Full name:
Nickname:
lvsada_admin
Website:
Description:

Posts by lvsada_admin

10.03. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) aicina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Ministru kabinetu nekavējoties Nacionālās trīspusējās sadarbības formātā pārrunāt ar sociālajiem partneriem jautājumu par darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes darbiniekiem 2022. un 2023. gadā un tam nepieciešamo papildus finansējumu.

   LVSADA birojs 2021. gada 9. martā elektroniski saņēma Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna Veselības komponentes priekšlikumus (turpmāk – Priekšlikumi), ko šodien, 10. martā, paredzēts izskatīt Finanšu ministrijas darba grupā.

   Birojs nekavējoties ar tiem iepazinās un konstatēja, ka pašreizējais Priekšlikumu projekts tikai daļēji atbilst EK 2020. gada rekomendācijai Latvijai nodrošināt veselības sistēmai papildus cilvēkresursus. Konkrēti, pasākums Nr. 4.1. paredz papildus 183 milj. euro darba samaksai veselības aprūpes darbiniekiem trīs gadu periodā (2021 – 2023). Šāds papildus finansējums nenodrošinās darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes nozares darbiniekiem 2022. un 2023. gadā, bet tikai palīdzēs saglabāt to 2021. gada līmenī. Tādā veidā papildus cilvēkresursus nozarei piesaistīt neizdosies.

   LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris aicina: “Veselības ministrijai ir laiks no skaistām frāzēm par “integrētu veselības aprūpes pakalpojumu koncentrāciju cilvēkresursu pieejamības vietās” pārslēgties uz konkrēta darba samaksas pieauguma plānošanu, lai nodrošinātu pacientiem vajadzīgo darbinieku skaitu nozarē jau tuvākajos gados!”

 

 

Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).

2020. gada 10. martā


LVSADA un LSB Atklāta vēstule

Rīgā

2021. gada 01. martā

Latvijas Republikas 

13. Saeimas deputātiem

 

ATKLĀTA VĒSTULE

par valsts veselības aprūpes cilvēkresursu apdraudējumu

  

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) un Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) aicina pievērst uzmanību tam, ka Veselības ministrijas sagatavotā jaunā ārstniecības personu darba samaksas kārtība var dot  nopietnu triecienu novājinātajiem valsts veselības aprūpes cilvēkresursiem. Covid-19 pandēmijas apstākļos šāda rīcība draud ar katastrofālām sekām vistuvākajā laikā.

   Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu “Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu” (VSS-897, TA-2520) Ministru kabinets plāno izskatīt š. g. 4. martā. LVSADA, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai un LSB līdz šim kopīgi izdevies panākt, ka ziņojums pirms izskatīšanas valdībā papildināts ar darba devēju un arodbiedrības viedokli par ieceres trūkumiem un nepieciešamību tos novērst. Informācija par konstatētajiem trūkumiem atkārtoti tika sniegta gan Veselības ministrijai, gan Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes institūcijām laikā no 2020. gada 3. augusta līdz 2021. gada 4. janvārim. Nesaprotamu apsvērumu dēļ Veselības ministrija to pēc būtības ir ignorējusi.

   Ieviest jaunu kārtību, kas balstīta uz kļūdainiem pieņēmumiem, būtu neattaisnojams risks. Lai risku mazinātu, jaunajā darba samaksas kārtībā nepieciešams novērst vairākus būtiskus trūkumus. Sevišķa uzmanība jāpievērš tam, ka:

  • nav pieļaujama jaunākā medicīniskā personāla vidējās darba samaksas (VDS) proporcijas (no ārsta VDS) samazināšana no 40% uz 29%;
  • ārstniecības personu atalgojuma mainīgajā daļā jāiekļauj gan Darba likumā, gan citos normatīvajos aktos šobrīd paredzētās piemaksas;
  • gadā darba samaksas paaugstināšanai jānotiek atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem; pēc tam jaunās mērķa algas (VDS) pilna vērtība jāsasniedz piecu gadu periodā (2022. – 2026.);
  • jaunā darba samaksas kārtība nedrīkst radīt nesamērīgu birokrātisku slogu ne darbiniekiem, nedz arī darba devējiem.

   Jaunās ārstniecības personu darba samaksas kārtības apstiprināšana bez minētajām korekcijām nevis stiprinās vēlēšanos strādāt veselības aprūpes nozarē, bet gan atbaidīs no tās. Mēs lūdzam šo apdraudējumu savlaicīgi novērst!

V. Keris,

LVSADA priekšsēdētājs

J. Kalējs,

LSB priekšsēdētājs


01.03. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

        Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) brīdina, ka Veselības ministrijas virzītās jaunās ārstniecības personu darba samaksas kārtības apstiprināšana Ministru kabinetā bez nepieciešamajām korekcijām nopietni apdraudēs valsts veselības aprūpes nodrošinājumu ar cilvēkresursiem.

       Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu “Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu” (VSS-897, TA-2520) Ministru kabinets plāno izskatīt š. g. 4. martā. LVSADA, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai un Latvijas Slimnīcu biedrībai (LSB) līdz šim kopīgi izdevies panākt, ka ziņojums pirms izskatīšanas valdībā tiek papildināts ar darba devēju un arodbiedrības viedokli par konstatētajiem trūkumiem un nepieciešamību tos novērst. LVSADA un LSB ieskatā, ziņojums satur virkni neatbilstību par esošo darba samaksas sistēmu. Uz kļūdainiem pieņēmumiem balstīta jaunas kārtības ieviešana būtu neattaisnojams risks. Lai minēto risku mazinātu, jaunajā darba samaksas kārtībā nepieciešams novērst vairākus būtiskus trūkumus. Sevišķu uzmanību jāpievērš tam, ka:

  • nav pieļaujama jaunākā medicīniskā personāla vidējās darba samaksas (VDS) proporcijas (no ārsta VDS) samazināšana no 40% uz 29%;
  • ārstniecības personu atalgojuma mainīgajā daļā jāiekļauj gan Darba likumā, gan citos normatīvajos aktos šobrīd paredzētās piemaksas;
  • 2021. gadā VDS paaugstināšanai jānotiek atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem; pēc tam jaunās mērķa algas (VDS) pilna vērtība jāsasniedz piecu gadu periodā (2022. – 2026.);
  • jaunā darba samaksas kārtība nedrīkst radīt nesamērīgu birokrātisku slogu ne darbiniekiem, nedz arī darba devējiem.

        LVSADA ieskatā,  jaunās ārstniecības personu darba samaksas kārtības ieviešana bez minētajām korekcijām nav pieļaujama, jo darba samaksas nosacījumu pasliktināšana un birokrātijas pieaugums nevis piesaistīs darbaspēku valsts veselības aprūpes sektoram, bet gan atbaidīs no tā. Covid-19 pandēmijas apstākļos šādai rīcībai var būt katastrofālas sekas vistuvākajā laikā.

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2021. gada 1. martā


04.01. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Slimnīcu biedrība kopīgi panākušas, ka Veselības ministrijas ziņojums valdībai par jauno darba samaksas modeli ārstniecības personām tiks papildināts ar LVSADA un LSB viedokli par modeļa trūkumiem un iespējām tos novērst.

   Pie šāda nosacījuma Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Veselības aprūpes nozares apakšpadome 2021. gada 4. janvārī vienojās atbalstīt informatīvā ziņojuma Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu (VSS-897, turpmāk – Ziņojums) tālāku virzību izskatīšanai Ministru kabinetā.

   LVSADA ieskatā,  jaunā modeļa ieviešana bez korekcijām radītu nopietnus, veselības nozari apdraudošus riskus: būtisku atalgojuma samazināšanu jaunākajam medicīniskajam personālam, labāko speciālistu aiziešanu no valsts sektora, Darba likumā un citos tiesību aktos paredzēto piemaksu liegšanu ārstniecības personām, birokrātijas pieaugumu un izvairīšanos no likumā noteiktās darba samaksas paaugstināšanas nozares darbiniekiem.

   Par konstatētajām neatbilstībām un riskiem gan LVSADA un LBAS, gan arī LSB šogad vairākkārt informēja Veselības ministriju un NTSP institūcijas. Īpaši nesaprotama arodbiedrībām ir Veselības ministrijas iecere divus gadus jaunākajam personālam (māsu palīgiem) darba samaksu nepalielināt vispār, kamēr māsām un ārstiem tā pieaugtu par 9 – 10% gadā (Ziņojums, 85. – 86. lpp.). Veselības ministre Ilze Viņķele  NTSP sēdē 18. decembrī paziņoja, ka šādu plānu prezentējot ar lepnumu. Ministri atbalstīja arī Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina. No viņas sacītā varēja secināt, ka māsu palīgi šobrīd ir atalgoti pārāk dāsni.

   LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris pret to iebilst: “Viens no spilgtākajiem jaunā modeļa trūkumiem ir nievājošā attieksme pret māsu palīgiem. Doma, ka jaunākā medicīniskā personāla darba samaksas nosacījumu pasliktināšana veicinās taisnīgumu un konkurētspēju veselības nozarē, ir ļoti dīvaina.”

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2021. gada 4. janvārī


21.12. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

        Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē 2020. gada 18. decembrī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) neatbalstīja Veselības ministrijas virzīto ārstniecības personu darba samaksas modeli, jo tam ir daudzi būtiski trūkumi.

