Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vakar, 22. septembrī, nosūtīja Veselības ministrijai kolektīva interešu strīda prasības par darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes darbiniekiem no 2026. gada 1. janvāra.
Arodbiedrības prasība no 2026. gada 1. janvāra paaugstināt valsts garantēto mēneša vidējo darba samaksu ārstniecības personām par 13,5 % un ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas, par 120,00 EUR.
LVSADA uzsver, ka taisnīgs darba samaksas pieaugums ir būtisks, lai nodrošinātu veselības aprūpes darbinieku motivāciju, mazinātu speciālistu aizplūšanu uz ārzemēm un garantētu iedzīvotājiem kvalitatīvu veselības aprūpes pieejamību.
Arodbiedrība ir gatava turpināt sarunas ar Veselības ministriju, lai rastu ilgtspējīgu un taisnīgu risinājumu veselības aprūpes darbinieku atalgojuma jautājumā.
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tālr. 67847300)
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pēc iepazīšanās ar Valsts kontroles revīzijas “Vai stacionārā veselības aprūpe tiek plānota un organizēta efektīvi?” ziņojumu ir konstatējusi tajā daudzus būtiskus trūkumus.
Vispirms jau pats revīzijas mērķis “novērtēt, vai stacionārā veselības aprūpe tiek plānota un organizēta atbilstoši vajadzībām un iespējami labākajā veidā” (91. lpp.) nesatur ne vārda par pieejamiem resursiem. Ikvienam taču skaidri zināms, ka plānošana, kas atrauta no resursiem, ir lemta neveiksmei! Tiesa, ziņojumā atrodama atziņa: “Ierobežotais stacionārās veselības aprūpes finansējums ir galvenais faktors, kas neļauj plānot pakalpojumus atbilstoši pacientu vajadzībām” (45. lpp.). Taču tas nav traucējis revidentiem apgalvot, ka stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu plāno un apmaksā, neņemot vērā pacientu vajadzības.
Ziņojums satur lielu faktu daudzumu. Tam it kā vajadzētu radīt iespaidu par skrupulozu analīzi. Taču rodas iespaids, ka aiz datu gūzmas mēģināts noslēpt jēgpilnas un objektīvas izpētes neesamību. Piemēram, Nacionālajam veselības dienestam tiek pārmests, ka tas revīzijā nevarēja precīzi norādīt, cik minūšu (!) nepieciešams stacionārās veselības aprūpes sniegšanai (59. lpp.). Tātad: “tarifā ietvertā darba samaksas elementa pamatotība nav izsekojama”. Tik pat labi varētu paģērēt no mežsaimnieka atbildi, cik mežā ir skuju un lapu, un, nesaņemot skaitli, sākt viņu sunīt par sliktu uzskaiti. Tāda pieeja ir atrauta no reālās dzīves un tāpēc kategoriski nav atbalstāma.
Vēl viens piemērs. Ziņojumā atzīmēts, ka izdevumi ārstniecības personu darba samaksai no 2021. gada ir palielināti par 24% (59. lpp.). Taču šis fakts pasniegts atrauti no situācijas tautsaimniecībā. Proti, mēneša vidējā darba samaksa valstī tanī pašā laikā ir augusi par 32% (CSP dati). Tātad mediķu darba samaksu valdība padarīja vēl mazāk konkurēt spējīgu!
Un vēl: 2021. – 2024. gadā finansējums slimnīcām esot audzis vidēji par 8% gadā, bet hospitalizāciju skaits – vidēji par 4% (9. un 19. lpp.). Taču aizmirsts piemetināt, ka patēriņa cenas tajā pašā laika periodā pieauga vidēji par 8,7% gadā (CSP dati). Tātad visa slimnīcu sistēma strādāja ar pieaugošu slodzi, taču valdība to finansēja, pat nekompensējot inflāciju!
Trūkumu uzskaitījumu varētu turpināt, taču priekšstata gūšanai pagaidām pietiks.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris: “LVSADA ieskatā, konkrētais Valsts kontroles ziņojums kopumā vērtējams kā politiska “pasūtījuma” izpilde valsts budžeta veidošanas periodā. Vienlaikus tas kārtējo reizi izgaismo kritisko darba roku trūkumu valsts un pašvaldību slimnīcās.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tālr. 67847300).
Eurostat publikācijā (How many healthy life years can EU citizens expect? 8 August 2025, https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/) var lasīt, ka 2023. g. dzimušajiem paredzamais veselīgu dzīves gadu (healthy life years – angl.) skaits vislielākais bija Maltā (vīriešiem – 71,7 g., sievietēm – 71,1 g.), bet vismazākais – Latvijā (vīriešiem – 51,2 g., sievietēm – 54,3 g.).
Jāņem vērā, ka, atbilstoši uzskaites metodoloģijai, veselīgi dzīves gadi ir gadi bez nozīmīgiem ikdienas aktivitāšu ierobežojumiem veselības problēmu dēļ. Šo rādītāju ietekmē ne tikai sabiedrības veselības parametri, bet arī citi faktori, no kuriem liela nozīme piešķirama veselības aprūpes pieejamībai.
