Full name:
Nickname:
lvsada_admin
Website:
Description:

Posts by lvsada_admin

12.07. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir uzsākusi biedru aptauju par atbalstu pirmsstreika sarunām.      

   Biedri ir sašutuši par veselības ministra diskriminējošo attieksmi pret mazāk atalgotajiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Diemžēl ministrijas pakļautībā ir arī iestādes, kurās atalgojums nav būtiski palielināts kopš 2009. gada krīzes. Laikā, kad pieaug energoresursu cenas, un līdz ar to arī gaidāms pārējo preču cenu kāpums, ministrs augstprātīgi atsakās apspriest jautājumu par  atalgojuma pieaugumu jaunākajam medicīniskajam personālam (māsu palīgiem) un atbalsta jeb tehniskajam personālam, aizbildinoties ar tā saucamo  I. Viņķeles domnīcas modeli, kas esot taisnīgs, elastīgs, motivējošs un caurspīdīgs…

   Laikā, kad cilvēkresursu trūkums nozarē ir galvenā problēma, koalīcija ir atbalstījusi veselības ministra naudas izšķērdēšanas plānu, piešķirot miljonus loterijām un citiem pasākumiem.

   LVSADA priekšsēdētāja vietniece L. Bāriņa izsaka nožēlu, ka valsts līdzekļi tiek dāsni piešķirti apšaubāmiem pasākumiem, aizmirstot, ka Latvijas vienīgā un galvenā vērtība ir cilvēks. Veselības ministram beidzot nāktos saprast, ka veselības aprūpe ir komandas darbs, kur svarīgs katra darbinieka ieguldījums.

         

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

 

2021. gada 12. jūlijā


01.07. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir sākusi gatavoties streikam, jo atkārtoti saskārusies ar Veselības ministrijas diskriminējošu attieksmi pret mazāk atalgotajiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem.

   LVSADA jau iepriekš ziņoja, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes 2021. g. 17. jūnija sēdē beidzot izdevās novērst Veselības ministrijas nodomu ārstniecības personu darba samaksas mainīgajā daļā vairs neiekļaut Darba likumā paredzētās vispārējās piemaksas (par virsstundām, darbu svētku dienās, nakts darbu, u. c.) un Ministru kabineta noteikumu paredzētās speciālās piemaksas (piem., par darbu, kas saistīts ar īpašu risku). Lai panāktu šīs absurdās idejas atcelšanu, bija vajadzīgs aptuveni gads un daudzas birokrātiskas procedūras.

   Tomēr neizdevās panākt, ka 2022. gadā darba samaksas pieaugums tiek plānots arī jaunākajam medicīniskajam personālam (māsu palīgiem) un atbalsta jeb tehniskajam personālam. To Veselības ministrija atteicās iekļaut nākamā gada budžeta līdzekļu pieprasījumā, tanī pat laikā plānojot darba samaksas pieaugumu ārstiem un māsām aptuveni 9% apmērā. Kaut arī LVSADA iebilda, ka šāda attieksme pret zemāk atalgoto personālu ir netaisnīga un diskriminējoša, veselības ministrs D. Pavļuts iebildumus noraidīja, jo darba samaksas paaugstināšana tikai ārstiem un māsām pilnībā atbilstot jaunajam darba samaksas modelim, kas esot taisnīgs, elastīgs, motivējošs un caurspīdīgs. NTSP sēdes laikā Ministru prezidents A. K. Kariņš  piebilda, ka esot vienisprātis ar veselības ministru.

   Rīkojumu par jaunas darba samaksas kārtības veidošanu Ministru prezidents A. K. Kariņš izdeva 2019. gada 27. novembrī pēc toreizējās veselības ministres I. Viņķeles iniciatīvas, iepriekš nekonsultējoties ar sociālajiem partneriem. Modelis tika veidots nevis oficiālā darba grupā, bet gan domnīcā, kuras dalībniekus izvēlējās Veselības ministrija pēc tikai sev zināmiem kritērijiem. Domnīcas darbs netika protokolēts (līdzīgi kā darbs pie bēdīgi slavenā vakcīnu iepirkuma).

   LVSADA rosināja plānot darba samaksas paaugstināšanu jaunākajam medicīniskajam personālam un atbalsta personālam arī Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdēs š. g. 3. jūnijā un 30. jūnijā, taču atkārtoti saņēma veselības ministra atteikumu.  

   LVSADA priekšsēdētājs V. Keris ar nožēlu secina: “Ja veselības ministrs un Ministru prezidents atkārtoti ignorē taisnīgu arodbiedrības prasību nepakļaut diskriminējošai attieksmei zemāk atalgotos veselības aprūpes darbiniekus, arodbiedrībai atliek tikai viens – uzsākt streika priekšdarbus.”

         

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2021. gada 1. jūlijā


18.06. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

     Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībai (LVSADA) ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) un Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) atbalstu ir izdevies panākt, ka jaunajā darba samaksas modelī ārstniecības personām turpmāk netiks liegtas Darba likumā un Ministru kabineta noteikumos līdz šim paredzētās piemaksas.

