07.07. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

        Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž gandarījumu par tiesībsarga Jura Jansona konsekvento rīcību, iesniedzot Satversmes tiesai pieteikumu saistībā ar mediķu darba samaksas palielinājuma pretlikumīgu kavēšanu 2020. gadā.

         LVSADA 2020. gada 16. jūnijā lūdza tiesībsargu griezties Satversmes tiesā, lai aizstāvētu Latvijas veselības aprūpes darbinieku likumīgās tiesības uz darba samaksas pieaugumu 2020. un 2021. gadā. Tiesībsargs pieteikumu ir iesniedzis 6. jūlijā.

         Runa ir par Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto vidējās darba samaksas pieaugumu par 20% veselības aprūpes nozarē katru gadu 2019., 2020. un 2021. gadā; 2019. gadā garantijas tika izpildītas. Diemžēl, gatavojot 2020. gada valsts budžeta projektu, Ministru kabinets šo pienākumu ignorēja.

          Kaut arī LVSADA un vairākas mediķu sabiedriskās organizācijas nekavējoties aicināja politiķus labot valdības prettiesisko rīcību, Saeima 2019. gada 14. novembrī pieņēma likumu “Par valsts budžetu 2020. gadam”, kas paredz 2020. gadā veselības aprūpes darbinieku atalgojuma paaugstināšanai piešķirt papildus tikai 60,1 milj. euro. Līdz likumā garantētajam finansējumam darba samaksas palielināšanai 2020. gadā pietrūkst aptuveni 44 milj. euro. Finansējums darba samaksas palielināšanai 2021. gadā likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru nav uzrādīts vispār.

          Ņemot vērā Saeimas prettiesisko lēmumu, LVSADA un tiesībsargs jau 2019. gada decembrī apmainījās viedokļiem par iespējamo rīcību. LVSADA augstu vērtē tiesībsarga 2020. gada 17. februāra aicinājumu Saeimai līdz š. g. 1. jūnijam likumā “Par valsts budžetu 2020. gadam” veikt grozījumus, lai varētu paaugstināt veselības aprūpes darbinieku darba samaksu atbilstoši likumā noteiktajam. LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris 2020. gada 15. aprīlī aicināja Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju nodrošināt likumā garantēto darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Diemžēl Saeima gan tiesībsarga, gan LVSADA aicinājumus ievērot likumu ir ignorējusi.

         LVSADA priekšsēdētājs V. Keris pauž atbalstu tiesībsargam: “Joprojām ticu, ka mēs dzīvojam tiesiskā un demokrātiskā valstī. Tāpēc no sirds ceru, ka tiesībsarga iesniegto pieteikumu Satversmes tiesa pieņems!”

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2020. gada 7. jūlijā


17.06. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) 16.06.2020. ir vērsusies pie Latvijas Republikas tiesībsarga Jura Jansona ar lūgumu griezties ar pieteikumu Satversmes tiesā, lai aizstāvētu Latvijas veselības aprūpes darbinieku likumīgās tiesības uz darba samaksas pieaugumu 2020. un 2021. gadā.

   Gan Eiropas Komisija un Pasaules Banka, gan arī Valsts kontrole norāda uz to, ka nepietiekama atalgojuma izraisītais darba roku trūkums Latvijas veselības aprūpē nopietni apdraud tās pieejamību, kvalitāti un reformu sekmīgumu. Tieši tāpēc LVSADA 2018. gada novembrī aicināja Saeimu, Ministru kabinetu un Veselības ministriju steidzami rīkoties, lai līdzekļi nozares darbinieku atalgojuma paaugstināšanai un virsstundu apmaksai 2019., 2020. un 2021. gadā tiktu nodrošināti.

   Balstoties uz valdības ziņojumu, Saeima 2018. gada decembrī steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā (turpmāk – Likums), paredzot vidējās darba samaksas pieaugumu par 20% veselības aprūpes nozarē katru gadu turpmākos trīs gadus; 2019. gadā garantijas tika izpildītas. Diemžēl, gatavojot 2020. gada valsts budžeta projektu, Ministru kabinets šo pienākumu ignorēja.