Piemēram, sabiedrības daļa ar lieko svaru Maltā ir lielāka nekā Latvijā. Taču to cilvēku proporcija, kura nevar saņemt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, Latvijā ir viena no lielākajām ES, kamēr Maltā šis rādītājs ir viszemākais starp ES valstīm (OECD/European Comission (2024), Health at a Glance: Europe 2024: State of Health in the EU Cycle, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/b3704e14-en.). Neraugoties uz to, ka 2024. gadā EK ieteica Latvijai stiprināt veselības aprūpi, patlaban valsts veselības aprūpes pieejamība un kvalitāte turpina attālināties no vidējā ES līmeņa. To iedzīvotāju proporcija, kuri ziņo par nespēju saņemt vajadzīgos medicīniskos pakalpojumus, 2023. gadā Latvijā bija daudzkārt lielāka nekā vidēji ES (7,8% pret 2,4%) un turpina pieaugt.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris: “Eiropas Komisija šogad aicina Latviju stiprināt veselības aprūpes pieejamību, nodrošinot papildu cilvēkresursus un finanšu resursus, lai veicinātu valsts konkurētspēju, ilgtspēju un sociālo taisnīgumu. Valdība to neņem vērā, Saeima par to neliekas ne zinis. Tāda vietējo politiķu attieksme ir milzīga kļūda, kas novedīs mūs pie katastrofālām sekām!”
Par to, kā varētu veicināt EK ieteikumu pildīšanu un panākt būtisku papildu finansējumu veselības aprūpei valsts budžetā, LVSADA valde lems otrdien, 19. augustā.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tālr. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ar satraukumu vērš sabiedrības uzmanību uz Ministru kabineta Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas sēdesvirzīto izdienas pensiju reformas projektu, kurā paredzēts būtiski pasliktināt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku izdienas pensiju nosacījumus.
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, iecerētās reformas paredz, ka izdienas pensijas minimālais apmērs tiek samazināts no 65% uz 45% no vidējās mēneša darba samaksas, pensijas maksimālā apmēra samazināšanu no 80% uz 70%, izdienas stāža prasības paaugstināšanu no 20 uz 25 gadiem, kā arī paredz citas izmaiņas pensiju aprēķina formulās.
Šāds priekšlikums skar dienestu, kura darbinieki ikdienā strādā paaugstināta riska apstākļos, nereti pakļaujot savu veselību un dzīvību briesmām, pildot augstas atbildības un intensitātes uzdevumus. Šobrīd NMPD darbinieki ik dienu nodrošina sabiedrības drošību un dzīvības glābšanu, taču valsts plāno viņiem “atlīdzināt” ar mazāku pensiju un ilgāku darba mūžu.
LVSADA aicina Valsts kanceleju sniegt skaidras atbildes uz sekojošiem jautājumiem, kas kļūst īpaši aktuāli saistībā ar 2025. gada 31. jūlijā plānoto Valsts kancelejas organizēto semināru par izdienas pensiju sistēmas reformu:
Kā tiek pamatots būtiskais NMPD darbinieku pensijas samazinājums profesijas darbiniekiem, kuri strādā paaugstināta riska apstākļos, apdraudot savu veselību un dzīvību?
Vai ieguvums valsts budžetā ir tik būtisks, lai to pretstatītu sabiedrības veselības un dzīvības aizsardzībai?
Kā tiks risināts motivācijas kritums un personāla aizplūšana no NMPD, ja profesionāļiem tiek piedāvāts strādāt ilgāk un saņemt mazāk?
Kādēļ NMPD darbiniekiem tiek plānots būtisks izdienas pensiju samazinājums, kamēr citām profesijām, piemēram, tiesnešiem – tiek saglabātas alternatīvas garantijas, piemēram, speciālās pensijas, tādējādi nodrošinot kompensējošu atbalstu reformas negatīvās ietekmes mazināšanai?
Kādu argumentāciju Valsts kanceleja piedāvā attiecībā uz šādu pasākumu “taisnīgumu” un “fiskālo efektu”, ja tas notiek uz NMPD darbinieku rēķina, uz tiem, kuri ir daļa no valsts civilās aizsardzības un nacionālās drošības sistēmas?
Vai Valsts kanceleja plāno rosināt pārskatīt reformas projektu, ņemot vērā tā iespējamo graujošo ietekmi uz veselības aprūpes nepārtrauktību, kadru noturību un valsts drošību?
Nesen, 11. aprīlī Veselības ministrijas rīkotā starptautisku konferenci, kurā tika ziņots par risku, ko veselības aprūpes darbinieku trūkums rada valsts nākotnei, stabilitātei un noturībai. kontrolēt uz šo brīdinājumu, ne šogad, ne 2026. gada valsts neplāno palielināt darba samaksu veselības nozarē, lai arī tās konkurētspējas tautsaimniecībā jau atkāpsies līdz 2020. gada līmenim.
