08.02. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

          Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vakar, 7. februārī, informēja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjus par situāciju Latvijas veselības aprūpē. Par diviem būtiskākajiem trūkumiem tika atzīts neattaisnojami zemais valsts finansējums veselības aprūpei un valdības nevērīgā attieksme pret darba roku trūkumu veselības aprūpes nozares valsts sektorā.

          Eiropas Komisija savos ieteikumos Latvijai (the Country Specific Recommendations) kopš 2020. gada vairākkārt norādījusi, ka nepieciešams uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu pieejamību veselības aprūpei, stiprinot valsts veselības sistēmu, tajā skaitā – ar papildus finansējumu un cilvēkresursiem. Ņemot vērā EK ieteikumus un Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021. – 2027. gadam, Ministru kabinets 2022. gadā apstiprināja “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam” (rīkojums Nr. 359, turpmāk – Pamatnostādnes) ar mērķi uzlabot sabiedrības veselību  un mazināt novēršamo mirstību. Lai sasniegtu mērķi, Pamatnostādnes paredz valsts veselības aprūpes finansējumu palielināt, sasniedzot 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2027. gadā. Pie tam Pamatnostādnēs skaidri norādīts, ka no valdības finansējuma apjoma (% no IKP) ir tiešā veidā atkarīga spēja uzlabot valsts veselības sistēmas pieejamību, kvalitāti, efektivitāti un ilgtspēju.

          Diemžēl gan valdība, gan Saeima joprojām ignorē gan EK rekomendācijas, gan arī Pamatnostādnēs ietvertās prasības. Par to liecina konkrēti fakti. Piemēram, Latvijas Stabilitātes programmā 2023. – 2026. gadam (Finanšu ministrijas gatavots dokuments, ko valdība iesniedz vērtēšanai EK) paredzēts, ka valsts finansējums veselības aprūpei no 5,6% no IKP (iekļauti izdevumi Covid-19 apkarošanai) 2022. gadā tiks samazināts līdz 3,6% no IKP 2026. gadā. Vēl viens piemērs ir valsts budžetā 2024. gadam paredzētais finansējums Veselības ministrijas izdevumiem. Miljonos eiro tas ir par 77 milj. lielāks nekā 2023. gada beigās (1 888 milj. pret 1 811 milj.), taču procentos no IKP – mazāks (4,1% pret 4,2%).

         LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris pēc diskusijas ar EK pārstāvjiem secina: “Skaidri redzams, ka valdība un Saeima, ignorējot EK ieteikumus un Sabiedrības veselības pamatnostādņu prasības par valsts veselības sistēmas stiprināšanu, rīkojas bezatbildīgi.”

         Eiropas Semestra pasākumu ietvaros LVSADA turpinās informēt EK par reālo situāciju Latvijas veselības aprūpē.

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2024. gada 8. februārī


17.01. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

             Pirmais priekšlikums paredz, ka ārstniecības pakalpojuma tarifos noteiktā mēneša vidējā darba samaksa veselības aprūpes nozares darbiniekiem tiek palielināta katru gadu, konkrētu papildus finansējuma apjomu nosakot ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. LVSADA gan rosināja plānā paredzēt konkrētu un būtisku darba samaksas pieaugumu procentuālā izteiksmē, taču sarunu gaitā nācās vienoties ar Veselības ministriju par kompromisu. Tomēr LVSADA ieskatā ir svarīgi, ka izdevās saglabāt nosacījumu par ikgadēju darba samaksas paaugstinājumu, jo ārstniecības personu vidējā darba samaksa Latvijā joprojām ievērojami atpaliek no OECD valstu vidējiem rādītājiem. Piemēram, mēneša vidējās darba samaksas ārstam attiecība pret mēneša vidējo darba samaksu tautsaimniecībā OECD valstīs vidēji ir aptuveni 2,6, kamēr Latvijā valsts garantētā mēneša vidējā darba samaksa ārstam (no 01.01.2024. – 2304 eiro) ir tikai aptuveni 1,5 mēneša vidējās darba samaksas tautsaimniecībā.

            Otrais priekšlikums paredz, ka tiek atrasts risinājums un izstrādāti nepieciešamie normatīvie akti, lai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem nodrošinātu viņiem nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu paātrinātu saņemšanu. LVSADA par šādu iespēju ir cīnījusies ilgstoši, jo NMPD darbinieki veic ar īpašu risku saistītu darbu paaugstinātas psiholoģiskas un fiziskas slodzes apstākļos, ko darba devējs nevar novērst ar darba aizsardzības pasākumiem. Ne velti Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums paredz NMPD darbiniekiem tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi. Diemžēl realitātē NMPD darbinieki saskaras ar garām rindām uz viņiem nepieciešamo ārstniecības pakalpojumu saņemšanu. Tas negatīvi ietekmē NMPD nodrošinājumu ar nepieciešamajiem cilvēkresursiem un būtiski apgrūtina dienesta darbu.

            LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris valdības rīcības plānu komentē ar piesardzīgu optimismu: “Pagaidām izdevies panākt no valdības solījumu, ka abi LVSADA izvirzītie jautājumi tiks risināti. Tomēr par konkrētiem rezultātiem priecāties būtu pāragri. Labā ziņa ir tā, ka starp LVSADA un Veselības ministriju noslēgtais sadarbības memorands joprojām darbojas. Tas vairo cerības par plānoto darbu sekmīgu īstenošanu.”

