Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir izvirzījusi Veselības ministrijai (VM) prasību pildīt trīspusējo vienošanos par darba samaksas paaugstināšanu nozarē. Attiecīga vēstule ir nosūtīta ne tikai veselības ministrei Līgai Meņģelsonei, bet arī valsts pirmajām personām un nozares sociālajiem partneriem.
Trīspusējā vienošanās (turpmāk – Vienošanās) tika panākta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (turpmāk – VANA) 07.03.2023. sēdē. Vienošanās paredz, ka gadījumā, ja VM tiek iedalīti papildus līdzekļi no budžeta pārdales šī gada laikā, tad starp izlietošanas prioritātēm tiek iekļauta mēneša vidējās darba samaksas (turpmāk – VDS) paaugstināšana ārstiem un ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas. VM 11.04.2023. vēstulē sociālajiem partneriem apstiprināts, ka minētais lēmums attiecināms uz: 1) VDS pieaugumu ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem vēl 4,5% apmērā, lai divu gadu periodā (2022. – 2023.) pieauguma summa, līdzīgi kā pārējām ārstniecības personām, sasniegtu 16%, 2) būtisku VDS pieaugumu tiem ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas.
Atgādinot par Vienošanos, LVSADA 08.06.2023. nosūtīja VM vēstuli, kurā aicināja aprēķināt, cik liels papildus finansējums tās izpildei ir nepieciešams, un aprēķināto finansējumu iekļaut starp papildus piešķirto līdzekļu izlietošanas prioritātēm.
Diemžēl no VM 07.07.2023. atbildes vēstules var secināt, ka Vienošanās netiks pildīta, jo “primārais kritērijs papildus finansējuma nodrošināšanai ir papildus pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, kā arī valsts budžeta ierobežotās finansiālās iespējas, citu nozares neatliekamu pasākumu aktualitāte un pasākuma finansiālā ietekme uz nākamajiem gadiem.”
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris tādu VM argumentu noraida: “Ir svarīgi beidzot saprast, ka bez pietiekama skaita kvalificētu darbinieku pacienti nevarēs savlaicīgi saņemt viņiem nepieciešamos pakalpojumus, ja vien Veselības ministrija neplāno ārstniecības iestādēs ieviest pašapkalpošanos. Tāpēc nav pareizi pakalpojumu pieejamību pretnostatīt adekvātai darba samaksai nozarē!”
LVSADA ir atkārtoti aicinājusi VM uz sarunām par valsts budžeta papildus finansējumu veselības nozarei 2023. un 2024. gadā. Ja Veselības ministrija ignorēs aicinājumus uz sarunām un turpinās meklēt ieganstus, lai izvairītos no Vienošanās izpildes, LVSADA nāksies uzsākt pirmsstreika pasākumu plānošanu.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67 847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ceļ trauksmi par finanšu ministra Arvila Ašeradena maldinošajiem izteikumiem attiecībā uz valsts veselības aprūpes finansēšanu.
Pēc Jaunās Vienotības š. g. 6. jūlijā rīkotajām partiju sarunām par veselības aprūpes politiku finanšu ministrs A. Ašeradens (Jaunā Vienotība) apgalvojis, ka Latvija ir sasniegusi Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendēto minimālo finansējuma līmeni veselības aprūpei – 12% no valsts budžeta izmaksām (https://www.delfi.lv, 06.07.2023.). Tas neatbilst patiesībai.
