28.11. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

    Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) kopā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību ir iesniegusi valdības deklarācijas veidotājiem priekšlikumus par deklarācijas uzlabojumiem, kas paātrinātu virzību uz vienādi labi pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi.

    Pagaidām valdības deklarācijas projektā paredzēta virzība uz to, lai veselības aprūpes valsts finansējums tuvotos 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem, “mazinot iedzīvotāju augstos tiešmaksājumus un finansiālās barjeras veselības aprūpes pieejamībai.”

      Tik bikla nostāja nespēs nodrošināt Latvijas konkurētspēju ne tikai ES līmenī, bet pat Baltijas valstu starpā. Pirms Covid-19 pandēmijas (2019. g.) vidējais vispārējās valdības finansējums veselības aprūpei no visiem izdevumiem ES valstīs bija 15,0%, Igaunijā – 14,4%, Lietuvā – 14,6%, bet Latvijā – tikai 11,1%. Procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP) šie rādītāji būtu attiecīgi 7,0%, 5,7%, 5,1% un 4,2% (Datu avots: Eurostat).

    Svarīgi ir abi rādītāji, jo pirmais (% no visiem izdevumiem) vairāk raksturo valdības politisko attieksmi pret nozari kā prioritāti, bet otrais (% no IKP) – nozarei atvēlēto līdzekļu faktisko pirktspēju tautsaimniecības procesos. Ne jau velti Pasaules Veselības organizācija (PVO) jau pirms desmit gadiem aicināja Latviju atvēlēt valsts veselības aprūpei vismaz 12% no vispārējās valdības izdevumiem un vismaz 5% no IKP (WHO notes on the informal meeting on sustainable health financing: European experience with specific attention to opportunities and challenges for Latvia. WHO Office for Health Systems Strengthening, Barcelona, Spain, 4-5 June, 2012.).

    Diemžēl Latvijas politiķi visus šos gadus PVO ieteikumus ignorēja. Sekas ir smagas. Novājinātas veselības aprūpes dēļ vēl pirms pandēmijas mūsu valstī gadā bija par gandrīz 4000 novēršamas nāves gadījumiem vairāk nekā vidēji OECD valstīs [OECD (2021). Health at a Glance 2021: OECD indicators, OECD Publishing, Paris].

    Lai steidzami mazinātu Latvijas izmiršanas tempu, LVSADA rosina valdības deklarācijā skaidri noteikt, ka iespējami drīz valdības izdevumiem veselības aprūpei ir jāsasniedz vismaz 12% no vispārējās valdības izdevumiem un vismaz 5% no IKP.

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba  koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2022. gada 28. novembrī


23.11. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž satraukumu par topošajā valdības deklarācijā konstatētajām pretrunām saistībā ar iedzīvotāju tiesībām uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi.

    No vienas puses, deklarācijā izvirzīts mērķis izveidot Latviju par konkurēt spējīgu izaugsmes platformu. To plānots īstenot, radot četrus galvenos priekšnoteikumus, starp kuriem ir pozitīva reemigrācija un iedzīvotāju labklājības paaugstināšanās ES ietvaros.

    No otras puses, ir visai bikli paredzēta tikai virzība uz to, lai veselības aprūpes valsts finansējums tuvotos 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem, “mazinot iedzīvotāju augstos tiešmaksājumus un finansiālās barjeras veselības aprūpes pieejamībai.”

    Šāda pieeja nespēs nodrošināt Latvijas konkurētspēju ne tikai ES līmenī, bet pat Baltijas valstu starpā. Pirms Covid-19 pandēmijas (2019. g.) vidējais vispārējās valdības finansējums veselības aprūpei no visiem izdevumiem ES valstīs bija 15,0%, Igaunijā – 14,4%, Lietuvā – 14,6%, bet Latvijā – tikai 11,1%. Procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP) šie rādītāji būtu attiecīgi 7,0%, 5,7%, 5,1% un 4,2% (Datu avots: Eurostat).

