Full name:
Nickname:
lvsada_admin
Website:
Description:

Posts by lvsada_admin

19.05. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir saņēmusi no Labklājības ministrijas skaidrojumu par to, ka saslimšanu ar COVID-19 nav aizliegts atzīt par arodslimību.  

   Pirms mēneša LVSADA pauda neizpratni un sašutumu par valdības lēmumu neatzīt darba pienākumu pildīšanas laikā notikušu inficēšanos ar COVID-19 par nelaimes gadījumu darbā. Šādu lēmumu Ministru kabinets pieņēma 7. aprīlī ar rīkojumu Nr. 161.

   Vairākas neskaidras normas saistītos tiesību aktos radīja risku, ka, ja reiz inficēšanās ar COVID-19 nav uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā, tad līdz ar to pašu infekciju vairs nav pamata atzīt par arodslimību, un visas tālākās iespējamās nelabvēlīgās sekas gulsies uz paša slimnieka un viņa ģimenes pleciem.

   Ņemot vērā to, ka šāda valdības nostāja būtu pretrunā gan ar Pasaules Veselības organizācijas, gan ar Starptautiskās Darba organizācijas ieteikumiem par darba aizsardzību COVID-19 pandēmijas laikā, LVSADA vērsās pie valdības ar aicinājumu minēto risku novērst. Atbildē, kas saņemta no Labklājības ministrijas, ir teikts: “Minētais Ministru kabineta rīkojums (..) neaizliedz atzīt COVID-19 par arodslimību”; vēstuli parakstījusi valsts sekretāra vietniece J. Muižniece.  

   LVSADA pauž gandarījumu par to, ka konkrētajā gadījumā ir izdevies kliedēt bažas par valdības atbildību pret darbiniekiem, kuri pašaizliedzīgi piedalās cīņā ar COVID-19 pandēmiju, amata pienākumu dēļ riskējot ar savu veselību un dzīvību.

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2020. gada 19. maijā


29.04. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka joprojām nav saņēmusi politiķu atbildi uz 23. martā uzdoto jautājumu, kāpēc veselības aprūpe pat Covid-19 pandēmijas laikā ne valdībai, ne Saeimai nav prioritāte.

   LVSADA š. g. 23. martā griezās ar atklātu vēstuli gan pie Ministru prezidenta A. K. Kariņa, gan arī pie Saeimas deputātiem. Vēstulē cita starpā tiek atgādināts, ka veselības aprūpes kodolu veido darbinieki, kuri arī pirms COVID-19 strādāja ar pārslodzi un uz izdegšanas robežas. Gan Eiropas Komisija, gan Pasaules Banka darba roku trūkumu nozarē apstiprināja un kā cēloni nosauca nepelnīti zemo atalgojumu. Apstiprināja un brīdināja, ka mediķu trūkums būtiski apdraud veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti. Tieši tāpēc Veselības aprūpes finansēšanas likumā 2018. gada 13. decembrī tika ierakstītas konkrētas garantijas par darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes nozarē 2019., 2020. un 2021. gadā. Garantijas par 2019. gadu tika ievērotas. Taču attiecībā uz 2020. gadu valdība un Saeima tās prettiesiski pārkāpa, jo: “valstij nav naudas.” Tiesa gan, valsts budžeta izdevumi 2020. gadā tika plānoti par 700 miljoniem euro lielāki, nekā pērn. Mediķiem garantiju izpildei vajadzēja vien 120 miljonus… Tika piešķirta tikai puse.

   Ārkārtējā situācijā apstiprinot valsts atbalstu nozarēm un uzņēmumiem, Saeima šī gada 20. martā pieņēma likumu, kas atļauj valdībai papildus tērēt divus miljardus euro. Šobrīd jau tiek runāts par nepilniem četriem miljardiem. Eiropas Komisija pret to neiebilst. Taču mediķi likumiski garantēto darba samaksas pielikumu joprojām nav saņēmuši! Varbūt valdība un Saeima nezin, kas valstī notiek? Zin. Varbūt Brisele neļauj? Ļauj. Varbūt joprojām “nav naudas”? Papildus divi līdz četri miljardi. Kāpēc tad?

   Vēstules noslēgumā LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris lūdz politiķiem bez vilcināšanās sniegt sabiedrībai skaidru atbildi uz jautājumu: “Kāpēc valdībai un Saeimai valsts veselības aprūpes stiprināšana nav prioritāte pat COVID-19 izraisītajā ārkārtējā situācijā?”

   Kopš vēstules nosūtīšanas ir pagājis vairāk nekā mēnesis. Papildus LVSADA ir aktualizējusi jautājumu arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē 15. aprīlī. Neraugoties uz to, atbildes joprojām nav. Un tas ir biedējoši.

 

Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).

2020. gada 29. aprīlī


09.04. Preses relīze

   Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni un sašutumu par valdības lēmumu neatzīt darba pienākumu pildīšanas laikā notikušu inficēšanos ar COVID-19 par nelaimes gadījumu darbā.

   Šādu neizprotamu lēmumu valdība paslepus pieņēma 7. aprīlī. Ministru kabineta noteikumos Nr. 161 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” melns uz balta rakstīts: “4.56. noteikt, ka saslimšana ar Covid-19 nav uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā”.

   Praksē tas var nozīmēt, ka valsts noņem no sevis atbildību par sekām arī tādā gadījumā, ja darbinieks tiek nodarbināts bez pienācīgiem aizsarglīdzekļiem un rezultātā saslimst ar COVID-19. Līdz ar to COVID-19 vairs nav jāreģistrē kā arodslimība, un visas tālākās sekas gulsies uz paša slimnieka un viņa ģimenes pleciem.

   LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to vērtē sekojoši: “Šāds valdības lēmums ir klajā pretrunā gan ar Pasaules Veselības organizācijas, gan ar Starptautiskās Darba organizācijas    

   LVSADA vērš uzmanību uz to, ka veselības ministre Ilze Viņķele, 3. aprīlī VANA sēdē pārrunājot darba drošības jautājumus COVID-19 apstākļos ar sociālajiem partneriem, par šo valdības nodomu nebilda ne vārda.

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).


06.04. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

        Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) atzinīgi vērtē sarunas ar Veselības ministriju un darba devējiem par darba drošības un darba organizācijas uzlabojumiem, kas 3. aprīlī norisinājās telekonferences veidā.

        Sarunas notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdes formātā. Sēde tika sasaukta pēc LVSADA ierosinājuma.

       Kā pirmajam uzmanība tika pievērsta jautājumam par veselības aprūpes darbinieku darba drošību, pienākumiem un atbildību COVID-19 pandēmijas apstākļos. LVSADA jau iepriekš bija nosūtījusi sēdes dalībniekiem attiecīgus Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumus oriģinālā formātā, kā arī sarūpējusi tulkojumu latviešu valodā. Puses vienojās, ka darba drošības uzlabošanas nolūkā minēto PVO ieteikumu lietošanai turpmāk jāpievērš lielāka uzmanība.

      Otrais jautājums bija par darba devēja rīcību situācijā, kad radušās aizdomas par darbinieka saslimšanu. Darba likums šādos gadījumos paredz divas iespējas. Pirmā: darba devējs nosūta darbinieku uz veselības pārbaudi, nepielaiž viņu pie nolīgtā darba līdz pārbaudes rezultātu saņemšanai un izmaksā darbiniekam atlīdzību par laiku, kurā darbinieks nav pielaists pie darba. Otrā: darba devējs atstādina darbinieku no pienākumu pildīšanas; izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudes veikšanu, sedz darbinieks; darbinieks par atstādināšanas periodu nesaņem darba samaksu. Līdz šim Veselības ministrijas pārziņā esošā Veselības inspekcija bija aicinājusi darba devējus izmantot otro, darbiniekiem nelabvēlīgo variantu. LVSADA ieskatā tas nebija ne pamatoti, nedz taisnīgi. Sēdes laikā tika panākta vienošanās, ka sākotnēji darba devējam ir rakstiski jānosūta darbinieku uz veselības pārbaudi, bet atstādināšanu jāpiemēro tikai nepakļaušanās gadījumā.

      Trešā vienošanās tika panākta par dīkstāves radīto zaudējumu kompensēšanu ārstniecības personām. Kaut arī Veselības ministrija ar rīkojumu ir uzdevusi pārtraukt sniegt virkni veselības aprūpes pakalpojumu, darba devēji joprojām nebija saņēmuši juridiskas garantijas par to, ka viņiem tiks piešķirti līdzekļi dīkstāves skarto darbinieku darba samaksas saglabāšanai atbilstoši Darba likumam. VANA sēdes laikā puses vienojās, ka šādas juridiskas garantijas tiks sniegtas jau tuvākajā laikā.

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

 

2020. gada 6. aprīlī


02.04. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

    Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir griezusies pie Rīgas pilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas ar lūgumu steidzami rast iespēju vismaz ārkārtējās situācijas laikā noteikt braukšanu bez maksas pilsētas sabiedriskajā transportā visu Rīgas pilsētā izvietoto valsts un pašvaldības ārstniecības iestāžu darbiniekiem.

    LVSADA atzinīgi vērtē šī gada 27. marta grozījumus Rīgas domes saistošajos noteikumos par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā, kas ārkārtējā situācijā nosaka braukšanu bez maksas Rīgas pilsētas pašvaldības veselības aprūpes darbiniekiem. Tomēr nevienlīdzīgā attieksme pret valsts veselības aprūpes institūciju darbiniekiem ir izraisījusi neizpratni un sarūgtinājumu daudzos no viņiem.

    Viena no aktīvākajām viedokļa paudējām ir LVSADA P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas arodorganizācijas priekšsēdētāja Sarmīte Plūme: “Nav saprotams, kā Rīgas Satiksme, piešķirot bezmaksas braucienus ar sabiedrisko transportu, krīzes situācijā šķiro veselības aprūpes personālu. Universitātes klīnikās tiek un tiks ārstēti pacienti, kuri inficēti ar COVID-19. Slimnīcu darbiniekiem uz darbu ir jābrauc ar vairākiem sabiedriskā transporta veidiem, turklāt arī brīvdienās. Lēmums viņiem braukšanas maksas atvieglojumus nepiešķirt ir negodīgs un aizvainojošs!”

    LVSADA vērš Rīgas pilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas uzmanību uz to, ka ārkārtējā situācijā Rīgas pilsētas iedzīvotāju veselību un dzīvību pret COVID-19 palīdz sargāt ne tikai Rīgas pilsētas pašvaldības veselības aprūpes iestāžu darbinieki, bet arī valsts veselības aprūpes iestādēs strādājošie. Līdz ar to būtu taisnīgi, ja Rīgas pilsētas pašvaldība vismaz COVID-19 pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā vienādā mērā atbalstītu gan pašvaldības, gan arī valsts ārstniecības iestāžu darbiniekus, kuri strādā Rīgā.

      

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2020. gada 2. aprīlī