Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) valde šodien, 16. maijā, ir pieņēmusi lēmumu par nostāju sarunās ar Ministru prezidentu K. Kariņu šī gada 18. maijā.
LVSADA š. g. 11. maijā pēc mediķu un pacientu protesta akcijas pie Saeimas saņēma no Ministru prezidenta biroja uzaicinājumu š. g. 18. maijā plkst. 9.30 tikties, lai kopā ar vairākām veselības nozares darbinieku un darba devēju organizācijām, kā arī pacientu organizācijām pārrunātu aktuālo situāciju veselības aprūpē un nepieciešamos risinājumus.
LVSADA un Latvijas Slimnīcu biedrība š. g. 14. februārī nosūtīja vēstuli 14. Saeimas deputātiem un valsts augstākajām amatpersonām. Vēstulē tika izteikts brīdinājums, ka Ministru kabineta sagatavotais valsts budžeta projekts 2023. gadam izraisīs veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes pasliktināšanos. Pamatu bažām radīja apstāklis, ka, lai arī Ministru kabineta rīkojumā (26.05.2022., Nr. 359) Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam (turpmāk – Pamatnostādnes) iezīmētais papildus finansējums, kas 2023. g. nepieciešams Veselības ministrijas pamatfunkciju izpildei, ir 306 milj. eiro, valsts budžeta projektā minētajam mērķim papildus bija atvēlēti tikai 86 milj. eiro.
Diemžēl Saeimas deputātu vairākums š. g. 9. martā nobalsoja par valsts budžetu 2023. gadam, kurā līdz Pamatnostādnēs paredzētajam papildus finansējumam veselības nozares pamatfunkciju izpildei pietrūka aptuveni 200 milj. eiro.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas š. g. 9. maija sēdē tika izskatīta vairāku nevalstisku organizāciju vēstule par nepietiekamu valsts finansējumu veselības aprūpei. Atbilstoši informācijai, ko sēdes laikā sniedza Veselības ministrija (atsaucoties uz Pamatnostādnēm), šogad veselības nozarei steidzami nepieciešami papildus vismaz 140 milj. eiro, bet 2024. gadā – papildus 310 milj. eiro.
Ņemot to vērā, LVSADA valde nolēma par absolūtām prioritātēm izvirzīt divus pasākumus: 1) līdz š. g. 1. jūlijam rast papildus finansējumu veselības nozares pamatfunkciju izpildei vismaz 140 milj. eiro apmērā; 2) valsts budžetā 2024. gadam paredzēt papildus finansējumu veselības nozares pamatfunkciju izpildei vismaz 310 milj. eiro apmērā.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67 847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vakar, 5. aprīlī, ir noslēgusi ģenerālvienošanos ar Labklājības ministriju.
Ģenerālvienošanos kopā ar LVSADA parakstīja vēl viena Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības dalīborganizācija – Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrība (LVIPUFDA). No Labklājības ministrijas puses dokumentu parakstīja labklājības ministre E. Siliņa, no LVSADA puses – arodbiedrības priekšsēdētājs V. Keris, no LVIPUFDA puses – arodbiedrības priekšsēdētājs A. Jirgensons.
Ģenerālvienošanās attiecas uz tiem Labklājības ministrijas padotībā esošajiem valsts sociālās aprūpes centriem, kuros ir izveidotas abu minēto arodbiedrību arodorganizācijas. Noslēdzot vienošanos, pusēm ir izdevies saskaņot darba samaksas pieaugumu sociālās aprūpes centru darbiniekiem, tajā skaitā – ārstniecības personām, kā arī precizēt piemaksu apmēru un papildus sociālās garantijas (piemēram – veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem).
Ģenerālvienošanās noslēgšanu papildināja diskusija par sociālā dialoga pilnveidošanu. Gan arodbiedrības, gan Labklājības ministrija atzina, ka šajā jomā darāmā vēl ir daudz.
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir panākusi vienošanos ar Veselības ministriju par darba samaksas paaugstināšanu veselības nozares darbiniekiem no 2023. gada 1. aprīļa. Vienošanās ir nostiprināta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sadarbības formātā.
Pirmā tikšanās starp LVSADA vadību un veselības ministri Līgu Meņģelsoni notika š. g. 10. janvārī, piedaloties arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājam Egilam Baldzēnam. Tikšanās laikā LVSADA rosināja trīs gadus pēc kārtas būtiski paaugstināt atalgojumu nozares darbiniekiem, lai 2025. gadā beidzot izpildītu tos rādītājus, ko valdība rakstiski solīja mediķiem pirms divdesmit (!) gadiem. Atbilstoši tam, 2023. gadā valsts garantēto mēneša vidējo darba samaksu (VDS) būtu jāpaaugstina par 15% visām ārstniecības personu kvalifikācijas grupām.