    Svarīgi ir abi rādītāji, jo pirmais (% no visiem izdevumiem) vairāk raksturo valdības politisko attieksmi pret nozari kā prioritāti, bet otrais (% no IKP) – nozarei atvēlēto līdzekļu faktisko pirktspēju tautsaimniecības procesos. Ne jau velti Pasaules Veselības organizācija (PVO) jau pirms desmit gadiem aicināja Latviju atvēlēt valsts veselības aprūpei vismaz 12% no vispārējās valdības izdevumiem un vismaz 5% no IKP (WHO notes on the informal meeting on sustainable health financing: European experience with specific attention to opportunities and challenges for Latvia. WHO Office for Health Systems Strengthening, Barcelona, Spain, 4-5 June, 2012.).

    Diemžēl Latvijas politiķi visus šos gadus PVO ieteikumus ignorēja. Sekas ir smagas. Novājinātas veselības aprūpes dēļ vēl pirms pandēmijas mūsu valstī gadā bija par gandrīz 4000 novēršamas nāves gadījumiem vairāk nekā vidēji OECD valstīs [OECD (2021). Health at a Glance 2021: OECD indicators, OECD Publishing, Paris].

    LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris secina: “Pozitīvi jāvērtē fakts, ka valdības veidošanas procesā pirmo reizi tiek pēc būtības diskutēts par adekvātu finansējumu valsts veselības aprūpei. Taču arvien vairāk māc bažas, ka tikai ar vienas partijas centieniem nodrošināt PVO ieteikumu iespējami drīzu izpildi var izrādīties par maz, lai glābtu Latvijas iedzīvotāju dzīvības.”

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2022. gada 23. novembrī


14.11. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA)  asi nosoda Veselības ministrijas centienus pakļaut politiskai kontrolei profesionālu ārsta viedokli.

    Nesen publiskota informācija atklāj, ka Veselības ministrija ir papildinājusi galvenā speciālista darbības nolikumu ar normu, kas atļauj atņemt galvenā speciālista statusu ārstiem, kas iebilst ministrijas viedoklim (https://www.tvnet.lv, 13.11.2022.). Līdz ar to galvenais speciālists no profesionāla un neatkarīga eksperta tiek pārvērsts par politiski paklausīgu instrumentu. Tas būtiski apdraud profesionāli neatkarīgu un kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu par veselības aprūpes jautājumiem.

    LVSADA ieskatā nesen notikušās izmaiņas nolikumā nav radušās tukšā vietā, tās tikai atklāj un nostiprina līdz šim piekopto Veselības ministrijas darba stilu, ko izveidoja Ilze Viņķele un Daniels Pavļuts. Piemēram, publikācija atklāj, ka galveno speciālistu sanāksmēs apspriesta arī mediķu atalgojuma reforma. Tagad kļūst skaidrāks, kāpēc Veselības ministrija jautājuma risināšanai neveidoja oficiālu darba grupu, bet gan domnīcu, par “domātājiem” uzaicinot pašas ministrijas izvēlētus cilvēkus. Lieki teikt, ka domnīcas darbs netika protokolēts, tāpat kā netika protokolēts darbs pie bēdīgi slavenā vakcinācijas plāna.

    Skaidrāks paliek arī tas, kāpēc, neraugoties uz daudzajiem jaunā darba samaksas modeļa trūkumiem, tam kvēlu atbalstu pauda daži veselības nozares sabiedrisko organizāciju līderi, kuru profesionālā darbība tādā vai citādā veidā varētu būt atkarīga no Veselības ministrijas labvēlības. Tā vietā, lai aicinātu trūkumus novērst, ministrijas sabiedrotie tos mēģināja attaisnot ar tādiem apzīmējumiem kā “taisnīgs, caurspīdīgs, elastīgs, ilgtspējīgs”.

    Rezultātā 2022. gadā ārstu un māsu vidējā darba samaksa tika paaugstināta tikai par nepilniem 5%, bet māsu palīgi un NMPD brigāžu autotransporta vadītāji darba samaksas paaugstinājumu nesaņēma vispār. Tanī pat laikā vidējā darba samaksa valstī ir pieaugusi par aptuveni 8%. Tas nozīmē, ka ārstniecības personu darba samaksas konkurētspēja ir sākusi mazināties, pat nesasniedzot iepriekšējos gados valsts solīto.

    LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris par to saka: “Veselības ministrijas centieni nozares profesionāļus padarīt par politiski paklausīgiem klēpja sunīšiem nu ir kļuvuši acīmredzami. Tas ir ne tikai skumji un nožēlojami, bet arī sabiedrībai bīstami!”

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2022. gada  14. novembrī


31.10. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž sašutumu un neizpratni par to, kā K. Kariņa vadītā valdība šogad ir plānojusi tērēt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.

   Nesen publiskotie Fiskālās disciplīnas padomes dati liecina, ka šogad budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” kopējais finansējums sasniedz 1,654 miljardus eiro (https://www.delfi.lv, 29.10.2022.). Neraugoties uz to, valdība atteicās piešķirt 30 miljonus eiro, lai 2022. gadā varētu paaugstināt ārstniecības personu valsts garantēto vidējo darba samaksu par 10%. Tā vietā ārstu un māsu vidējā darba samaksa tika paaugstināta par nepilniem 5%, bet viszemāk atalgotais posms – māsu palīgi un NMPD brigāžu autotransporta vadītāji – darba samaksas paaugstinājumu nesaņēma vispār. Tanī pat laikā vidējā darba samaksa valstī ir pieaugusi par aptuveni 8%. Tas nozīmē, ka ārstniecības personu darba samaksas konkurētspēja ir sākusi mazināties, pat nesasniedzot iepriekšējos gados valsts solīto.

   LVSADA atgādina, ka Ministru kabinets 2017. g. 7. augustā apstiprināja rīkojumu Nr. 394 “Konceptuālais ziņojums Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. Atbilstoši rīkojumam, 2022. gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai bija jāsasniedz: ārstiem – 2 327 (patlaban – 1 963) eiro, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem – 1 396 (patlaban – 1 183) eiro un māsu palīgiem – 931 (patlaban – 745) eiro pirms nodokļu samaksas.

   Meklējot kompromisu, LVSADA kopš 2021. gada rudens izlīgšanas sarunās ar Veselības ministriju mēģināja panākt, ka valsts garantētajai vidējai darba samaksai 2022. gada otrajā pusē būtu jāpieaug par 10% pret 2021. gada līmeni visās amata kvalifikācijas grupās. Lai prasību izpildītu, bija nepieciešami papildus aptuveni 30 milj. eiro. Taču ne Veselības ministrija, ne Ministru kabinets kopumā nelikās un joprojām neliekas par to ne zinis.

   LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris atgādina: “Valdība 2017. gadā ne tikai apstiprināja 2022. gada vidējās darba samaksas apmēru mediķiem, bet arī identificēja riskus, kas iestāsies, ja darba samaksa mediķiem netiks palielināta vajadzīgajā apmērā: veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, galvenokārt neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana, kritiski pasliktināsies ne tikai slimnīcās reģionos, bet arī klīniskās universitātes slimnīcās Rīgā.”

   LVSADA pauž cerību, ka jaunā, 14. Saeimas izveidotā valdība, vairs neturpinās veselības aprūpes valsts sektora vājināšanas politiku un atbildīgi izturēsies pret valsts pienākumu nodrošināt iedzīvotājiem pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi.

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2022. gada 31. oktobrī

 

 

 

 


26.10. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) sagaida, ka topošajā koalīcijas partiju sadarbības memorandā un valdības deklarācijā tiks iekļauts punkts par veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanu, pakāpeniski tuvinot nozares valsts finansējumu vidējiem Eiropas Savienības rādītājiem.

    Veselības nozare ir stratēģiski svarīga valsts drošībai gan ikdienā, gan jo īpaši ārkārtas situācijās. Neraugoties uz to, Latvijas valsts veselības aprūpes finansējums joprojām atpaliek ne tikai no ES un OECD valstu vidējiem rādītājiem, bet arī no veselības nozares valsts finansējuma Igaunijā un Lietuvā. Šāda atpalicība ir ilgusi gadiem.

