Lembergs: Situācija medicīnas nozarē ir ieprogrammēti slikta
Ziņu aģentūra LETA, 09.03.2016
Situācija medicīnas nozarē ir “ieprogrammēti slikta”, šādu viedokli savā iknedēļas preses konferencē šodien pauda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sadarbības partijas “Latvijai un Ventspilij” vadītājs Aivars Lembergs, paužot viedokli, ka tas nav pašreizējā veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) radīts haoss, bet gan rezultāts līdzšinējai valsts attieksmei pret šo nozari.
Lembergs uzsvēra, ka finansējuma apjoms medicīnas nozarei tā arī nav sasniedzis pirmskrīzes līmeni, kamēr ieņēmumi valsts budžetā un kopējie budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 2008.gadu ir pieauguši. Ventspils mērs aicināja paraudzīties uz veselības nozari no valsts budžeta viedokļa, gan norādot, ka šajos aprēķinos nav datu par to, cik papildus izmaksas bijušas nepieciešamas sakarā ar pēdējos gados pieņemtajiem lēmumiem samazināt pacientu izmaksas. “Nav analīzes arī par iespējamo ekonomiju, kas ir bijusi no tiem vai citiem lēmumiem, jo tāda informācija vispār nav pieejama,” norādīja Lembergs. “Protams, ja nav bilances par pagātni, tad tas ir slikti, bet ja nav prognozes par nākotni, tad tas ir bezcerīgi slikti. Jāsaka, ka tādas vispusīgas, izsvērtas nozares plānošanas šobrīd no budžeta viedokļa nav. Pieeja faktiski ir ļoti saskaldīta, epizodiska, brīžiem emocionāla. Pazūd galvenais vai vieni no galvenajiem momentiem,” atzina Lembergs.
Lai parādītu, kā pēdējos gados mainījies veselības nozares budžets uz kopējā valsts budžeta fona, Lembergs prezentācijā kā bāzes gadu bija izvēlējies 2008.gadu – pēdējo pirmskrīzes gadu. 2008.gadā veselības nozarei valsts budžetā bija atvēlēti 810 miljoni eiro, 2015.gadā – 758 miljoni eiro, bet 2016.gadam plānots 771 miljons eiro, liecina Lemberga prezentētie dati. Savukārt nodokļu ieņēmumi valsts budžetā palielinājušies no 3,46 miljardiem eiro 2008.gadā līdz 3,8 miljardiem eiro 2016.gadā. “Citiem vārdiem, ieņēmumi valsts budžetā pieauguši par 350 miljoniem, bet veselības aizsardzībā izdevumi samazinājušies par 40 miljoniem. Jūs redzat disbalansu,” norādīja Lembergs. Viņš piebilda, ka kopējie izdevumi valsts budžetā 2008.gadā bijuši 5,55 miljardi eiro, bet 2016.gadam plānotie – 5,64 miljardi eiro.
“Tātad, izdevumi budžetā ir par 91 miljonu lielāki, bet medicīnai – par 40 miljoniem mazāk,” norādīja Ventspils mērs, secinot, ka medicīna ir “valsts nemīlēta nozare”. Lembergs arī uzsvēra, ka līdz 2018.gadam netiek solīts veselības nozares finansējuma palielinājums, savukārt kopējie tēriņi valsts budžetā saskaņā ar prognozēm pieaugšot par 600 miljoniem eiro.
“Tad ir vai nav medicīna prioritāte? [..] Medicīna ir smagi finansiāli sodāma nozare, un līdz ar to tiek sodīti visi pacienti,” secināja Lembergs, vēlreiz akcentējot, ka medicīnas nozares finansējums nav sasniedzis 2008.gada līmeni. “Savukārt tēriņi valsts pamatbudžetā ir pieauguši par 12%, ieņēmumi par 25%, bet iekšzemes kopprodukts – par 21%. Griežat, kā patīk, situācija ir ieprogrammēti slikta,” norādīja Lembergs.
