Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) aicina Ministru prezidentu A. K. Kariņu vienlaikus ar aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) nekavējoties līdz vismaz 5% no IKP palielināt arī veselības nozares budžetu.
Veselības nozare ir stratēģiski svarīga valsts stabilitātei un attīstībai gan ikdienā, gan jo īpaši ārkārtas situācijās. Neraugoties uz to, Latvijas valsts veselības aprūpes finansējums joprojām atpaliek ne tikai no ES un OECD valstu vidējiem rādītājiem, bet arī no veselības nozares valsts finansējuma Igaunijā un Lietuvā. Šāda atpalicība ir ilgusi gadiem, tāpēc būtiski pasliktinājusi veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti. Ne velti Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks Jānis Kažociņš savulaik brīdināja, ka nespēja nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem pienācīgu veselību ir jāuztver kā apdraudējums Latvijas drošībai (LETA, 2016).
Diemžēl šis brīdinājums netika pienācīgi ievērots. Sekas neizpalika. Karadarbības dēļ Latvija iedzīvotājus nezaudē, taču novājinātas veselības aprūpes dēļ vēl pirms pandēmijas mūsu valstī gadā bija par gandrīz 4000 novēršamas nāves gadījumiem vairāk nekā vidēji OECD valstīs [OECD (2021). Health at a Glance 2021: OECD indicators, OECD Publishing, Paris]. Šie zaudējumi ir vistiešākajā veidā saistīti ar naudas un darba roku trūkumu veselības nozarē.
Neraugoties uz to, ka Covid-19 pandēmija pakļauj veselības nozari lielai pārslodzei un līdz šim ir prasījusi vairāk par 5000 dzīvību (https://www.spkc.gov.lv), valdība joprojām nav uzskatījusi par vajadzīgu lemt par steidzamu un būtisku veselības nozares finansējuma palielinājumu (ārpus Covid-19 apkarošanas pasākumu konteksta), lai stiprinātu nozari ilgtermiņā. Tā ir kļūda, kas izraisīs smagas sekas.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris aicina valdību izprast situācijas nopietnību un pienācīgi rīkoties: “Valsts drošību un izaugsmi nevar sekmīgi nostiprināt, turpinot badināt valsts veselības aprūpi. Tāpēc valdībai ir pienākums nekavējoties stiprināt veselības nozari iespējami labākajā veidā!”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847305).
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzskata, ka Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums un neizprovocēta militāra agresija pret Ukrainas valsti un iedzīvotājiem, ko asi nosodām!
Aicinām starptautisko sabiedrību pieņemt stingrus lēmumus, lai šo agresiju nekavējoties novērstu!
LBAS solidarizējas ar Ukrainas sabiedrību, tās arodbiedrības biedriem, darbiniekiem un viņu ģimenēm.
LBAS aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju ziedot finanšu līdzekļus palīdzības sniegšanai Ukrainas cilvēkiem portālā Ziedot.lv!
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) sākot pirmsstreika darbus lūdz visus ārstniecības iestādēs strādājošos piedalīties anonīmā aptaujā.
MK noteikumi Nr. 851. “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem” neparedz atalgojuma pieaugumu 2022. gadā medicīnas māsas palīgiem, medicīnas asistentiem, transportlīdzekļu vadītajiem. Veselības ministrija un valdība nav izrādījusi interesi par papildus līdzekļu piešķiršanu, visiem ārstniecības iestādēs strādājošajiem, darba samaksas pieaugumam attiecīgi par 10% 2022. gadā.
Nemainīgi liela problēma Latvijā ir darba roku trūkums medicīnā – vienīgā iespēja mainīt situāciju ir apvienoties un piedalīties streikā.
Ja kādas problēmas, lūdzu sazināties ar Ingu Rudzīti, LVSADA arodbiedrības koordinētāju – 29808383.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni par to, ka Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) starp Latvijas prioritātēm atlabšanai pēc pandēmijas nav iekļāvis tādus vitāli svarīgus ANO Dienaskārtības 2030 ilgtspējīgai attīstībai (2030 Agenda for Sustainable Development) mērķus kā “Laba veselība un labklājība” un “Cienīgs darbs un ekonomikas izaugsme”.
PKC ir uzsācis darbu pie Latvijas ziņojuma par ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu (turpmāk – Ziņojums) un lūdzis sadarbības partnerus sniegt informāciju par viņu ieguldījumu mērķu īstenošanā. Ziņojumu paredzēts sniegt 2022. g. jūlijā ANO sanāksmē, kas veltīta atlabšanai pēc koronavīrusa pandēmijas, vienlaikus īstenojot ANO Dienaskārtību 2030 ilgtspējīgai attīstībai. Kaut arī atzīmēts, ka ir aktuāla informācija par visiem Dienaskārtības 2030 mērķiem (kopumā 17), īpašu uzmanību PKC iesaka pievērst pieciem: par kvalitatīvu izglītību (Dienaskārtības mērķis Nr. 4), par dzimumu līdztiesību (Nr. 5), par dzīvību ūdenī (Nr. 14), par dzīvību uz zemes (Nr. 15) un par partnerībām mērķu sasniegšanai (Nr. 17). Informāciju jāsniedz kontekstā ar paveikto Nacionālā attīstības plāna 2021. – 2027. gadam (NAP2027) īstenošanai.
