Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadība rītdien, 10. janvārī, tiksies ar veselības ministri Līgu Meņģelsoni.
LVSADA jau 2022. gada 28. decembrī nosūtīja veselības ministrei vēstuli, kurā aicināja iespējami drīz tikties, lai apspriestu veselības nozares problēmas un veidus, kā tās risināt. Tikšanās steidzamību atbalsta arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadība. Vēstulē LSADA uzsvēra, ka cilvēkresursu trūkums nozarē ir tik nopietns, ka apdraud medicīniskās palīdzības savlaicīgumu un kvalitāti, tādā veidā nopietni vājinot valsts drošību.
Ņemot to vērā, LVSADA jau ir iesniegusi attiecīgus priekšlikumus par Valdības rīcības plāna papildināšanu. Priekšlikumi ir pamatoti ar atsaucēm uz Eiropas Komisijas un Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem Latvijai, statistikas datiem no “Eurostat” un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) publikācijām, kā arī Latvijas Republikas politikas plānošanas dokumentiem.
Viens no priekšlikumiem paredz palielināt valsts finansējumu veselības aprūpei, lai divu gadu laikā valdības izdevumi veselības aprūpei sasniegtu vismaz 12% no vispārējās valdības izdevumiem un vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta.
Otrs priekšlikums paredz, ka trīs gadus pēc kārtas tiek būtiski paaugstināts atalgojums nozares darbiniekiem, lai 2025. gadā beidzot izpildītu tos rādītājus, ko valdība rakstiski solīja pirms divdesmit (!) gadiem. Jāpiezīmē, ka tā dēvētais jaunais algu modelis sākotnēji mediķiem solīja krietni mazāku darba samaksas pieaugumu, tādējādi mēģinot attaisnot politiķus par labvēlīgāku valdības rīkojumu nepildīšanu. Turklāt, pēc iepriekšējās K. Kariņa valdības lēmuma konkrēts darba samaksas pieauguma grafiks no modeļa ir pazudis vispār.
Tikšanās ir paredzēta 2023. gada 10. janvārī plkst. 15.30 Veselības ministrijā.
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vakar, 28. decembrī nosūtīja vēstuli jaunajai veselības ministrei Līgai Meņģelsonei ar aicinājumu uz iespējami drīzu tikšanos, lai konceptuāli vienotos par galvenajiem rīcības virzieniem valdības rīcības plānā veselības aprūpes nozares cilvēkresursustiprināšanai.
Arī vakar izsludinātais ārkārtas stāvoklis Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) ir saistīts ne tikai ar lielo saslimšanas gadījumu skaita pieaugumu, bet arī ar darba roku trūkumu, lai varētu nodrošināt operatīvu palīdzību.
Cilvēkresursu trūkums veselības aprūpes nozarē ir tik nopietns, ka apdraud ne tikai neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, bet arī nopietni vājina valsts drošību.
Saslimšanas gadījumā NMPD bieži vien ir pirmais dienests, kur cilvēki, pasliktinoties veselības stāvoklim, vēršas pēc palīdzības, jo arī ģimenes ārsti ir pārslogoti cilvēkresursu trūkuma dēļ.
LVSADA priekšsēdētājā vietniece Līga Bāriņa uzsver, ka beidzot valdībai būtu jāsāk strādāt un jāsāk risināt hroniskās veselības aprūpes nozares problēmas, kur viena no būtiskākajām ir cilvēkresursu trūkums nozarē, un līdz ar to apgrūtināta pakalpojumu savlaicīga pieejamība!
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) nedēļas laikā tā arī nav sagaidījusi no jaunās valdības veidotājiem Ministru prezidenta K. Kariņa solīto atklātību un konsultācijas par topošās valdības deklarācijas saturu saistībā ar iedzīvotāju tiesībām uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi.
Tiekoties ar sadarbības partneriem un sociālajiem partneriem 5. decembrī, jaunās valdības veidotāji solīja, ka turpmāk aktīvi konsultēsies par iespējām uzlabot valdības deklarācijas saturu. Tikšanās laikā Ministru prezidents K. Kariņš uzsvēra, ka priekšlikumiem par deklarācijas uzlabojumiem jābūt balstītiem pierādījumos.
LVSADA tieši tādu priekšlikumu iesniedza Ministru prezidentam jau sarunas laikā, atsaucoties uz Eiropas Komisijas un Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem Latvijai, kā arī balstoties uz datiem no “Eurostat” un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) publikācijām. LVSADA priekšlikums ir konkrēts un paredz palielināt valsts finansējumu veselības aprūpei, lai divu gadu laikā valdības izdevumi veselības aprūpei sasniegtu vismaz 12% no vispārējās valdības izdevumiem un vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta, tādējādi mazinot iedzīvotāju augstos tiešmaksājumus un finansiālās barjeras veselības aprūpes pieejamībai.