Atbildot uz kāda iedzīvotāja Ventspils pašvaldības portālā uzdotu jautājumu, vai veselības ministram Guntim Belēvičam (ZZS) nebūtu jāuzņemas atbildība par haosu veselības nozarē un jāatkāpjas no amata, Lembergs sacīja: “Es jau parādīju, ka tas nav Belēviča haoss, bet haoss ir sācies no 2008.gada, kad nav iedots finansējums.” Pēc Lemberga teiktā, “jūs varat noņemt 100 ministrus”, taču tas neko nemainīšot, kamēr nozarei nebūs pietiekama finansējuma.
“Līdz 2018.gadam nauda veselības nozarē nav paredzēta, lai aizpildītu to pārrāvumu, kas ir bijis finansējumā,” norādīja Lembergs.
“Nav šaubu, ka veselības nozarē ir vajadzīgi arī būtiski pasākumi, lai padarītu to efektīvāku, tai skaitā ekonomiski efektīvāku,” atzina Ventspils mērs.
“Belēvičs ir apsolījis iedot detalizētu plānu veselības aizsardzības nozares izejai no krīzes. Tas viņam būtu jāiesniedz marta beigās – vēl ir palikušas divarpus nedēļas. Paskatīsimies, kas tur būs. Tur jābūt arī aprēķiniem, pamatotībai u.c.,” norādīja Lembergs. Kamēr šādu aprēķinu nav, tikmēr tas viss atgādinot “melna kaķa ķeršanu tumšā istabā, kas ne pie kādas skaidrības nenovedīs”, tēlaini rezumēja Ventspils mērs.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) iebilst pret privāto veselības aprūpes iestāžu lobēšanu.
LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa uzskata, ka primāri valstij būtu jānodrošina valsts slimnīcas ar nepieciešamajām kvotām, bet privātām medicīnas iestādēm kvotas varētu piešķirt tikai tiem pakalpojumiem, kurus nesniedz valsts un pašvaldību slimnīcas. Viņa pauž nožēlu, ka laikā, kad veselības nozarei ir mazākais finansējums ES, t.i. zem 3% no IKP, valsts atbalsta privāto biznesu, bet savas slimnīcas ir pametusi novārtā. Ja situācija mainītos par labu valsts un pašvaldību slimnīcām, tad arī samazinātos pacientu rindas uz izmeklējumiem, atrastos līdzekļi pacientu līdzmaksājumu samazināšanai un mediķu algām.
LVSADA uzskata, ka nekavējoties jāpārskata kvotu piešķiršanas kārtība par labu valsts un pašvaldību slimnīcām. Privātās medicīnas iestādes valsts apmaksātus izmeklējumus drīkstētu veikt tikai gadījumos, ja valsts un pašvaldību slimnīcas nevar nodrošināt konkrēto medicīnas pakalpojumu pieejamību.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par to, ka topošās valdības deklarācijā veselības aprūpei ir atvēlēta pēdējā vieta gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Neraugoties uz LVSADA izteiktajiem priekšlikumiem par steidzamu un konkrētu veselības nozares valsts finansējuma palielinājumu, topošā valdība vien gatavojas „izskatīt iespēju”, „izstrādāt” un „reformēt”. Tas krasi kontrastē ar pieeju valsts aizsardzības spēju stiprināšanai, „nodrošinot aizsardzības nozares finansējumu līdz 1,7% no IKP 2017. gadā un 2% no IKP 2018. gadā” (75. punkts).
Kā redzams, valdību veidojošās partijas turpina ignorēt katastrofālo situāciju valsts veselības aprūpē, ko LR Tiesībsargs jau identificējis kā antikonstitucionālu.
LVSADA atkārtoti aicina valdības deklarācijā par veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanu iekļaut tikpat konkrētus skaitļus par nozares finansējuma palielinājumu, kā tas ir pateikts par aizsardzības nozari. Kamēr tā nebūs, valdības veidotāju plāni drīzāk liecinās par nodomu ar tukšām frāzēm aizsegt tālāku veselības nozares badināšanu un pacientu mērdēšanu.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847305).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) kritiski vērtē topošās valdības deklarācijas projektu.