   Sekas ir smagas. Novājinātas veselības aprūpes dēļ vēl pirms pandēmijas mūsu valstī gadā bija par gandrīz 4000 novēršamas nāves gadījumiem vairāk nekā vidēji OECD valstīs [OECD (2021). Health at a Glance 2021: OECD indicators, OECD Publishing, Paris].

   Neraugoties uz to, ka Covid-19 pandēmija pakļāva un joprojām pakļauj veselības nozari pārslodzei un līdz šim ir prasījusi vairāk par 6000 dzīvību (https://www.spkc.gov.lv), pašreizējā valdība joprojām nav uzskatījusi par vajadzīgu steidzami un būtiski palielināt veselības nozares bāzes finansējumu (neskaitot specifiskos Covid-19 apkarošanai domātos papildus izdevumus).

   Tādā veidā valdība turpina ignorēt aicinājumus būtiski uzlabot Latvijas veselības aprūpes valsts sektora finansējumu un nodrošinājumu ar cilvēkresursiem, ko izteikušas gan atzītas starptautiskas organizācijas,  gan arī Latvijas Republikas Saeima (Saeimas paziņojums “Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021. – 2027. gadam (NAP2027)”, “Latvijas Vēstnesis”, 127, 06.07.2020.).

   LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris secina: “Latvijas drošību un izaugsmi nevar nostiprināt, turpinot badināt valsts veselības aprūpi. Tāpēc LVSADA aicina bez vilcināšanās iekļaut starp topošās valdības prioritātēm valsts veselības aprūpes sektora stiprināšanu ar papildus finansējumu, lai īsinātu rindas pēc plānveida pakalpojumiem, mazinātu pacientu līdzmaksājumus un nodrošinātu konkurētspējīgu darba samaksu nozares darbiniekiem.”

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba  koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2022. gada 26. oktobrī


19.10. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

    Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir guvusi nozīmīgu panākumu centienos panākt, ka tiesībsargājošās institūcijas pēc būtības vērtē mājaslapas https://www.covidgudrie.com/ (turpmāk – mājaslapa) uzturētāja iespējami prettiesiskās darbības.

    Pamatu optimismam ir devis Rīgas pilsētas tiesas 2022. g. 18. oktobra lēmums, ar kuru atbildīgajam servisa uzturētājam ir uzlikts par pienākumu iesniegt tiesai datus par domēna covidgudrie.com īpašnieku.

    LVSADA jau 2021. g. oktobrī vērsās Valsts policijā ar iesniegumu par mājaslapā anonīmi publicēto nepatieso un apkaunojošo apgalvojumu, ka LVSADA vadītājs V. Keris piederot pie cilvēkiem, “kuri uz cilvēku ciešanām vēlas gūt popularitāti, nopelnīt vai nodarīt kaitējumu Latvijas valstij”, jo viņš: “Publicēja faktiem neatbilstošu informāciju Arodbiedrība šonedēļ izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka jauniem cilvēkiem pēc vakcinācijas ir liels sirds muskuļa iekaisuma risks”. Kā atsauce mājaslapā uzrādīta nevis LVSADA attiecīgā preses relīze, bet gan pastarpināta informācija, kas pasniegta tendenciozi ar mērķi diskreditēt arodbiedrību.

    Atkārtotos iesniegumos policijai un prokuratūrai LVSADA norādīja, ka 03.08.2021. publiskotās preses relīzes saturu (http://www.lvsada.lv/?p=4171) pamato zinātniski dati no Amerikas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapas (https://www.cdc.gov), kā arī Imunizācijas valsts padomes rekomendācijas par bērniem un jauniešiem piemērotākās vakcīnas izvēli (https://www.vm.gov.lv/lv/media/7752/download).

    Dažādās tiesu instancēs LVSADA pieteikums par mājaslapas īpašnieka identitātes noskaidrošanu tika skatīts kopš 2022. gada marta.

    LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris pauž gandarījumu: “Kaut arī procesa laikā nācās saskarties ar vairākiem negaidītiem sarežģījumiem, beidzot izdevies sasniegt taustāmu rezultātu cīņā pret arodbiedrības diskreditēšanu. Tas vairo uzticību Latvijas tiesu sistēmai.”

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba  koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2022. gada 19. oktobrī