Atbilstoši PVO ekspertu ieteikumiem, valsts veselības aprūpes finansējumam jāsasniedz vismaz 12% no vispārējās valdības (angļu val. – general government) izdevumiem (Jakab et al., 2018; https://apps.who.int/iris/handle/10665/342223). Vispārējās valdības budžetu 2023. gadam veido konsolidētā budžeta (14 673,7 milj. eiro) un speciālā budžeta (4 083,3 milj. eiro) summa – 18 757 milj. eiro. Tātad arī pēc papildus 140 milj. eiro piešķīruma (pagaidām apstiprināti tikai 57 milj.) Latvijas veselības nozares budžets (apm. 1 805 milj.) nevis pārsniegs PVO ieteiktos vismaz 12%, bet gan sasniegs tikai 9,6% no vispārējās valdības izdevumiem. Rēķinot, cik % no konsolidētā budžeta 14,7 miljardiem veido 1,8 miljardi eiro, patiešām sanāk nedaudz vairāk par 12%, taču tas nekādā gadījumā neatbilst PVO ieteikumiem.
Līdz PVO ieteiktajam veselības nozares valsts finansējuma minimālajam līmenim Latvijā joprojām pietrūkst 2,4% no vispārējās valdības izdevumiem jeb aptuveni 450 milj. eiro. Tieši tas ir galvenais cēlonis garajām rindām pēc medicīniskajiem pakalpojumiem, sliktajiem sabiedrības veselības rādītājiem, augstajiem pacientu privātajiem maksājumiem un nevienlīdzības pieaugumam sabiedrībā. Kā norāda PVO eksperti, jo augstāki ir pacientu pašu maksājumi, jo graujošāk tas ietekmē ģimeņu labklājību. Visefektīvāk šādu tendenci var mazināt, palielinot nozares valsts finansējuma proporciju no iekšzemes kopprodukta. Turklāt pētījumu rezultāti skaidri liecina, ka tādam nolūkam neder pāreja uz brīvprātīgo veselības apdrošināšanu (Thomson et al., 2019; https://apps.who.int/iris/handle/10665/311654).
LVSADA jau iepriekš (27.06.2023.) informēja par Finanšu ministrijas misēkli, kas būtiski pasliktinājis Latvijas pacientu izredzes uz veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanos. Arodbiedrība aicina valdību un Saeimu precīzi ievērot Latvijas starptautisko partneru (EK, PVO, OECD) ieteikumus par situācijas steidzamu uzlabošanu valsts veselības aprūpē un ieviest tos bez sagrozīšanas un vilcināšanās.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67 847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) šodien, 27. jūnijā, ziņos Veselības nozares stratēģiskajai padomei par Finanšu ministrijas misēkli, kas būtiski pasliktinājis Latvijas pacientu izredzes uz veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanos.
“Jaunās Vienotības” pārziņā esošā Finanšu ministrija š. g. 21. jūnijā sniedza “Jaunās Vienotības” vadītajai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai ziņojumu “Par finansējuma pārdali 2023. gadā veselības nozarei” (turpmāk – FM ziņojums; pieejams Saeimas mājas lapā pie attiecīgās komisijas 21.06.2023. sēdes materiāliem). Ziņojumā ir neprecīzi norādīts, ka, atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ekspertu ieteikumiem, veselības aprūpes finansējumam būtu jāsasniedz vismaz 12% no valsts konsolidētā budžeta (centrālās valdības un pašvaldību izdevumi), kas Latvijā 2023. gadam ieplānots 14 673,7 milj. eiro apmērā. Tālāk FM ziņojumā teikts, ka, 2023. gadā papildus piešķirot Veselības ministrijas resoram 140 milj. eiro, veselības nozares valsts finansējums sasniegs PVO ieteiktos 12% ( apm. 1 805 milj. eiro jeb 12,3%). Tas neatbilst patiesībai.
Neatbilstību LVSADA konstatēja, pilnībā iepazīstoties ar pilnu PVO publikācijas (uzrādīta FM ziņojumā kā 5. atsauce, pamatojot apgalvojumu par PVO ieteikumu) tekstu (šeit citēta kā Jakab et al., 2018; https://apps.who.int/iris/handle/10665/342223). No publikācijas konteksta nepārprotami izriet, ka, rakstot par publisko finansējumu vai arī valsts finansējumu veselības aprūpei, ir domāti vispārējās valdības (angļu val. – general government) izdevumi, no kuriem tad arī būtu ieteicams sasniegt vismaz 12%.
