Full name:
Nickname:
lvsada_admin
Website:
Description:

Posts by lvsada_admin

16.09. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome 15. septembrī vienbalsīgi nolēma neatbalstīt Veselības ministrijas sagatavotās jaunās ārstniecības personu darba samaksas kārtības (turpmāk – Jaunā kārtība) ieviešanu.

    Ministrijas mājas lapā pieejamais informatīvais ziņojums Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu (turpmāk – Ziņojums) pirms padomes sēdes tika izsūtīts visām LVSADA arodorganizācijām. Rūpīgi analizējot Ziņojumu, padome konstatēja, ka tas vispirms satur virkni nepatiesību par esošās darba samaksas sistēmas trūkumiem. 

    Piemēram, Ziņojuma kopsavilkuma sadaļā Identificētās problēmas ir apgalvots, ka esošajā sistēmā nav definēta vēlamā proporcija starp pamatalgu un atalgojuma mainīgo daļu. Šis apgalvojums nav patiess, jo Ministru kabineta rīkojums Nr. 326 Par pamatnostādnēm “Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē” (18.05.2005.) nosaka, ka darba samaksa sastāv no amatalgas (70%) un piemaksām (30%). Praksē piemaksas veido 38% no vidējās darba samaksas ārstiem un 29% no vidējās darba samaksas māsām (Ziņojuma kopsavilkums, 11. lpp.). Ironiski, ja Jaunās kārtības veidotāji ir noteikuši tieši tādu pašu attiecību starp amatalgu un piemaksām un izziņojuši to kā savas dizaina domāšanas metodes “dubultā dimanta” pieejas sasniegumu.

    Padome konstatēja arī vairākus nopietnus, veselības aprūpes nozari apdraudošus riskus, kas sekotu Jaunās kārtības ieviešanai: 1) labāko speciālistu aiziešana no valsts sektora; 2)  jaunākā medicīniskā personāla motivācijas mazināšanās; 3) darbinieku tiesību uz taisnīgām piemaksām pasliktināšanās; 3) birokrātijas pieaugums; 4) personas datu aizsardzības pārkāpšana; 5) izvairīšanās no likumā noteiktās darba samaksas paaugstināšanas 2020. un 2021. gadā.

    Piemēram, risks, ka mazināsies jaunākā medicīniskā personāla (māsu palīgi) motivācija, ir saistīts ar Jaunajā kārtībā paredzēto viņu vidējās darba samaksas proporcijas mazināšanu no 40% uz 29% no ārstu vidējās darba samaksas (Ziņojums, 53. lpp.). Savukārt risks, ka Jaunā kārtība palīdzēs valdībai izvairīties no Likumā noteiktās vidējās darba samaksas paaugstināšanas veselības aprūpes nozares darbiniekiem 2020. un 2021. gadā, pastāv tāpēc, ka Ziņojuma kopsavilkumā piedāvātais finansējuma modelis mērķa algas sasniegšanai septiņu gadu periodā, sākot ar 2021. gadu (11. lpp.), likumā noteikto darba samaksas paaugstināšanu neparedz.

    Šādu Jauno kārtību LVSADA padome uzskatīja par nepieņemamu, tāpēc nolēma to neatbalstīt. Vienlaikus padome nolēma aicināt 13. Saeimas deputātus nekavējoties nodrošināt finansējuma piešķīrumu darba samaksas pieaugumam veselības aprūpes nozarē likumā paredzētajā apmērā. LVSADA atklāto vēstuli 13. Saeimas deputātiem var skatīt pielikumā (1. lpp. , 2.lpp.

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

202o. gada 16. septembrī


28.07. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir nosūtījusi vēstuli Eurostat ģenerāldirektorei Marianai Kotzevai. Vēstulē ir izteiktas aizdomas par to, ka atbildīgās Latvijas institūcijas statistikas atskaitēs mākslīgi palielina valdības izdevumus veselības aprūpei.

   LVSADA rīcībā ir vēstule no Latvijas Republikas Finanšu ministrijas, kur norādīts, ka Latvijā 2018. gadā vispārējās valdības izdevumi veselībai bija  1172 milj. euro. Šī summa izveidojusies, pie Veselības ministrijas izdevumiem (1030 milj.), pašvaldību izdevumiem (14 milj.) un ES fondu projektu realizācijai paredzētajiem līdzekļiem (23 milj.) pieskaitot vēl “citus izdevumus” (vispārējās valdības komersanti, pamatā slimnīcas) – 104 milj. euro. Vēstulē skaidrots, ka, atbilstoši Finanšu ministrijas pielietotajai metodoloģijai, “citi izdevumi” tiek finansēti no tādiem resursiem, kā, piemēram, pašu uzņēmumu ieņēmumi par maksas pakalpojumiem; šādā veidā vispārējās valdības izdevumi veselībai uzskaitīti 2017., 2018., 2019. (novērtējums) un 2020. (prognoze) gadā.