Plašsaziņas līdzekļu publiskotās ziņas par projektu liecina, ka viena no valdības prioritātēm būs reformas veselības aprūpē. Tas norāda uz situācijas nepārzināšanu un atgriešanos pagātnē, jo galvenās strukturālās reformas nozarē tika pabeigtas vēl krīzes gados. Ne velti no Latvijas tādas vairs nepieprasa ne Eiropas Komisija, ne Pasaules Veselības organizācija. Toties abas starptautiskās institūcijas ir aizrādījušas par nepieļaujami zemo veselības nozares valsts finansējumu, kura dēļ veselības aprūpes pieejamība Latvijā saskaņā ar OECD datiem ir pēdējā vietā ES. Taču par veselības aprūpes finansējuma būtisku palielināšanu deklarācijas projektā nav ne pušplēsta vārda.
Jau tagad sekas līdzekļu trūkumam veselības aprūpē ir dramatiskas: garas rindas pēc plānveida medicīniskās palīdzības saņemšanas, stabili augsta mirstība un arvien vairāk jaunu invaliditātes gadījumu. Vienlaikus padziļinās darba roku trūkums veselības nozarē, jo mediķu darba samaksas konkurētspēja pret vidējo darba samaksu valstī joprojām ir nepamatoti zema. Neraugoties uz minēto, valdība 2016. gada budžeta projektā veselības nozarei ir atvēlējusi vien 3,0% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir vēl mazāk nekā pērn (salīdzinājumam: vidēji ES veselības aprūpei valdības atvēl 7,3% no IKP, bet jaunajās dalībvalstīs – aptuveni 5% no IKP).
LVSADA uzskata, ka valdības deklarācijā par veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanu jābūt tikpat konkrētiem skaitļiem par nozares finansējuma palielinājumu % no iekšzemes kopprodukta, kā tas ir pateikts par aizsardzības nozari. Kamēr tā nebūs, valdības veidotāju plāni drīzāk liecinās par nodomu ar tukšām frāzēm aizsegt tālāku veselības nozares badināšanu un pacientu mērdēšanu.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847305).
Šodien, 25. novembrī, notika LR Veselības ministrijas un LVSADA pirmsstreika izlīgšanas komisijas sēde.
Pēc konstruktīvām sarunām komisija vienojās par izlīgumu kolektīvajā interešu strīdā. Neskatoties uz to, ka arodbiedrība pieņēma lēmumu nestreikot, LVSADA neplāno atteikties no uzstādījuma mediķu algas nākamgad paaugstināt par 10%, kam kopā nepieciešami 22 miljoni eiro.
Veselības ministrija kopā ar arodbiedrību veidos darba grupu, kura strādās pie tā, lai nākamgad atrastu papildu līdzekļus algu pieaugumam un precizētu šo līdzekļu sadalījumu.
Vienošanās tekstu lūdzu skatīt zemāk.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847305).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) šodien, 19.11.2015, ir iesniegusi Veselības ministrijai kolektīvā interešu strīda (pirmsstreika) prasības. Prasības ir sekojošas.
1. Paaugstināt vidējo darba samaksu veselības nozares darbiniekiem (gan ārstniecības personām, gan arī pārējam personālam) par 10%, sākot ar 2016. gada 1. janvāri.
2. Saglabāt Ministru kabineta 18.05.2005 rīkojumā Nr. 326 „Par pamatnostādnēm „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”” noteikto un ar LVSADA saskaņoto vidējās darba samaksas sadalījumu: vidējā ārstniecības personāla vidējā mēneša darba samaksa ir 60% no ārstu darba samaksas; jaunākā personāla vidējā mēneša darba samaksa ir 40% no ārstu darba samaksas.
3. Savlaicīgi sagatavot un pieņemt nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta 29.06.2010 noteikumos Nr. 595 „Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām” un Ministru kabineta 19.12.2006 noteikumos „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”.
4. Ja nepieciešams, savlaicīgi sagatavot un pieņemt grozījumus Ministru kabineta 29.01.2013 noteikumos Nr. 66 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību”.
Atbilstoši likumdošanai prasības drīkstēja attiecināt vienīgi uz tādām domstarpībām, kas ir saistītas ar darba apstākļiem vai nodarbinātības noteikumiem.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847305).