Vispārējās valdības budžetu 2023. gadam veido konsolidētā budžeta (14 673,7 milj. eiro) un speciālā budžeta (4 083,3 milj. eiro) summa – 18 757 milj. eiro. Tātad pēc papildus 140 milj. eiro piešķīruma Latvijas veselības nozares budžets nevis pārsniegs PVO ieteiktos vismaz 12% (kā apgalvots FM ziņojumā), bet gan sasniegs tikai 9,6% no vispārējās valdības izdevumiem.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to komentē īsi: “Kaut kādu iemeslu dēļ Finanšu ministrija vēlamo ir uzdevusi par esošo. Diemžēl līdz PVO ieteikuma patiesai izpildei Latvijā veselības nozarei joprojām pietrūkst aptuveni 450 miljonu eiro. Tāpēc īpaši ciniski izklausās dažu politiķu apgalvojumi, ka, ierobežojot valsts finansējuma piešķiršanu veselības aprūpei, viņi rūpējas par pacientu interesēm.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67 847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž gandarījumu par valdības vienošanos, kas paredz šogad piešķirt veselības nozarei papildus 140 miljonus eiro.
LVSADA un Latvijas Slimnīcu biedrība jau š. g. 14. februārī nosūtīja vēstuli 14. Saeimas deputātiem un valsts augstākajām amatpersonām, brīdinot, ka valsts budžeta projekts 2023. gadam izraisīs veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes pasliktināšanos. Pamatu bažām radīja apstāklis, ka, lai arī Ministru kabineta rīkojumā (26.05.2022., Nr. 359) Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam (turpmāk – Pamatnostādnes) iezīmētais papildus finansējums, kas 2023. g. nepieciešams Veselības ministrijas pamatfunkciju izpildei, ir 306 milj. eiro, valsts budžeta projektā minētajam mērķim papildus bija atvēlēti tikai 86 milj. eiro. Diemžēl Saeima apstiprināja valsts budžetu 2023. gadam, kurā līdz Pamatnostādnēs paredzētajam papildus finansējumam veselības nozares pamatfunkciju izpildei pietrūka aptuveni 200 milj. eiro.
Tas nepalika bez sekām – Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai š. g. 9. maijā nācās izskatīt 34 nevalstisku organizāciju vēstuli par nepietiekamu valsts finansējumu veselības aprūpei. Atbilstoši informācijai, ko sēdes laikā sniedza Veselības ministrija, šogad veselības nozarei steidzami nepieciešami papildus vismaz 140 milj. eiro, bet 2024. gadā – papildus 310 milj. eiro. Komisija nolēma informāciju pieņemt zināšanai un jautājuma virzību skatīt atkārtoti.
Savukārt LVSADA valde š. g. 16. maijā nolēma kā absolūtu prioritāti turpmākajās sarunās ar valdību izvirzīt prasību līdz š. g. 1. jūlijam rast papildus finansējumu veselības nozares pamatfunkciju izpildei vismaz 140 milj. eiro apmērā. Šo prasību LVSADA nepiekāpīgi aizstāvēja, kopā ar citām nozares organizācijām tiekoties ar valdības pārstāvjiem š. g. 18. maijā.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris sasniegto rezultātu vērtē kā nozīmīgu: “Papildus 140 miljoni šogad pasargās valsts veselības aprūpi no sabrukuma. Sava nozīme to izcīnīšanā bija gan mediķu un pacientu kopīgajam protestam pie Saeimas 11. maijā, gan ārstniecības iestāžu vadītāju brīdinājumiem par maksas medicīnas iestāšanos rudenī, gan arī Latvijas Pensionāru federācijas paziņojumam par gatavību pievienoties LVSADA rīkotām protesta akcijām, lai iespējami jaudīgā veidā uzrunātu valdību un Saeimu. Par savām tiesībām ir jācīnās, jo bez cīņas nav uzvaras!”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67 847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) valde šodien, 16. maijā, ir pieņēmusi lēmumu par nostāju sarunās ar Ministru prezidentu K. Kariņu šī gada 18. maijā.