   Tieši tāda pati Latvijas vispārējās valdības izdevumu summa veselības aprūpei – 1172 milj. euro – ir uzrādīta Eurostat tabulā “General government expenditure by function (COFOG)” (funkcijas kods GF07). Taču, atbilstoši Eurostat mājas lapā (https://ec.europa.eu/eurostat/home) atrodamajam skaidrojumam, vispārējās valdības izdevumus veselībai pēc būtības uzskaita, no vispārējās valdības sektora uzņēmumu iegūtajiem līdzekļiem atskaitot pašu uzņēmumu ieņēmumus par preču un pakalpojumu pārdošanu.

   Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai Nr. 549/2013, Eiropas Savienības dalībvalstīm ir saistoša vienota Eiropas kontu sistēma (EKS 2010) un tās metodoloģija, apkopojot salīdzināmus kontus un tabulas. Ievērojot to, LVSADA š. g. 5. maijā vērsās pie Centrālās Statistikas pārvaldes priekšnieces A. Žīgures ar aicinājumu uz kopīgu rīcību iespējamo kvalitātes risku novēršanai. Diemžēl nekāda reakcija no Centrālās Statistikas pārvaldes puses līdz šim tā arī nav sekojusi.

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).


07.07. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

        Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž gandarījumu par tiesībsarga Jura Jansona konsekvento rīcību, iesniedzot Satversmes tiesai pieteikumu saistībā ar mediķu darba samaksas palielinājuma pretlikumīgu kavēšanu 2020. gadā.

         LVSADA 2020. gada 16. jūnijā lūdza tiesībsargu griezties Satversmes tiesā, lai aizstāvētu Latvijas veselības aprūpes darbinieku likumīgās tiesības uz darba samaksas pieaugumu 2020. un 2021. gadā. Tiesībsargs pieteikumu ir iesniedzis 6. jūlijā.

         Runa ir par Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto vidējās darba samaksas pieaugumu par 20% veselības aprūpes nozarē katru gadu 2019., 2020. un 2021. gadā; 2019. gadā garantijas tika izpildītas. Diemžēl, gatavojot 2020. gada valsts budžeta projektu, Ministru kabinets šo pienākumu ignorēja.

          Kaut arī LVSADA un vairākas mediķu sabiedriskās organizācijas nekavējoties aicināja politiķus labot valdības prettiesisko rīcību, Saeima 2019. gada 14. novembrī pieņēma likumu “Par valsts budžetu 2020. gadam”, kas paredz 2020. gadā veselības aprūpes darbinieku atalgojuma paaugstināšanai piešķirt papildus tikai 60,1 milj. euro. Līdz likumā garantētajam finansējumam darba samaksas palielināšanai 2020. gadā pietrūkst aptuveni 44 milj. euro. Finansējums darba samaksas palielināšanai 2021. gadā likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru nav uzrādīts vispār.

          Ņemot vērā Saeimas prettiesisko lēmumu, LVSADA un tiesībsargs jau 2019. gada decembrī apmainījās viedokļiem par iespējamo rīcību. LVSADA augstu vērtē tiesībsarga 2020. gada 17. februāra aicinājumu Saeimai līdz š. g. 1. jūnijam likumā “Par valsts budžetu 2020. gadam” veikt grozījumus, lai varētu paaugstināt veselības aprūpes darbinieku darba samaksu atbilstoši likumā noteiktajam. LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris 2020. gada 15. aprīlī aicināja Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju nodrošināt likumā garantēto darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Diemžēl Saeima gan tiesībsarga, gan LVSADA aicinājumus ievērot likumu ir ignorējusi.

         LVSADA priekšsēdētājs V. Keris pauž atbalstu tiesībsargam: “Joprojām ticu, ka mēs dzīvojam tiesiskā un demokrātiskā valstī. Tāpēc no sirds ceru, ka tiesībsarga iesniegto pieteikumu Satversmes tiesa pieņems!”