Tomēr arī patlaban nekas neliecina, ka LVSADA priekšlikums būtu uzklausīts. Kā liecina pieejamā informācija (https://nra.lv, 12.12.2022.), valdības deklarācijā joprojām visai bikli paredzēta tikai virzība uz to, lai veselības aprūpes valsts finansējums “tuvotos 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem”. Tā vietā, lai steidzami un būtiski nodrošinātu veselības nozarei nepieciešamās papildus finanšu investīcijas, uzlabojumus nu paredzēts panākt, veidojot “slimnīcu reģionālos konsorcijus”.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris ar rūgtu ironiju secina: “Diemžēl premjera solījums par atklātību un sadarbību nav pildīts. Pacientu ārstēšanai nepieciešamo papildus finansējumu politiķi joprojām mēģina aizstāt ar solījumiem par gaišāku nākotni, kuros netrūkst ne svešvārdu, nedz arī optimisma. Taču jāatceras, ka ne konsorciji, ne karteļi, ne arteļi nepalīdzēs mediķiem glābt dzīvības akūta naudas trūkuma apstākļos.”
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) kopā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību ir iesniegusi valdības deklarācijas veidotājiem priekšlikumus par deklarācijas uzlabojumiem, kas paātrinātu virzību uz vienādi labi pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi.
Pagaidām valdības deklarācijas projektā paredzēta virzība uz to, lai veselības aprūpes valsts finansējums tuvotos 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem, “mazinot iedzīvotāju augstos tiešmaksājumus un finansiālās barjeras veselības aprūpes pieejamībai.”
Tik bikla nostāja nespēs nodrošināt Latvijas konkurētspēju ne tikai ES līmenī, bet pat Baltijas valstu starpā. Pirms Covid-19 pandēmijas (2019. g.) vidējais vispārējās valdības finansējums veselības aprūpei no visiem izdevumiem ES valstīs bija 15,0%, Igaunijā – 14,4%, Lietuvā – 14,6%, bet Latvijā – tikai 11,1%. Procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP) šie rādītāji būtu attiecīgi 7,0%, 5,7%, 5,1% un 4,2% (Datu avots: Eurostat).
Svarīgi ir abi rādītāji, jo pirmais (% no visiem izdevumiem) vairāk raksturo valdības politisko attieksmi pret nozari kā prioritāti, bet otrais (% no IKP) – nozarei atvēlēto līdzekļu faktisko pirktspēju tautsaimniecības procesos. Ne jau velti Pasaules Veselības organizācija (PVO) jau pirms desmit gadiem aicināja Latviju atvēlēt valsts veselības aprūpei vismaz 12% no vispārējās valdības izdevumiem un vismaz 5% no IKP (WHO notes on the informal meeting on sustainable health financing: European experience with specific attention to opportunities and challenges for Latvia. WHO Office for Health Systems Strengthening, Barcelona, Spain, 4-5 June, 2012.).
Diemžēl Latvijas politiķi visus šos gadus PVO ieteikumus ignorēja. Sekas ir smagas. Novājinātas veselības aprūpes dēļ vēl pirms pandēmijas mūsu valstī gadā bija par gandrīz 4000 novēršamas nāves gadījumiem vairāk nekā vidēji OECD valstīs [OECD (2021). Health at a Glance 2021: OECD indicators, OECD Publishing, Paris].
Lai steidzami mazinātu Latvijas izmiršanas tempu, LVSADA rosina valdības deklarācijā skaidri noteikt, ka iespējami drīz valdības izdevumiem veselības aprūpei ir jāsasniedz vismaz 12% no vispārējās valdības izdevumiem un vismaz 5% no IKP.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž satraukumu par topošajā valdības deklarācijā konstatētajām pretrunām saistībā ar iedzīvotāju tiesībām uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi.
No vienas puses, deklarācijā izvirzīts mērķis izveidot Latviju par konkurēt spējīgu izaugsmes platformu. To plānots īstenot, radot četrus galvenos priekšnoteikumus, starp kuriem ir pozitīva reemigrācija un iedzīvotāju labklājības paaugstināšanās ES ietvaros.
No otras puses, ir visai bikli paredzēta tikai virzība uz to, lai veselības aprūpes valsts finansējums tuvotos 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem, “mazinot iedzīvotāju augstos tiešmaksājumus un finansiālās barjeras veselības aprūpes pieejamībai.”