   LVSADA uz to reaģēja nekavējoties un 2019. gada septembrī aicināja Saeimu novērst valdības prettiesiskās rīcības postošās sekas. Neraugoties uz minēto aicinājumu un sekojošiem sabiedrības protestiem, Saeima 2019. gada 14. novembrī pieņēma likumu “Par valsts budžetu 2020. gadam”, kas paredz 2020. gadā veselības aprūpes darbinieku atalgojuma paaugstināšanai piešķirt papildus tikai 60,1 milj. euro; līdz Likumā garantētajam finansējumam pietrūkst aptuveni 44 milj. euro. Finansējums garantiju izpildei attiecībā uz 2021. gadu likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru nav uzrādīts vispār.

   Ņemot vērā Saeimas prettiesisko lēmumu, LVSADA un tiesībsargs jau 2019. gada decembrī apmainījās ar viedokļiem par iespējamo rīcību. LVSADA augstu vērtē tiesībsarga 2020. gada 17. februāra aicinājumu Saeimai līdz š. g. 1. jūnijam likumā “Par valsts budžetu 2020. gadam” veikt grozījumus, lai varētu paaugstināt veselības aprūpes darbinieku darba samaksu atbilstoši Likumā noteiktajam. Diemžēl Saeima gan LVSADA, gan tiesībsarga aicinājumus ir ignorējusi.

   LVSADA padome noraida jebkādas spekulācijas par to, ka Likumā noteiktās garantijas par darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes darbiniekiem valdība un Saeima varētu pildīt tikai tad, ja tiks īstenoti papildus nosacījumi.

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2020. gada 17. jūnijā


08.06. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž gandarījumu par valdības lēmumu atzīt darba pienākumu pildīšanas laikā notikušu inficēšanos ar Covid-19 par arodslimību, ko izraisījis nelaimes gadījumu darbā. Šāds lēmums ir labojis kļūdu, ko Ministru kabinets (MK) pieļāva aprīļa sākumā.

    Neraugoties uz to, ka cīņa ar Covid-19 pandēmiju jau ritēja pilnā sparā, valdība 7. aprīlī neizprotamu iemeslu dēļ pieņēma MK noteikumus Nr. 161 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””, kur melns uz balta bija rakstīts: “noteikt, ka saslimšana ar Covid-19 nav uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā”. Praksē tas nozīmēja, ka valsts noņem no sevis atbildību par sekām arī tādā gadījumā, ja darbinieks, pašaizliedzīgi pildot savus pienākumus (iespējams, bez pienācīgiem aizsarglīdzekļiem), saslimst ar COVID-19. Bez tam, veselības ministre Ilze Viņķele, 3. aprīlī pārrunājot darba drošības jautājumus COVID-19 apstākļos ar sociālajiem partneriem, par šo valdības nodomu nebilda ne vārda.

    LVSADA uz to nekavējoties reaģēja, norādot, ka šāds valdības lēmums ir pretrunā gan ar Pasaules Veselības organizācijas, gan ar Starptautiskās Darba organizācijas ieteikumiem par darba aizsardzību COVID-19 pandēmijas laikā. Vēstulē Ministru prezidentam A. K. Kariņam (zināšanai – Valsts prezidentam E. Levitam, Saeimas priekšsēdētājai I. Mūrniecei un veselības ministrei I. Vinķelei) arodbiedrība pieprasīja kļūdu nekavējoties izlabot. Ar līdzīgu aicinājumu LVSADA vērsās arī pie Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas attālinātajā sēdē 15. aprīlī.

