrijas vilcināšanās nostiprināt kopīgi izveidotos priekšlikumus par darba samaksas paaugstināšanu nozarē ir aizdomīga. Būtu žēl, ja viss līdz šim darba grupā notikušais no valdības puses izrādīsies tikai labi iestudēts teātris.”

 

  LVSADA cer, ka Veselības ministrijas dotie solījumi par darba samaksas paaugstināšanu nozares darbiniekiem joprojām ir spēkā, tāpēc aicina steidzami sasaukt darba grupas noslēdzošo sēdi, lai oficiāli apstiprinātu iepriekš konceptuāli saskaņoto gala ziņojumu.

 

 

Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).

 

2018. gada 26. jūlijā


19.07. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība (LVSADA) pauž atbalstu Ministru prezidenta Māra Kučinska paziņojumam par to, ka, atbilstoši NATO saistībām, Latvija jau nākamgad tērēs aizsardzības vajadzībām 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Vienlaikus LVSADA aicina politiskās partijas neaizrauties ar militāru histēriju, bet reāli novērtēt visus pašreizējos valsts apdraudējuma riskus.

   Diemžēl tādi riski patiešām pastāv, taču dažus no tiem politiķi nezināmu iemeslu dēļ ignorē. Konkrēti: Latvija zaudē 17 cilvēkus dienā pārāk trūcīgi finansētas veselības aprūpes dēļ. Tieši tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pagājušajā gadā valstī bija trešais straujākais iedzīvotāju skaita kritums Eiropas Savienībā (ES).

   Ja šādus dzīvā spēka zaudējumus būtu izraisījusi kara darbība, tos pielīdzinātu asiņainākajiem zaudējumiem jaunāko laiku militārajā vēsturē, visu atbildību prasot no agresora. Turpretī tagad tā ir mūsu valsts iekšējā lieta, un visu atbildību par lielo priekšlaicīgo mirstību jāuzņemas valdošajiem politiķiem. LVSADA atgādina, ka vidēji ES valstis veselības aprūpei piešķir aptuveni 7% no IKP, kamēr Latvija šogad – tikai 3,6% no IKP. Starpība ir kliedzoša. Sekas ir traģiskas.

   LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris par to saka: “Politiķi, kuri aicina voluntāri kāpināt finansējumu militāriem mērķiem, bet klusē par nepieciešamību stiprināt Latvijas veselības aprūpi, ir dīvaini. Viņi līdzinās cilvēkam, kurš nepērk zāles smagi slimiem tuviniekiem un ļauj viņiem mirt, tajā pašā laikā lepni rādot kaimiņiem svaigi pirktu jaunu ieroci. Kam derīgs ierocis, ja par to jāmaksā ar bērnu līķīšiem?”

 

  LVSADA uzsver, ka 2% no IKP aizsardzības izdevumiem patlaban atbilst labai starptautiskai praksei NATO partnerības ietvaros. Vienlaikus Latvijas valsts interesēs tikpat svarīgi ir ievērot labu starptautisku praksi veselības aprūpes finansēšanā. Ņemot to vērā, LVSADA ierosina veselības aprūpei valsts budžetā atvēlēt 4% no IKP jau 2019. gadā.

 

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).


10.07. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība (LVSADA) ir konstatējusi, ka Latvijas Stabilitātes programma 2018. – 2021. gadam (Programma) satur maldinošu informāciju, tāpēc Programmas īstenošana rada apdraudējumu sabiedrības veselībai.

   Savus nodomus veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanas jomā valdība iepriekš ir nostiprinājusi divos citos svarīgos politikas plānošanas dokumentos: Latvijas Stabilitātes programmā 2016. – 2019. gadam un Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam (MK rīkojums Nr. 589, 14.10.2014., turpmāk – Pamatnostādnes). Atbilstoši abiem, veselības aprūpes reformas virsmērķis ir palielināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto gadu skaitu un novērst priekšlaicīgu nāvi. Lai to sekmīgi paveiktu, valsts veselības aprūpes budžetam 2017. g. ir vajadzīgs finansējums, kas atbilst 3,7%, bet 2020. g. – vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Atbalstu tam ir paudusi gan Eiropas Komisija, gan Pasaules Veselības organizācija.

 

   Diemžēl Programmā ir vismaz divas būtiskas neatbilstības konstruktīvajām Pamatnostādnēm. Pirmā: Programmas sadaļā “3.2.4.2. Veselības sistēmas reforma” ierakstīts, ka Pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošanai veselības nozarei piešķirti papildu budžeta līdzekļi: 2017. g. – 97,2, 2018. g. – 208,3, 2019. g. – 244,8 un 2020. g. – 245,1 milj. euro. Veicot aprēķinus, kļūst redzams, ka 2017. g. veselības aprūpei piešķirtais valsts finansējums bija tikai 3,1% no IKP (pret 3,7%, kas paredzēti Pamatnostādnēs) un tādā pašā – 3,1% – līmenī tas būs arī 2020. gadā, kaut arī Pamatnostādnes un Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz sasniegt vismaz 4% no IKP. Otrā: Programmā seko apgalvojums, ka “ar redzamo finansējuma pieaugumu Latvija kopumā ir spējusi nodrošināt vidējo finansējuma pieaugumu veselības aprūpes nozarei, atbilstoši Pamatnostādnēs plānotajam finansējuma pieaugumam”.

   LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris konstatē: “Valdības jaunāko plānu neatbilstība  Pamatnostādnēm ir redzama ar neapbruņotu aci. Diemžēl 3,1% nav tas pats, kas 4% no IKP; starpība 2020. gadā varētu būt aptuveni 300 miljonu euro vērta. Tādejādi Programma satur divus būtiskus apdraudējumus Latvijas sabiedrībai: 1) melus par to, ka valdība sekmīgi turpina veselības aprūpes reformu, 2) plānu nevis uzlabot veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, bet gan pasliktināt to.”

  Ņemot to vērā, LVSADA ir nosūtījusi Ministru prezidentam Mārim Kučinskim vēstuli, kurā aicina nekavējoties rīkoties, lai minētos apdraudējumus novērstu.

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).

2018. gada 10. jūlijā


29.06. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

 

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība (LVSADA) ir saņēmusi viedokļus par Neatliekamās Medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darba reorganizāciju no arodorganizācijām visos NMPD darba reģionos. Apkopojot tos, var secināt, ka pieņemas spēkā darbinieku neizpratne un sašutums par jaunajiem darba apstākļiem. Ņemot to vērā, LVSADA ir griezusies pie NMPD direktores Lienes Cipules ar lūgumu sniegt konkrētas atbildes uz vairākiem jautājumiem, kas satrauc NMPD darbiniekus

1. Kādā veidā darbiniekiem turpmāk tiks nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības uz dienas un nakts darbu un taisnīgu darba samaksu?
2. Kādā veidā ārpus lielajām pilsētām tiks nodrošināta nokļūšana mājās tiem darbiniekiem, kuru darba laiks beigsies plkst. 22.00?
3. Ar kādiem datiem ir pamatots pieņēmums, ka darbinieku skaita samazināšana brigādēs nepasliktinās NMPD darba kvalitāti?
4. Vai pēc brigāžu skaita samazināšanas naktī būs iespējams izpildīt palīdzības sniegšanas laika normatīvus, kas paredzēti MK noteikumos Nr. 1529 (210. punkts)?
5. Vai ir ņemtas vērā papildus izmaksas, ko pēc brigāžu skaita samazināšanas radīs nobraukuma kilometrāžas pieaugums atlikušajām transporta vienībām?

   LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris par to saka: “Neviena reforma nedrīkst pasliktināt darba apstākļus un apdraudēt neatliekamās palīdzības kvalitāti. Jācer, ka to respektēs gan NMPD vadība, gan Veselības ministrija.”

  Par turpmāko arodbiedrības rīcību lems LVSADA valde atkarībā no tā, kāda būs notikumu attīstība tuvāko nedēļu laikā.

 

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).

 2018. gada 29. jūnijā


26.06. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) iebilst pret valdības plāniem palielināt birokrātisko slogu veselības aprūpē.

  Līdz šim veselības aprūpes organizēšana un finansēšana tika reglamentēta ar vienotiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 1529 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”. Taču tagad izskatās, ka valdība plāno izdot atsevišķus noteikumus par katru slimību grupu. Par to liecina atklātībā nonākušais MK noteikumu projekts “Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kārtība sirds un asinsvadu slimību profilaksei” (VSS-635). Ja par katras slimību grupas profilaksi un ārstēšanu tiks rakstīti atsevišķi MK noteikumi, veselības aprūpi reglamentējošo papīru blāķi pieaugs kā lavīna!

  Aizbildināšanās, ka tas notiek Veselības aprūpes finansēšanas likuma prasību dēļ, neiztur kritiku. Tiesa, likuma Pārejas noteikumi nosaka, ka vairākas likumā paredzētas normas ir jāprecizē MK noteikumos, tāpēc pašreizējie MK noteikumi Nr. 1529 ir spēkā līdz 2018. gada 31. augustam. Taču Pārejas noteikumi nenosaka, ka arī turpmāk attiecīgas juridiskās normas nevar būt apvienotas vienotā normatīvajā aktā, kas būtu attiecīgi pārstrukturēts un atjaunināts.  Ir redzams, ka nemākulības vai ļaunprātības dēļ tiek plānota veselības aprūpes sistēmas vadības sadrumstalošana, padarot to nepārskatāmu, grūtāku lietošanai un mazāk efektīvu.

  Turklāt papildus bažas rada tas, ka nedz noteikumu projektā “Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kārtība sirds un asinsvadu slimību profilaksei”, nedz arī tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā nav pieejami par obligātām pasludināto ārstniecisko darbību zinātniskā pierādījuma līmeņi. Līdz ar to nav skaidrs, kāda būs šo valsts mērogā plānoto pasākumu izmaksu efektivitāte un sagaidāmā rezultāta ticamība. Tādā situācijā rodas augsne aizdomām par kādas medikamentu grupas vai ārstniecības metodes slēptu lobēšanu.

   LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris papildina: “Pagājušajā nedēļā LVSADA kopā ar Eiropas Komisijas Veselības ģenerāldirektorāta un Nodarbinātības ģenerāldirektorāta pārstāvjiem vienojās par sadarbību, lai stiprinātu Latvijas veselības aprūpes sistēmu un tās efektivitāti. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc klusēt par notiekošo nebūtu pareizi”.

 

Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore V. Pluša (tel. 67847300).

2018. gada 28. jūnijā