         Pēc LVSADA ierosinājuma pirmo reizi LBAS valde jauno darba samaksas modeli izskatīja 29. oktobrī. Valde konstatēja, ka Ministru kabineta mājas lapā pieejamais informatīvais ziņojums Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu (VSS-897, turpmāk – Ziņojums) satur virkni nepatiesību par esošo darba samaksas sistēmu. Turklāt  jaunā modeļa ieviešana radītu nopietnus, veselības nozari apdraudošus riskus: būtisku atalgojuma samazināšanu jaunākajam medicīniskajam personālam, labāko speciālistu aiziešanu no valsts sektora, Darba likumā un citos tiesību aktos paredzēto piemaksu liegšanu ārstniecības personām, birokrātijas pieaugumu un izvairīšanos no likumā noteiktās darba samaksas paaugstināšanas nozares darbiniekiem.

       Par konstatētajām neatbilstībām un riskiem LVSADA detalizēti informēja Veselības ministriju un darba devēju pārstāvjus jau š. g. 18. septembrī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdē. LBAS valde, skatot jautājumu atkārtoti 17. decembrī, konstatēja, ka gandrīz nevienu no konkrētajiem trūkumiem ministrija pēc būtības nav nedz atspēkojusi, nedz novērsusi.

       Īpaši nesaprotama ir Veselības ministrijas iecere divus gadus jaunākajam personālam (māsu palīgiem) darba samaksu nepalielināt vispār, kamēr māsām un ārstiem tā pieaugtu par 9 – 10% gadā (Ziņojums, 85. – 86. lpp.). Veselības ministre Ilze Viņķele  paziņoja, ka šādu plānu prezentējot ar lepnumu. Ministri atbalstīja arī Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina. No viņas sacītā varēja secināt, ka māsu palīgi šobrīd ir atalgoti pārāk dāsni.

        LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris pret to iebilst: “Viens no spilgtākajiem jaunā modeļa trūkumiem ir nievājošā attieksme pret māsu palīgiem. Doma, ka jaunākā medicīniskā personāla darba samaksas nosacījumu pasliktināšana veicinās taisnīgumu un konkurētspēju veselības nozarē, ir ļoti dīvaina. Arodbiedrība šādiem plāniem nepiekrīt!”

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2020. gada 21. decembrī


09.12. Preses relīze

        Informācija plašsaziņas līdzekļiem    

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) nosūtījusi Valsts prezidentam Egilam Levitam un Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam vēstuli, kurā aicina steidzami rīkoties, lai novērstu valsts drošības apdraudējumu.

   Vēstulē norādīts, ka, atbilstoši plašsaziņas līdzekļu sniegtajām ziņām, Ministru kabinets 2020. gada 8. decembrī izskatīja stratēģiju ilgtermiņa Covid-19 izplatības pārvaldīšanai. Stratēģijā iekļauto pasākumu kopumam paredzēts tērēt 254,27 milj. euro, tos izlietojot dažādiem iepirkumiem, celtniecībai un piemaksām.

   Diemžēl stratēģijā nav paredzēts ilgtermiņa ieguldījums veselības nozares cilvēkresursu stiprināšanā, proti, darba samaksas paaugstināšana 2020. gadā likumā noteiktajā apmērā, kam papildus nepieciešami aptuveni 44 milj. euro. Cīņā ar Covid-19 ir iesaistīta visa veselības nozare, ne tikai specializētas vienības. Savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi ir tiesības saņemt ne tikai Covid-19 slimniekiem, bet arī visiem pārējiem. Ārkārtējās epidēmijas laikā tas uzliek smagu slogu visiem nozares darbiniekiem un institūcijām.

   Pašreizējā situācija izgaismo to, cik bezatbildīgi Latvijas politiķi līdz šim izturējušies pret veselības nozares stiprināšanu. Nemitīgās konsolidācijas, optimizēšanas un reformēšanas ar zemāko valsts finansējumu ES ir novedušas pie tā, ka pat samērā viduvēja (pēc starptautiskiem mērogiem) Covid-19 radīta papildus slodze nozarei nopietni apdraud veselības aprūpes pieejamību mūsu valstī veselības nozares darbinieku trūkuma dēļ. Loģika prasa nekavējoties novērst netaisnību pret nozares darbiniekiem, kas tika pieļauta, ignorējot Veselības aprūpes finansēšanas likumā savlaicīgi paredzēto valsts pienākumu par darba samaksas paaugstināšanu. Taču valdība netaisnības novēršanu joprojām neuzskata par stratēģisku prioritāti.

   LVSADA ieskatā, jebkura politiska netaisnība, kas nodarīta veselības aprūpes darbiniekiem, mazina viņu skaitu un spēju palīdzēt pacientiem ilgtermiņā. Tas radīs tiešu apdraudējumu valsts drošībai jau tuvākajā laikā. Ņemot to vērā, LVSADA aicina nekavējoties rīkoties, lai stratēģija ilgtermiņa Covid-19 izplatības pārvaldīšanai paredzētu steidzamu Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto darba samaksas paaugstināšanu nozares darbiniekiem 2020. gadā.

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2020. gada 9. decembrī