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67 847300).

2024. gada 17. janvārī


13.12. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

              Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž gandarījumu par to, ka šī gada 18. oktobrī LVSADA un Veselības ministrijas noslēgtais sadarbības memorands ir devis pirmo konkrēto rezultātu.

             Atbilstoši plašsaziņas līdzekļos izskanējušajam, Ministru kabinets vakar, 12. decembrī, ir pieņēmis lēmumu, kas atļauj no 2024. gada 1. janvāra palielināt valsts garantēto (pakalpojuma tarifā) mēneša vidējo darba samaksu (turpmāk – VDS) veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Ārstu un funkcionālo speciālistu VDS līdz ar to sasniegs 2308 eiro (+10,8%), māsu, vecmāšu un ārsta palīgu VDS – 1388 eiro (+6,5%), bet māsu palīgu VDS – 925 eiro (+6,9%). Pārējiem nozares darbiniekiem VDS palielinājums būs 40 eiro apmērā.

            Līdz ar to kopumā trīs gadu periodā (2022. – 2024.) VDS pieaugums visām ārstniecības personu kvalifikācijas grupām būs aptuveni 24%. Tikmēr Finanšu ministrijas prognozētais mēneša vidējās darba samaksas pieaugums tautsaimniecībā tajā pašā laika periodā ir 26% (https://www.fm.gov.lv).

            LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to komentē lietišķi: “Kā redzam, nevar runāt par mediķu darba samaksas konkurētspējas palielināšanu. Tiesa gan, pateicoties arodbiedrības uzstājībai un neatlaidībai, pagaidām ir izdevies pasargāt veselības aprūpes valsts sektoru no strauja darba samaksas konkurētspējas samazinājuma, taču ne vairāk. Tas, vai izdosies situāciju uzlabot, ir atkarīgs no sadarbības memoranda sekmīgas īstenošanas.”

           LVSADA atgādina, ka darba roku trūkums Latvijas veselības aprūpes valsts sektorā ir sasniedzis kritisko robežu. Uz šo problēmu vairākkārt ir norādījusi arī Eiropas Komisija, uzsverot, ka Latvijā darbaspēka trūkums kavē piekļuvi veselības aprūpei un apgrūtina veselības aprūpes reformu īstenošanu (Eiropas Komisija. 2022. gada ziņojums par Latviju. Briselē, 23.5.2022. SWD(2022) 619 final; Eiropas Komisija. 2020. gada ziņojums par Latviju. Briselē, 26.2.2020. SWD(2020) 513 final).

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67 847300).

2023. gada 13. decembrī


16.10.2023. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67 847300).

2023. gada 16. oktobrī


26.10. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) sagaida, ka topošajā koalīcijas partiju sadarbības memorandā un valdības deklarācijā tiks iekļauts punkts par veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanu, pakāpeniski tuvinot nozares valsts finansējumu vidējiem Eiropas Savienības rādītājiem.

    Veselības nozare ir stratēģiski svarīga valsts drošībai gan ikdienā, gan jo īpaši ārkārtas situācijās. Neraugoties uz to, Latvijas valsts veselības aprūpes finansējums joprojām atpaliek ne tikai no ES un OECD valstu vidējiem rādītājiem, bet arī no veselības nozares valsts finansējuma Igaunijā un Lietuvā. Šāda atpalicība ir ilgusi gadiem.

   Sekas ir smagas. Novājinātas veselības aprūpes dēļ vēl pirms pandēmijas mūsu valstī gadā bija par gandrīz 4000 novēršamas nāves gadījumiem vairāk nekā vidēji OECD valstīs [OECD (2021). Health at a Glance 2021: OECD indicators, OECD Publishing, Paris].

   Neraugoties uz to, ka Covid-19 pandēmija pakļāva un joprojām pakļauj veselības nozari pārslodzei un līdz šim ir prasījusi vairāk par 6000 dzīvību (https://www.spkc.gov.lv), pašreizējā valdība joprojām nav uzskatījusi par vajadzīgu steidzami un būtiski palielināt veselības nozares bāzes finansējumu (neskaitot specifiskos Covid-19 apkarošanai domātos papildus izdevumus).

   Tādā veidā valdība turpina ignorēt aicinājumus būtiski uzlabot Latvijas veselības aprūpes valsts sektora finansējumu un nodrošinājumu ar cilvēkresursiem, ko izteikušas gan atzītas starptautiskas organizācijas,  gan arī Latvijas Republikas Saeima (Saeimas paziņojums “Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021. – 2027. gadam (NAP2027)”, “Latvijas Vēstnesis”, 127, 06.07.2020.).

   LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris secina: “Latvijas drošību un izaugsmi nevar nostiprināt, turpinot badināt valsts veselības aprūpi. Tāpēc LVSADA aicina bez vilcināšanās iekļaut starp topošās valdības prioritātēm valsts veselības aprūpes sektora stiprināšanu ar papildus finansējumu, lai īsinātu rindas pēc plānveida pakalpojumiem, mazinātu pacientu līdzmaksājumus un nodrošinātu konkurētspējīgu darba samaksu nozares darbiniekiem.”

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba  koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2022. gada 26. oktobrī