   Sākotnēji problēmas nopietnību izprata tikai opozīcijas deputāti. Saeimas sēdē 7. maijā viņi izvirzīja priekšlikumu par nepieciešamo kļūdas labojumu. Koalīcija to noraidīja. Tomēr ledus bija sakustējies: 19. maijā LVSADA saņēma vēstuli no Labklājības ministrijas. Ministrija skaidroja, ka, neraugoties uz MK 7. aprīļa lēmumu, Covid-19 nav aizliegts atzīt par arodslimību. Tas bija iepriecinoši, kaut arī līdz galam neatrisināja juridisko situāciju. Taču varēja noprast, ka valdības izpratne par problēmas būtību mainās. Pozitīvās pārmaiņas noslēdzās 4. jūnijā ar attiecīgiem grozījumiem MK noteikumos Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” un MK noteikumos Nr. 908 “Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība”.

   LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to vērtē atzinīgi: “Notikušais ir labs piemērs tam, kā valdības ieklausīšanās arodbiedrības viedoklī stiprina darbinieku aizsardzību cīņā ar Covid-19”.

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2020. gada 8. jīnijā


04.06. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) norobežojas no Latvijas Ārstu biedrības (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācijas (LMA) pārstāvju izrādītā atbalsta valdības necienīgajai attieksmei pret veselības aprūpi un noraida jebkādas spekulācijas par to, ka likumā noteiktās garantijas par darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes darbiniekiem valdība varētu pildīt tikai tad, ja tiks pieņemti kādi valdības izdomāti papildus nosacījumi.

   Vakar (03.06.2020.) LĀB mājaslapā (www.arstubiedriba.lv) tika publicēta ziņa, ka LĀB, LJĀA un LMA ar Ministru prezidentu A. K. Kariņu un finanšu ministru J. Reiru pārrunāja veselības aprūpes finansējuma, tai skaitā nozarē strādājošo atalgojuma, palielināšanu. Minētās sarunas tika atspoguļotas arī plašsaziņas līdzekļos. Tikšanās laikā Ministru prezidents uzsvēris, ka “mediķu atalgojuma palielinājumam jānotiek vienlaikus ar uzlabojumiem veselības aprūpē un nodokļu sistēmā; veselības aprūpē ir paredzēta slimnīcu līmeņošana”, kā arī vienojies ar LĀB, LJĀA un LMA pārstāvjiem par turpmāku sadarbību.

    LVSADA nav saprotama un nav pieņemama tāda sadarbība, kuras pamatā ir piekrišana likuma nepildīšanai un iespējamai veselības aprūpes pieejamības pasliktināšanai reģionos. Tāpat LVSDA norobežojas no spekulācijām par to, ka līdzšinējā darba samaksas sistēma veselības aprūpē ir bijusi necaurskatāma, netaisnīga un tāpēc ieviešama cita sistēma, bet, kamēr tādas nav, likums par darba samaksas paaugstināšanu nav jāpilda.

   Šādā situācijā LVSADA uzskata par nepieciešamu atgādināt, ka 2019. gada 24. oktobrī LĀB, LJĀA, LMA un LVSADA pārstāvji vienojās par kopīgu rīcību protesta akciju organizēšanā. Protestu mērķis bija panākt, lai Ministru kabinets un Saeima ievēro Veselības aprūpes finansēšanas likuma normas par darba samaksas paaugstināšanu nozarē. Tas joprojām nav noticis, kaut arī 02.06.2020. valdība lēma, kā ministrijām pārdalīt 600 miljonus euro. Veselības infrastruktūras projektiem tiks novirzīti 103,2 miljoni. Taču likumiski garantētajam darba samaksas pieaugumam nozarē politiķi joprojām nevar atrast nepilnus 44 miljonus.

   Tāpēc LVSADA konsekventi turpinās cīnīties par to, lai likumā noteiktās garantijas par darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes darbiniekiem tiktu pildītas bez vilcināšanās un bez ierunām.

      

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).


03.06. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni un sašutumu par to, ka valdība joprojām ignorē likumā noteiktās garantijas par darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes darbiniekiem.