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2020. gada 7. jūlijā


17.06. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) 16.06.2020. ir vērsusies pie Latvijas Republikas tiesībsarga Jura Jansona ar lūgumu griezties ar pieteikumu Satversmes tiesā, lai aizstāvētu Latvijas veselības aprūpes darbinieku likumīgās tiesības uz darba samaksas pieaugumu 2020. un 2021. gadā.

   Gan Eiropas Komisija un Pasaules Banka, gan arī Valsts kontrole norāda uz to, ka nepietiekama atalgojuma izraisītais darba roku trūkums Latvijas veselības aprūpē nopietni apdraud tās pieejamību, kvalitāti un reformu sekmīgumu. Tieši tāpēc LVSADA 2018. gada novembrī aicināja Saeimu, Ministru kabinetu un Veselības ministriju steidzami rīkoties, lai līdzekļi nozares darbinieku atalgojuma paaugstināšanai un virsstundu apmaksai 2019., 2020. un 2021. gadā tiktu nodrošināti.

   Balstoties uz valdības ziņojumu, Saeima 2018. gada decembrī steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā (turpmāk – Likums), paredzot vidējās darba samaksas pieaugumu par 20% veselības aprūpes nozarē katru gadu turpmākos trīs gadus; 2019. gadā garantijas tika izpildītas. Diemžēl, gatavojot 2020. gada valsts budžeta projektu, Ministru kabinets šo pienākumu ignorēja.

   LVSADA uz to reaģēja nekavējoties un 2019. gada septembrī aicināja Saeimu novērst valdības prettiesiskās rīcības postošās sekas. Neraugoties uz minēto aicinājumu un sekojošiem sabiedrības protestiem, Saeima 2019. gada 14. novembrī pieņēma likumu “Par valsts budžetu 2020. gadam”, kas paredz 2020. gadā veselības aprūpes darbinieku atalgojuma paaugstināšanai piešķirt papildus tikai 60,1 milj. euro; līdz Likumā garantētajam finansējumam pietrūkst aptuveni 44 milj. euro. Finansējums garantiju izpildei attiecībā uz 2021. gadu likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru nav uzrādīts vispār.

   Ņemot vērā Saeimas prettiesisko lēmumu, LVSADA un tiesībsargs jau 2019. gada decembrī apmainījās ar viedokļiem par iespējamo rīcību. LVSADA augstu vērtē tiesībsarga 2020. gada 17. februāra aicinājumu Saeimai līdz š. g. 1. jūnijam likumā “Par valsts budžetu 2020. gadam” veikt grozījumus, lai varētu paaugstināt veselības aprūpes darbinieku darba samaksu atbilstoši Likumā noteiktajam. Diemžēl Saeima gan LVSADA, gan tiesībsarga aicinājumus ir ignorējusi.

   LVSADA padome noraida jebkādas spekulācijas par to, ka Likumā noteiktās garantijas par darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes darbiniekiem valdība un Saeima varētu pildīt tikai tad, ja tiks īstenoti papildus nosacījumi.

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2020. gada 17. jūnijā


08.06. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž gandarījumu par valdības lēmumu atzīt darba pienākumu pildīšanas laikā notikušu inficēšanos ar Covid-19 par arodslimību, ko izraisījis nelaimes gadījumu darbā. Šāds lēmums ir labojis kļūdu, ko Ministru kabinets (MK) pieļāva aprīļa sākumā.

    Neraugoties uz to, ka cīņa ar Covid-19 pandēmiju jau ritēja pilnā sparā, valdība 7. aprīlī neizprotamu iemeslu dēļ pieņēma MK noteikumus Nr. 161 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””, kur melns uz balta bija rakstīts: “noteikt, ka saslimšana ar Covid-19 nav uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā”. Praksē tas nozīmēja, ka valsts noņem no sevis atbildību par sekām arī tādā gadījumā, ja darbinieks, pašaizliedzīgi pildot savus pienākumus (iespējams, bez pienācīgiem aizsarglīdzekļiem), saslimst ar COVID-19. Bez tam, veselības ministre Ilze Viņķele, 3. aprīlī pārrunājot darba drošības jautājumus COVID-19 apstākļos ar sociālajiem partneriem, par šo valdības nodomu nebilda ne vārda.