     Par to Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes 2021. g. 17. jūnija attālinātajā sēdē paziņoja Veselības ministrijas pārstāvis, piedaloties veselības ministram D. Pavļutam. Sākotnēji Veselības ministrijas izstrādātais modelis paredzēja, ka ārstniecības personu darba samaksas mainīgajā daļā vairs netiks iekļautas Darba likumā paredzētās vispārējās piemaksas (par virsstundām, darbu svētku dienās, nakts darbu, u. c.) un Ministru kabineta noteikumu paredzētās speciālās piemaksas (piem., par darbu, kas saistīts ar īpašu risku). Pēc ilgstošiem LVSADA, LBAS un LSB iebildumiem to beidzot ir izdevies novērst.

     Tomēr neizdevās panākt, ka pārējo trūkumu novēršanai Veselības ministrija izveido oficiālu darba grupu, kas atklāti un demokrātiski izstrādātu visām pusēm pieņemamus risinājumus konkrētā termiņā. Pret to nesaprotamu iemeslu dēļ iebilda gan veselības ministrs, gan arī Ministru prezidents A. K. Kariņš. Viņa priekšlikums bija “turpināt darbu pie modeļa, uzklausot visas puses.” Tik izplūdušam formulējumam arodbiedrības piekrist nevarēja.

     Rīkojumu par jaunas darba samaksas kārtības veidošanu Ministru prezidents A. K. Kariņš izdeva 2019. gada 27. novembrī pēc toreizējās veselības ministres I. Viņķeles iniciatīvas, iepriekš nekonsultējoties ar sociālajiem partneriem. Modelis tika veidots nevis oficiālā darba grupā, bet gan domnīcā, kuras dalībniekus izvēlējās Veselības ministrija pēc tikai sev zināmiem kritērijiem. Domnīcas darbs netika protokolēts (līdzīgi kā darbs pie bēdīgi slavenā vakcīnu iepirkuma).

     Lielākie riski veselības aprūpes valsts sektoram, ko joprojām satur jaunais modelis, ir darba samaksas nosacījumu pasliktināšana gan jaunākajam medicīniskajam personālam (māsu palīgiem), gan augsti kvalificētiem speciālistiem, kā arī nesamērīga birokrātiskā sloga radīšana darbiniekiem, darba devējiem un Nacionālajam veselības dienestam.

     LVSADA priekšsēdētājs V. Keris apstiprina: “Darbs pie jaunā modeļa trūkumu novēršanas vēl ne tuvu nav galā. LVSADA turpinās konsekventi aizstāvēt ārstniecības personas pret darba samaksas nosacījumu pasliktināšanu un apkraušanu ar jaunām birokrātijas važām.”

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2021. gada 18. jūnijā


14.05. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir kopīgi uzsākušas sarunas ar Finanšu ministriju par darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes nozares darbiniekiem 2022. gadā.

   LVSADA un LBAS vienojās uzsākt sarunas ar Finanšu ministriju pēc tam, kad veselības ministrs Daniels Pavļuts ilgāk nekā mēnesi tā arī nebija atradis laiku apspriest ar LVSADA jautājumu par darba samaksas paaugstināšanu nozarē. Priekšlikumu pārrunāt minēto jautājumu LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris izteica veselības ministram nozares stratēģiskās padomes sēdē š. g. 26. martā.

   Uzsākot sarunas, LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns un LVSADA priekšsēdētājs V. Keris uzsvēra, ka veselības aprūpes valsts finansējuma ziņā Latvija joprojām ievērojami atpaliek gan no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, gan no Igaunijas un Lietuvas. Vienlaikus arodbiedrības atzina, ka 2020. gadā Latvijā ārsta vidējā darba samaksa beidzot ir sasniegusi  koeficientu 2,0 pret vidējo darba samaksu tautsaimniecībā (2309 pret 1143 euro). Savukārt māsu vidējā darba samaksa ir sasniegusi koeficientu 1,1 (1277 pret 1143 euro), kas atbilst vidējam OECD valstu līmenim. Tomēr jāņem vērā gan tas, ka vidējais OECD valstu koeficients ārstu darba samaksai ir ievērojami augstāks (2,7), gan arī tas, ka māsu skaits Latvijā gandrīz divkārt atpaliek no vidējā līmeņa ES valstīs. Tāpēc apstāties pie sasniegtā nedrīkst, jo arī Eiropas Komisija ir ieteikusi Latvijai stiprināt un attīstīt veselības aprūpes cilvēkresursus.

   Finanšu ministrs Jānis Reirs piekrita, ka izprot arodbiedrību argumentus, taču norādīja uz sarežģīto situāciju tautsaimniecībā, kas būtiski samazina valsts budžeta ieņēmumus un līdz ar to ierobežo pieļaujamo izdevumu apjomu. Tāpēc steigties ar nepārdomātiem solījumiem nebūtu pareizi. Vienlaikus finanšu ministrs J. Reirs apstiprināja, ka papildu finansējums darba samaksas paaugstināšanai veselības aprūpes nozarē 20022. gada valsts budžetā tiks atrasts.