LVSADA š. g. 11. maijā pēc mediķu un pacientu protesta akcijas pie Saeimas saņēma no Ministru prezidenta biroja uzaicinājumu š. g. 18. maijā plkst. 9.30 tikties, lai kopā ar vairākām veselības nozares darbinieku un darba devēju organizācijām, kā arī pacientu organizācijām pārrunātu aktuālo situāciju veselības aprūpē un nepieciešamos risinājumus.
LVSADA un Latvijas Slimnīcu biedrība š. g. 14. februārī nosūtīja vēstuli 14. Saeimas deputātiem un valsts augstākajām amatpersonām. Vēstulē tika izteikts brīdinājums, ka Ministru kabineta sagatavotais valsts budžeta projekts 2023. gadam izraisīs veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes pasliktināšanos. Pamatu bažām radīja apstāklis, ka, lai arī Ministru kabineta rīkojumā (26.05.2022., Nr. 359) Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam (turpmāk – Pamatnostādnes) iezīmētais papildus finansējums, kas 2023. g. nepieciešams Veselības ministrijas pamatfunkciju izpildei, ir 306 milj. eiro, valsts budžeta projektā minētajam mērķim papildus bija atvēlēti tikai 86 milj. eiro.
Diemžēl Saeimas deputātu vairākums š. g. 9. martā nobalsoja par valsts budžetu 2023. gadam, kurā līdz Pamatnostādnēs paredzētajam papildus finansējumam veselības nozares pamatfunkciju izpildei pietrūka aptuveni 200 milj. eiro.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas š. g. 9. maija sēdē tika izskatīta vairāku nevalstisku organizāciju vēstule par nepietiekamu valsts finansējumu veselības aprūpei. Atbilstoši informācijai, ko sēdes laikā sniedza Veselības ministrija (atsaucoties uz Pamatnostādnēm), šogad veselības nozarei steidzami nepieciešami papildus vismaz 140 milj. eiro, bet 2024. gadā – papildus 310 milj. eiro.
Ņemot to vērā, LVSADA valde nolēma par absolūtām prioritātēm izvirzīt divus pasākumus: 1) līdz š. g. 1. jūlijam rast papildus finansējumu veselības nozares pamatfunkciju izpildei vismaz 140 milj. eiro apmērā; 2) valsts budžetā 2024. gadam paredzēt papildus finansējumu veselības nozares pamatfunkciju izpildei vismaz 310 milj. eiro apmērā.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67 847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vakar, 5. aprīlī, ir noslēgusi ģenerālvienošanos ar Labklājības ministriju.
Ģenerālvienošanos kopā ar LVSADA parakstīja vēl viena Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības dalīborganizācija – Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrība (LVIPUFDA). No Labklājības ministrijas puses dokumentu parakstīja labklājības ministre E. Siliņa, no LVSADA puses – arodbiedrības priekšsēdētājs V. Keris, no LVIPUFDA puses – arodbiedrības priekšsēdētājs A. Jirgensons.
Ģenerālvienošanās attiecas uz tiem Labklājības ministrijas padotībā esošajiem valsts sociālās aprūpes centriem, kuros ir izveidotas abu minēto arodbiedrību arodorganizācijas. Noslēdzot vienošanos, pusēm ir izdevies saskaņot darba samaksas pieaugumu sociālās aprūpes centru darbiniekiem, tajā skaitā – ārstniecības personām, kā arī precizēt piemaksu apmēru un papildus sociālās garantijas (piemēram – veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem).
Ģenerālvienošanās noslēgšanu papildināja diskusija par sociālā dialoga pilnveidošanu. Gan arodbiedrības, gan Labklājības ministrija atzina, ka šajā jomā darāmā vēl ir daudz.
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).