    LVSADA uz to nekavējoties reaģēja, norādot, ka šāds valdības lēmums ir pretrunā gan ar Pasaules Veselības organizācijas, gan ar Starptautiskās Darba organizācijas ieteikumiem par darba aizsardzību COVID-19 pandēmijas laikā. Vēstulē Ministru prezidentam A. K. Kariņam (zināšanai – Valsts prezidentam E. Levitam, Saeimas priekšsēdētājai I. Mūrniecei un veselības ministrei I. Vinķelei) arodbiedrība pieprasīja kļūdu nekavējoties izlabot. Ar līdzīgu aicinājumu LVSADA vērsās arī pie Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas attālinātajā sēdē 15. aprīlī.

   Sākotnēji problēmas nopietnību izprata tikai opozīcijas deputāti. Saeimas sēdē 7. maijā viņi izvirzīja priekšlikumu par nepieciešamo kļūdas labojumu. Koalīcija to noraidīja. Tomēr ledus bija sakustējies: 19. maijā LVSADA saņēma vēstuli no Labklājības ministrijas. Ministrija skaidroja, ka, neraugoties uz MK 7. aprīļa lēmumu, Covid-19 nav aizliegts atzīt par arodslimību. Tas bija iepriecinoši, kaut arī līdz galam neatrisināja juridisko situāciju. Taču varēja noprast, ka valdības izpratne par problēmas būtību mainās. Pozitīvās pārmaiņas noslēdzās 4. jūnijā ar attiecīgiem grozījumiem MK noteikumos Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” un MK noteikumos Nr. 908 “Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība”.

   LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to vērtē atzinīgi: “Notikušais ir labs piemērs tam, kā valdības ieklausīšanās arodbiedrības viedoklī stiprina darbinieku aizsardzību cīņā ar Covid-19”.

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2020. gada 8. jīnijā


04.06. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) norobežojas no Latvijas Ārstu biedrības (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācijas (LMA) pārstāvju izrādītā atbalsta valdības necienīgajai attieksmei pret veselības aprūpi un noraida jebkādas spekulācijas par to, ka likumā noteiktās garantijas par darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes darbiniekiem valdība varētu pildīt tikai tad, ja tiks pieņemti kādi valdības izdomāti papildus nosacījumi.

   Vakar (03.06.2020.) LĀB mājaslapā (www.arstubiedriba.lv) tika publicēta ziņa, ka LĀB, LJĀA un LMA ar Ministru prezidentu A. K. Kariņu un finanšu ministru J. Reiru pārrunāja veselības aprūpes finansējuma, tai skaitā nozarē strādājošo atalgojuma, palielināšanu. Minētās sarunas tika atspoguļotas arī plašsaziņas līdzekļos. Tikšanās laikā Ministru prezidents uzsvēris, ka “mediķu atalgojuma palielinājumam jānotiek vienlaikus ar uzlabojumiem veselības aprūpē un nodokļu sistēmā; veselības aprūpē ir paredzēta slimnīcu līmeņošana”, kā arī vienojies ar LĀB, LJĀA un LMA pārstāvjiem par turpmāku sadarbību.

    LVSADA nav saprotama un nav pieņemama tāda sadarbība, kuras pamatā ir piekrišana likuma nepildīšanai un iespējamai veselības aprūpes pieejamības pasliktināšanai reģionos. Tāpat LVSDA norobežojas no spekulācijām par to, ka līdzšinējā darba samaksas sistēma veselības aprūpē ir bijusi necaurskatāma, netaisnīga un tāpēc ieviešama cita sistēma, bet, kamēr tādas nav, likums par darba samaksas paaugstināšanu nav jāpilda.

   Šādā situācijā LVSADA uzskata par nepieciešamu atgādināt, ka 2019. gada 24. oktobrī LĀB, LJĀA, LMA un LVSADA pārstāvji vienojās par kopīgu rīcību protesta akciju organizēšanā. Protestu mērķis bija panākt, lai Ministru kabinets un Saeima ievēro Veselības aprūpes finansēšanas likuma normas par darba samaksas paaugstināšanu nozarē. Tas joprojām nav noticis, kaut arī 02.06.2020. valdība lēma, kā ministrijām pārdalīt 600 miljonus euro. Veselības infrastruktūras projektiem tiks novirzīti 103,2 miljoni. Taču likumiski garantētajam darba samaksas pieaugumam nozarē politiķi joprojām nevar atrast nepilnus 44 miljonus.

   Tāpēc LVSADA konsekventi turpinās cīnīties par to, lai likumā noteiktās garantijas par darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes darbiniekiem tiktu pildītas bez vilcināšanās un bez ierunām.

      

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).