LVSADA nav skaidrs, kāpēc pandēmijas apstākļos PKC par mazāk svarīgiem Latvijai uzskata tādus vitāli svarīgus Dienaskārtības 2030 mērķus kā “Laba veselība un labklājība” (Nr. 3) un “Cienīgs darbs un ekonomikas izaugsme” (Nr. 8). LVSADA rosina abus minētos mērķus nekavējoties atzīt par valsts prioritātēm, jo to īstenošana vistiešākajā veidā nodrošinās ātrāku un sekmīgāku atgūšanos no pandēmijas.
LVSADA no savas puses 2021. gadā ir pielikusi maksimālas pūles, lai Latvija pēc būtības pildītu Dienaskārtības 2030 mērķiem atbilstošos uzdevumus, kas iekļauti NAP2027 sadaļā “Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki” un Saeimas paziņojumā par NAP2027, it īpaši – neatliekami mērķtiecīgi īstenotu un pastiprinātu pasākumus cilvēkresursu piesaistei valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības uzlabošanai, palielinot valsts budžeta finansējumu veselības aprūpei, tai skaitā – darba samaksu ārstniecības personām.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris skaidro: “Bez cienīgiem darba apstākļiem veselības nozarē nav iespējama pieejamāka un kvalitatīvāka veselības aprūpe. Bez pienācīgām investīcijām veselības aprūpē nav iespējama sekmīga valsts izaugsme. Tāpēc LVSADA arī turpmāk aktīvi rīkosies ar mērķi panākt, ka Latvijas valdība nevis pavirši, bet gan pēc būtības īsteno Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam ietvertos pasākumus veselības nozares stiprināšanai.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž sašutumu par to, ka valdība joprojām atsakās piešķirt trūkstošos 40 miljonus eiro, lai stiprinātu veselības aprūpes cilvēkresursus, bet tanī pašā laikā ir piešķīrusi 300 miljonus eiro nezināmiem neparedzētiem izdevumiem.
LVSADA 23. augustā iesniedza Veselības ministrijai divas streika prasības (pilns juridiskais nosaukums – kolektīva interešu strīda prasības): 1) paaugstināt vidējo darba samaksu atbalsta personālam (nav ārstniecības personas) 2022., 2023. un 2024. gadā katru gadu par 5%; 2) paaugstināt vidējo darba samaksu ārstniecības personām 2022., 2023. un 2024. gadā katru gadu visās kvalifikācijas grupās vienādi – par 10%.
Sarunu gaitā abas puses 15. septembrī konceptuāli vienojās par iespējamu izlīgumu – mēneša vidējā darba samaksa (atbilstoši spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem par veselības aprūpes organizēšanas un samaksas kārtību) visām ārstniecības personu kvalifikācijas grupām 2022. gadā tiek paaugstināta par 10%. LVSADA padome izlīgumu atzina par atbalstāmu. Diemžēl vairāk nekā trīs mēnešus ilgajā pirmsstreika sarunu laikā veselības ministrs D. Pavļuts nav izrādījis nekādu iniciatīvu par izlīguma nostiprināšanu. Tāpēc LVSADA padome 21. decembrī nolēma izveidot Streika komiteju un līdz pirmsstreika prasību izpildei apturēt LVSADA līdzdalību Veselības nozares stratēģiskajā padomē.
Lai nostiprinātu konceptuālo izlīgumu, pēc Veselības ministrijas aprēķiniem bija nepieciešami aptuveni 75 miljoni eiro. Diemžēl Saeima pēc valdības ieteikuma ārstniecības personu atalgojuma pieaugumam 2022. g. piešķīra tikai 35 miljonus. Tā rezultātā par 4,4 – 4,8% ir paaugstināta ārstu un vidējā medicīniskā personāla mēneša zemākās darba algas likme. Taču mazāk atalgoto darbinieku – māsu palīgu un neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļa vadītāju – minimālā algas likme nav paaugstināta ne par centu. Bez tam, nevienai no kvalifikācijas kategorijām nav paaugstināta valdības garantētā mēneša vidējā darba samaksa (alga kopā ar piemaksām, taču neskaitot Covid-19 piemaksas).
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris par to saka: “Šāda valdības un Saeimas attieksme pret veselības nozares darbiniekiem, sevišķi pandēmijas apstākļos, liecina par galēju neprofesionalitāti, ko papildina trula spītība un, iespējams, arī ļaunprātība!”
LVSADA Streika komitejas priekšsēdētāja, LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa: “Darba roku trūkums medicīnā ir prioritāra problēma Latvijā. Valdībai ir beidzamais laiks to saprast, atzīt savas kļūdas un steidzami labot tās!”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome, reaģējot uz veselības ministra Daniela Pavļuta ignorējošo attieksmi pret pirmsstreika sarunām, šodien ir pieņēmusi lēmumu pārtraukt sarunas un izveidot Streika komiteju.
Streika komiteju vadīs LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa. Komiteja uzsāks streika priekšdarbus un par sasniegtajiem rezultātiem 2022. gada sākumā informēs LVSADA valdi un padomi.
Gadījumā, ja Veselības ministrija piekristu pirmsstreika prasību izpildei, LVSADA valde izskatīs jautājumu par izlīgšanas sarunu atjaunošanu.
Līdz pirmsstreika prasību izpildei LVSADA ir apturējusi līdzdalību Veselības nozares stratēģiskajā padomē.
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).