LVSADA aicina arī nopietni izvērtēt jautājumu plašākā kontekstā – vai veselības aprūpei Latvijā tiek piešķirta tai pienākošās nozīmes kā valsts aizsardzības garantam? Ne velti šī gada 3. jūlijā Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē vienprātīgi tika atzīts, ka Veselības ministrijas pamatfunkciju nodrošināšanai 2026. gadā ir nepieciešams būtisks papildu finansējums.
LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa norāda, ka nav pieļaujami, ka veselības aprūpes darbinieki, kuru darbs ir viens no valsts pastāvēšanas priekšnoteikumiem, kļūst par taupības politikas upuriem. Šī attieksme ir bīstama!
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tālr. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) valde vakar, 15. jūlijā, lēma par turpmāko rīcību, lai panāktu papildu finansējumu veselības aprūpei 2026. gada valsts budžetā. Pirms lēmuma pieņemšanas notika diskusija, kurā piedalījās Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents M. Pļaviņš, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības priekšsēdētāja S. Rinkule un Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs J. Kalējs.
Visas diskusijā iesaistītās puses bija vienisprātis, ka starpība starp nozarei kritiski nepieciešamo un valdības gatavoto 2026. gada budžetu, kas ir 652 milj. eiro, neizbēgami pasliktinās iedzīvotāju veselības aprūpi. Tāpat tika uzsvērts, ka Eiropas Komisija šogad ir ieteikusi Latvijai nodrošināt būtisku papildu valsts finansējumu ne tikai aizsardzībai, bet arī veselības aprūpei, lai veicinātu konkurētspēju, ilgtspēju un sociālo taisnīgumu. Tas ļauj secināt, ka valdības nepiedodami ignorējošā attieksme pret valsts veselības aprūpes stiprināšanu ne tikai pasliktinās iedzīvotāju veselību, bet arī apdraudēs valsts dzīvotspēju.
Ne jau velti Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē š. g. 3. jūlijā tika vienprātīgi nolemts, ka Veselības ministrijas pamatfunkciju izpildei 2026. gadā ir nepieciešams būtisks papildu finansējums. Diskusijas laikā tika atgādināts arī tas, ka š. g. 11. aprīlī Veselības ministrija rīkoja starptautisku konferenci par riskiem, ko darba roku nepietiekamība veselības aprūpē rada valsts nākotnei. Diemžēl ne šogad, ne 2026. gadā valsts neplāno paaugstināt darba samaksu veselības aprūpes nozares darbiniekiem, kaut arī jau tagad tās konkurētspēja tautsaimniecībā ir atkritusi atpakaļ 2020. gada līmenī. Tas savukārt draud ar nozares profesionāļu straujāku aizplūšanu no valsts sektora situācijā, kas cilvēkresursu deficīta ziņā jau tā ir kritiska.
Sadarbības partneri vienojās, ka gan Latvijas Ārstu biedrība, gan Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība, gan Latvijas Slimnīcu biedrība par konkrētu rīcību turpinās diskusiju savu organizāciju ietvaros. Savukārt LVSADA valde nolēma, ka uzaicinās Veselības ministriju uz sarunām par darba samaksas palielināšanu 2026. gadā, kā mērķi izvirzot pieaugumu par 15% visās profesionālās kvalifikācijas grupās. Izraugoties mērķi, tika ņemts vērā, ka Finanšu ministrijas prognoze par mēneša vidējās darba samaksas pieaugumu valstī divos gados (2025. – 2026.) ir 13,5%.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tālr. 67847300).
Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē š. g. 3. jūlijā LVSADA pauda uzskatu, ka valdības 25. jūnija lēmums, kas liedz Veselības ministrijai sniegt priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem 2026. gada budžetam, ir pretrunā ar Latvijas iedzīvotāju tiesībām uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi, kā arī rupjā veidā ignorē jaunākos Eiropas Komisijas ieteikumus Latvijai.
Lai veicinātu konkurētspēju, ilgtspēju un sociālo taisnīgumu, Eiropas Komisija šogad ir ieteikusi Latvijai:
nodrošināt, lai valsts finansējums spētu nodrošināt pieaugošās izdevumu vajadzības ne tikai aizsardzībai, bet arī veselības aprūpei un sociālajai aizsardzībai,
stiprināt veselības aprūpes sistēmas pietiekamību un pieejamību, tostarp nodrošinot papildu cilvēkresursus un finanšu resursus.
Stratēģiskās padomes sēdes laikā Veselības ministrija precizēja, ka naudas izteiksmē starpība starp nozarei kritiski nepieciešamo un valdības gatavoto 2026. gada budžetu ir 652 milj. eiro. Padome vienprātīgi secināja, ka šāds iztrūkums neizbēgami pasliktinās iedzīvotāju veselības aprūpi, tāpēc nozarei 2026. gadā ir nepieciešams būtisks papildu finansējums.
LVSADA valdes sēdē ar sadarbības partneriem tiks pārrunāti iespējamie pasākumi, kas varētu palīdzēt rast papildu valsts finansējumu veselības aprūpes nozarei 2026. gadā. Galvenie papildu finansējuma izlietošanas mērķi ir nozares cilvēkresursu stiprināšana, rindu mazināšana ārstniecības iestādēs un zāļu pieejamības uzlabošana.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tālr. 67847300).