   Vakar (02.06.2020.) valdība lēma, kā ministrijām pārdalīt 600 miljonus euro. Veselības infrastruktūras projektiem tiks novirzīti 103,2 miljoni. Taču likumiski garantētajam darba samaksas pieaugumam nozarē politiķi joprojām nevar atrast nepilnus 44 miljonus. Varbūt Brisele neļauj? Ne tikai ļauj, bet pat iesaka. Varbūt nav naudas? Ārkārtējā situācijā apstiprinot valsts atbalstu nozarēm un uzņēmumiem, Saeima šī gada martā pieņēma likumu, kas atļauj valdībai papildus tērēt divus miljardus euro. Kāpēc tad?

   Konkrēto jautājumu LVSADA jau š. g. 23. martā ar atklātas vēstules starpniecību uzdeva gan Ministru prezidentam A. K. Kariņam, gan arī Saeimas koalīcijas partiju deputātiem. Vēstulē tiek atgādināts, ka veselības aprūpes kodolu veido darbinieki, kuri arī pirms COVID-19 strādāja ar pārslodzi un uz izdegšanas robežas. Gan Eiropas Komisija, gan Pasaules Banka darba roku trūkumu nozarē apstiprināja un kā cēloni nosauca nepelnīti zemo atalgojumu. Apstiprināja un brīdināja, ka mediķu trūkums būtiski apdraud veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti. Tieši tāpēc Veselības aprūpes finansēšanas likumā 2018. gada decembrī tika ierakstītas konkrētas garantijas par darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes nozarē 2019., 2020. un 2021. gadā. Garantijas par 2019. gadu tika ievērotas. Taču attiecībā uz 2020. gadu valdība un Saeima tās prettiesiski pārkāpa, jo: “valstij nav naudas.” Tiesa gan, valsts budžeta izdevumi 2020. gadā tika plānoti par 700 miljoniem euro lielāki, nekā pērn…

   Kopš vēstules nosūtīšanas ir pagājuši vairāk nekā divi mēneši. Pa šo laiku LVSADA aktualizēja jautājumu arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē 15. aprīlī. Neraugoties uz to, vienīgais rezultāts ir atbilde no Veselības ministrijas, ko LVSADA saņēma 26. maijā. No atbildē ietvertā skaidrojuma var secināt, ka likumā paredzētie līdzekļi mediķu algām joprojām nav piešķirti, jo… Veselības ministrija tos nemaz nav pieprasījusi!

   LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris secina: “Kārtējo reizi redzam, ka jauniem celtniecības darbiem veselības nozarē naudu atrast nav grūti. Diemžēl to joprojām nevar atrast likumīgās darba samaksas nodrošināšanai mediķiem. Tas ir nožēlojami!”

 

Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).


21.05. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

     Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž gandarījumu par jaunākajiem Eiropas Komisijas (EK) ieteikumiem Latvijai, kuros nepārprotami norādīts uz nepieciešamību palielināt valdības finansējumu veselības aprūpei un stiprināt veselības nozares cilvēkresursus.

     Šīs EK rekomendācijas saskan ar komisijas iepriekšējo gadu ziņojumiem par Latviju, kuros cita starpā uzsvērts, ka zemais valsts finansējums veselības aprūpei ir viens no galvenajiem cēloņiem sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem Latvijā, jo ierobežo piekļuvi kvalitatīvai un savlaicīgai veselības aprūpei. Ziņojumos EK atkārtoti pievērsa uzmanību faktam, ka reformu sekmīgumu apdraud veselības aprūpes darbaspēka trūkums, pie kā īpaši vainojams zemais atalgojums.

     LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris secina: “Eiropas Komisija ir runājusi skaidru valodu. Ja arī tagad Saeima nepalielinās valsts finansējumu veselības aprūpei būtiskā apmērā un liegs nozares darbiniekiem likumā paredzēto darba samaksas pieaugumu, tam nebūs nekāda attaisnojuma!”

     EK ziņojumu un rekomendāciju veidošanā piedalījās arī LVSADA, 2019. gada oktobrī un šī gada 6. martā Rīgā tiekoties ar EK ģenerāldirektorātu pārstāvjiem un iepazīstinot viņus ar arodbiedrības viedokli par situāciju valstī un veselības aprūpes nozarē.

       

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2020. gada 21. maijā