Viedokļu apmaiņa starp LVSADA un Veselības ministriju turpinājās gan Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē 11. janvārī, gan NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdē 12. janvārī. Runājot par VDS pieaugumu šogad, sākotnējais Veselības ministrijas piedāvājums bija pieaugums ārstiem par 3,7%, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem – par 6,2% un jaunākajam personālam (māsu palīgiem, NMPD brigāžu autovadītājiem) – par 9,8%. LVSADA to noraidīja kā reālajai situācijai nederīgu.
Turpinot diskusiju, tika panākta kompromisa vienošanās, kas nostiprināta ar VANA 07.03.2023. sēdes lēmumu. Sēdē piedalījās veselības ministre L. Meņģelsone un LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja. Vienošanās paredz, ka ārstniecības personu VDS no 2023. gada 1. aprīļa tiek palielināta par 120 eiro (bruto). Līdz ar to VDS ārstiem pieaugs par 6,1% (+2,4% pret sākotnējo ministrijas piedāvājumu), māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem – par 10,1% (+3,9%) un jaunākajam personālam (māsu palīgiem, NMPD brigāžu autovadītājiem) – par 16,1% (+6,3%). Nozares darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas (atbalsta personālam), VDS tiks paaugstināta par 22,76 eiro. Turklāt vienošanās paredz, ka papildus līdzekļu piešķīruma nozarei gadījumā šī gada ietvaros tiks atjaunotas sarunas par VDS palielināšanu ārstiem un atbalsta personālam.
Bez tam, VANA 07.03.2023. sēdē tika nolemts atbalstīt LVSADA priekšlikumu Valdības rīcības plānā paredzēt, ka VDS veselības nozares darbiniekiem tiek palielināta katru gadu, ārstniecības personu VDS palielinot par ne mazāk kā 10% pret VDS iepriekšējā gadā.
2023. gada 13. martā
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) un Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) 14. februārī preses konferencē informēs plašsaziņas līdzekļus par kopīgu rīcību, lai nepieļautu valsts veselības aprūpes pasliktināšanu.
Pasākuma gaitā tiks sniegta informācija par Saeimā iesniegtā valsts budžeta 2023. gadam projekta neatbilstību Latvijas Republikas politikas plānošanas dokumentiem, kā arī Eiropas Komisijas, Pasaules Veselības organizācijas un OECD konstatējumiem un ieteikumiem. Konferences noslēgumā LVSADA un LSB parakstīs kopīgu vēstuli Saeimas deputātiem, Eiropas Komisijai, Latvijas Valsts prezidentam un tiesībsargam.
Preses konference notiks Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības nama 2. stāva zālē Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31, plkst. 11.30, plānotais ilgums – 30 minūtes.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž sašutumu un neizpratni par to, ka valdības sagatavotais valsts budžeta projekts 2023. gadam pēc būtības paredz pasliktināt veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti.
Nav noliedzams, ka 2023. gada valsts budžeta plānošana notiek sarežģītos apstākļos. Vienlaikus jāatceras, ka kvalitatīvas veselības aprūpes savlaicīga un vienlīdzīga pieejamība ir svarīgs priekšnoteikums gan valsts drošībai un izaugsmei, gan nevienlīdzības mazināšanai sabiedrībā, kā to paredz Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. – 2027. gadam (turpmāk – NAP2027). Lai sasniegtu NAP2027 izvirzītos mērķus sabiedrības veselībā, atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021. – 2027. gadam (turpmāk – Pamatnostādnes), valsts budžetā 2023. gadam Veselības ministrijas pamatfunkcijām ir papildus jāpiešķir vismaz 306 milj. eiro. Plašsaziņas līdzekļos ir izskanējis, ka valdības izdevumi 2023. gadā būs par aptuveni 2 miljardiem eiro lielāki nekā 2022. gadā. No 2 miljardiem 306 miljoni ir mazāk par sesto daļu. Diemžēl valdība veselības aprūpei plāno papildus tikai 86 milj. eiro.
Šāds scenārijs Pamatnostādnēs ir paredzēts un novērtēts, dokumentā skaidri pasakot, ka Pamatnostādņu neievērošanas gadījumā veselības aprūpes pieejamība un kvalitāte pasliktināsies (sadaļas “Ievads” 10. punkts). LVSADA uzskata, ka tas būtu kliedzošā pretrunā ar Latvijas valsts un sabiedrības interesēm!
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris aicina: “Ikvienam jāsaprot, ka veselības aprūpes valsts sektora badināšana nozīmē tūkstošiem neizglābtu dzīvību katru gadu! Jau tagad slimnīcas brīdina par palīdzības apjoma sašaurināšanu un ģimenes ārsti norāda, ka situācija ir kritiska. To nedrīkst ignorēt ne valdība, ne Saeima!”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