   Pusēm izdevās vienoties par to, ka samērīgam atalgojuma pieaugumam ir jābūt, tomēr par konkrētākiem nosacījumiem amatu grupām tiks lemts turpmākajās diskusijās.

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2021. gada 14. maijā


11.05. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni un sarūgtinājumu par Satversmes tiesas spriedumu mediķu algu lietā. Spriedumā ar vienu roku dots, bet ar otru ņemts. Diemžēl atņemts vairāk, un ne jau tikai mediķiem.

   No vienas puses, Satversmes tiesa ir secinājusi, ka Saeima 2018. gada decembrī pieņēma grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā par vidējās darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes nozarē katru gadu turpmākos trīs gadus, ievērojot jau iepriekš pieņemtus politikas plānošanas dokumentus; tā kā uzdevums tika izvirzīts attiecībā uz vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, Saeimai nebija nepieciešams pašai norādīt to, no kādiem līdzekļiem attiecīgie izdevumi finansējami (Sprieduma 8.4. punkts). Tātad nav pamata iepriekš no dažiem avotiem izskanējušajiem apgalvojumiem, ka minētos likuma grozījumus deputāti pieņēmuši “skurbulī”, “paši nezinot, par ko balsoja”, “politiski bezatbildīgi”, u.t.t.

   Turklāt Satversmes tiesa ir secinājusi, ka Saeimas noteiktais uzdevums Ministru kabinetam bija zināms kopš Veselības aprūpes finansēšanas likuma attiecīgo grozījumu pieņemšanas; apņemšanās ievērot uzdevumu bija noteikta par A. K. Kariņa vadītās valdības prioritāti (Sprieduma 10.1. punkts).

   No otras puses, Satversmes tiesa ir secinājusi, ka Saeimas rīcība, 2020. gadā veselības aprūpes darbinieku atalgojuma paaugstināšanai piešķirot par aptuveni 44 milj. euro mazāk, nekā paredzēts Veselības aprūpes finansēšanas likumā, “atbilst tiesiskuma, tiesiskās drošības un labas likumdošanas principiem” (Sprieduma 12. punkts), jo “iespējas īstenot šo mērķi tika līdzsvarotas ar  citām prioritātēm un valsts ekonomiskajām iespējām” (10.2. punkts). Līdz ar to Satversmes tiesa nosprieda, ka tiesībsarga Jura Jansona iesniegtais pieteikums par likuma “Par valsts budžetu 2020. gadam” regulējuma, ciktāl tas neatbilst Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteiktajam valsts finansējumam veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai, atzīšanu par neatbilstošu Satversmei, nav pamatots.

   LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris ir neizpratnē: “Tad jau sanāk, ka likumā noteiktu garantiju nepildīšana termiņā, kas pārsniedz vienu gadu, tagad jāuzskata par tiesisku un atbilstošu labai likumdošanas praksei. Arī universālu pamatojumu turpmāk nebūs tālu jāmeklē. Ja reiz tā, tad visas nozares var aizmirst par nepieciešamā finansējuma ticamu un drošu plānošanu ilgākā termiņā. Vai tiešām tāds bija sprieduma mērķis?”

        

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2021. gada 11. maijā


10.03. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) aicina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Ministru kabinetu nekavējoties Nacionālās trīspusējās sadarbības formātā pārrunāt ar sociālajiem partneriem jautājumu par darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes darbiniekiem 2022. un 2023. gadā un tam nepieciešamo papildus finansējumu.

   LVSADA birojs 2021. gada 9. martā elektroniski saņēma Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna Veselības komponentes priekšlikumus (turpmāk – Priekšlikumi), ko šodien, 10. martā, paredzēts izskatīt Finanšu ministrijas darba grupā.

   Birojs nekavējoties ar tiem iepazinās un konstatēja, ka pašreizējais Priekšlikumu projekts tikai daļēji atbilst EK 2020. gada rekomendācijai Latvijai nodrošināt veselības sistēmai papildus cilvēkresursus. Konkrēti, pasākums Nr. 4.1. paredz papildus 183 milj. euro darba samaksai veselības aprūpes darbiniekiem trīs gadu periodā (2021 – 2023). Šāds papildus finansējums nenodrošinās darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes nozares darbiniekiem 2022. un 2023. gadā, bet tikai palīdzēs saglabāt to 2021. gada līmenī. Tādā veidā papildus cilvēkresursus nozarei piesaistīt neizdosies.

   LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris aicina: “Veselības ministrijai ir laiks no skaistām frāzēm par “integrētu veselības aprūpes pakalpojumu koncentrāciju cilvēkresursu pieejamības vietās” pārslēgties uz konkrēta darba samaksas pieauguma plānošanu, lai nodrošinātu pacientiem vajadzīgo darbinieku skaitu nozarē jau tuvākajos gados!”

 

 

Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).

2020. gada 10. martā