Šāda pieeja nespēs nodrošināt Latvijas konkurētspēju ne tikai ES līmenī, bet pat Baltijas valstu starpā. Pirms Covid-19 pandēmijas (2019. g.) vidējais vispārējās valdības finansējums veselības aprūpei no visiem izdevumiem ES valstīs bija 15,0%, Igaunijā – 14,4%, Lietuvā – 14,6%, bet Latvijā – tikai 11,1%. Procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP) šie rādītāji būtu attiecīgi 7,0%, 5,7%, 5,1% un 4,2% (Datu avots: Eurostat).
Svarīgi ir abi rādītāji, jo pirmais (% no visiem izdevumiem) vairāk raksturo valdības politisko attieksmi pret nozari kā prioritāti, bet otrais (% no IKP) – nozarei atvēlēto līdzekļu faktisko pirktspēju tautsaimniecības procesos. Ne jau velti Pasaules Veselības organizācija (PVO) jau pirms desmit gadiem aicināja Latviju atvēlēt valsts veselības aprūpei vismaz 12% no vispārējās valdības izdevumiem un vismaz 5% no IKP (WHO notes on the informal meeting on sustainable health financing: European experience with specific attention to opportunities and challenges for Latvia. WHO Office for Health Systems Strengthening, Barcelona, Spain, 4-5 June, 2012.).
Diemžēl Latvijas politiķi visus šos gadus PVO ieteikumus ignorēja. Sekas ir smagas. Novājinātas veselības aprūpes dēļ vēl pirms pandēmijas mūsu valstī gadā bija par gandrīz 4000 novēršamas nāves gadījumiem vairāk nekā vidēji OECD valstīs [OECD (2021). Health at a Glance 2021: OECD indicators, OECD Publishing, Paris].
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris secina: “Pozitīvi jāvērtē fakts, ka valdības veidošanas procesā pirmo reizi tiek pēc būtības diskutēts par adekvātu finansējumu valsts veselības aprūpei. Taču arvien vairāk māc bažas, ka tikai ar vienas partijas centieniem nodrošināt PVO ieteikumu iespējami drīzu izpildi var izrādīties par maz, lai glābtu Latvijas iedzīvotāju dzīvības.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Nesen publiskota informācija atklāj, ka Veselības ministrija ir papildinājusi galvenā speciālista darbības nolikumu ar normu, kas atļauj atņemt galvenā speciālista statusu ārstiem, kas iebilst ministrijas viedoklim (https://www.tvnet.lv, 13.11.2022.). Līdz ar to galvenais speciālists no profesionāla un neatkarīga eksperta tiek pārvērsts par politiski paklausīgu instrumentu. Tas būtiski apdraud profesionāli neatkarīgu un kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu par veselības aprūpes jautājumiem.
LVSADA ieskatā nesen notikušās izmaiņas nolikumā nav radušās tukšā vietā, tās tikai atklāj un nostiprina līdz šim piekopto Veselības ministrijas darba stilu, ko izveidoja Ilze Viņķele un Daniels Pavļuts. Piemēram, publikācija atklāj, ka galveno speciālistu sanāksmēs apspriesta arī mediķu atalgojuma reforma. Tagad kļūst skaidrāks, kāpēc Veselības ministrija jautājuma risināšanai neveidoja oficiālu darba grupu, bet gan domnīcu, par “domātājiem” uzaicinot pašas ministrijas izvēlētus cilvēkus. Lieki teikt, ka domnīcas darbs netika protokolēts, tāpat kā netika protokolēts darbs pie bēdīgi slavenā vakcinācijas plāna.
Skaidrāks paliek arī tas, kāpēc, neraugoties uz daudzajiem jaunā darba samaksas modeļa trūkumiem, tam kvēlu atbalstu pauda daži veselības nozares sabiedrisko organizāciju līderi, kuru profesionālā darbība tādā vai citādā veidā varētu būt atkarīga no Veselības ministrijas labvēlības. Tā vietā, lai aicinātu trūkumus novērst, ministrijas sabiedrotie tos mēģināja attaisnot ar tādiem apzīmējumiem kā “taisnīgs, caurspīdīgs, elastīgs, ilgtspējīgs”.
Rezultātā 2022. gadā ārstu un māsu vidējā darba samaksa tika paaugstināta tikai par nepilniem 5%, bet māsu palīgi un NMPD brigāžu autotransporta vadītāji darba samaksas paaugstinājumu nesaņēma vispār. Tanī pat laikā vidējā darba samaksa valstī ir pieaugusi par aptuveni 8%. Tas nozīmē, ka ārstniecības personu darba samaksas konkurētspēja ir sākusi mazināties, pat nesasniedzot iepriekšējos gados valsts solīto.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris par to saka: “Veselības ministrijas centieni nozares profesionāļus padarīt par politiski paklausīgiem klēpja sunīšiem nu ir kļuvuši acīmredzami. Tas ir ne tikai skumji un nožēlojami, bet arī sabiedrībai bīstami!”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
