Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir griezusies pie Ministru prezidenta A. K. Kariņa un finanšu ministra J. Reira ar lūgumu palīdzēt iespējami drīz nostiprināt panākto kompromisu sarunās ar Veselības ministriju par streika prasību (pilns juridiskais nosaukums – kolektīva interešu strīda prasības) izpildi.
LVSADA 2021. gada 23. augustā iesniedza Veselības ministrijai streika prasības par vidējās mēneša darba samaksas paaugstināšanu 2022., 2023. un 2024. gadā katru gadu: 1) atbalsta personālam (nav ārstniecības personas) par 5%, 2) ārstniecības personām par 10% visās kvalifikācijas grupās.
Iesniedzot prasības, LVSADA galvenokārt pamatojās uz: 1) Eiropas Komisijas ieteikumu Latvijai stiprināt veselības sistēmu, nodrošinot to ar papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiem (Briselē, 20.5.2020. COM(2020)514 final), 2) Latvijas Republikas Saeimas paziņojumu par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021. – 2027. gadam, kurā atzīmēts, ka Saeima aicina Ministru kabinetu pastiprināt pasākumus cilvēkresursu piesaistei valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, tajā skaitā – palielinot darba samaksu ārstniecības personām (Latvijas Vēstnesis, 127, 06.07.2020.).
Izlīgšanas sarunās ar Veselības ministriju tika panākta vienošanās par izlīguma iespējamību. Lai to veicinātu, LVSADA padome 2021. g. 21. septembrī nolēma mīkstināt sākotnējās prasības un izteikt tās zemāk minētajā redakcijā:
“Ministru kabineta 28.08.2018. noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 153. punktā noteiktie ārstniecības personu mēneša vidējās darba samaksas apmēri (ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 1 862 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1 117 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 745 euro) ar 2022. gada 1. janvāri tiek palielināti ne mazāk kā par 10% visām ārstniecības personām.”
Līdz ar to LVSADA ir godprātīgi darījusi iespējamo, lai, no vienas puses, stiprinātu veselības nozares cilvēkresursus atbilstoši politiskās plānošanas dokumentiem un reālajai nepieciešamībai, bet, no otras puses, izvairītos no streika un ar to saistītās sociālās spriedzes. Diemžēl Veselības ministrija joprojām vilcinās noslēgt vienošanos par precizētās streika prasības izpildi.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībai (LVSADA) ir izdevies panākt konceptuālu kompromisu sarunās ar Veselības ministriju par streika prasību (pilns juridiskais nosaukums – kolektīva interešu strīda prasības) izpildi.
LVSADA 23. augustā iesniedza Veselības ministrijai divas streika prasības: 1) paaugstināt vidējo darba samaksu atbalsta personālam (nav ārstniecības personas) 2022., 2023. un 2024. gadā katru gadu par 5%; 2) paaugstināt vidējo darba samaksu ārstniecības personām 2022., 2023. un 2024. gadā katru gadu visās kvalifikācijas grupās vienādi – par 10%.
Ministrijas sākotnējā atbildē, ko parakstījis veselības ministrs Daniels Pavļuts, bija norāde uz jauno ārstniecības personu atalgojuma modeli un sarunām par modeļa virzību. Taču tur nekas nebija teikts par LVSADA prasību izpildi, tāpēc LVSADA aicināja Veselības ministriju uz sarunām izlīgšanas komisijā.
Līdz šim ir notikušas divas izlīgšanas komisijas sēdes (30. augustā un 15. septembrī). Sarunu gaitā LVSADA pārstāvji, kurus vadīja priekšsēdētājs Valdis Keris, piekrita mīkstināt sākotnējās prasības par darba samaksas paaugstināšanu trīs gadus pēc kārtas, taču atstāja spēkā prasību par darba samaksas paaugstināšanu 2022. gadā. Veselības ministrijas pārstāvji, kurus vadīja valsts sekretāre Indra Dreika, aicināja precizēt atskaites punktus un nepieciešamās summas.
Ar valsts sekretāres vietnieka finanšu jautājumos Borisa Kņigina palīdzību tas tika izdarīts 15. septembrī. Veselības ministrija izvirzīja savu priekšlikumu par izlīgumu – mēneša vidējā darba samaksa (atbilstoši spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem par veselības aprūpes organizēšanas un samaksas kārtību) visām ārstniecības personu kvalifikācijas grupām 2022. gadā tiek paaugstināta par 10%.
LVSADA priekšsēdētājs V. Keris pēc konsultēšanās ar pārējiem LVSADA pārstāvjiem atzina, ka tas varētu būt apsverams kompromiss, taču galīgais lēmums jāpieņem LVSADA padomei. Savukārt Veselības ministrijas valsts sekretāre I. Dreika atzīmēja, ka arī viņai nepieciešams precizēt garantijas šāda izlīguma noslēgšanai.
Ievērojot sarunu līdzšinējos rezultātus, LVSADA padome slēgtā sēdē 21. septembrī lems par streika prasību mīkstināšanu, kas atvieglotu kolektīva interešu strīda atrisināšanu abpusēji pieņemamā veidā.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž gandarījumu par to, ka ir atlikta likumprojekta par obligātu vakcināciju pret Covid-19 izskatīšana.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) jau iepriekš ir atkārtoti paudusi, ka atbalsta vienīgi brīvprātīgu vakcinēšanos un aicina Saeimas deputātus to saglabāt, vienlaikus paredzot īpašu valsts apmaksātu programmu ar vakcināciju saistītu blakņu seku novēršanai.
LVSADA kā LBAS dalīborganizācija šādu nostāju pilnībā atbalsta un uzsver, ka tā saskan ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 27.01.2021. rezolūciju Nr. 2361 par Covid-19 vakcinēšanas ētiskajiem, likumiskajiem un praktiskajiem apsvērumiem.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris uzsver: “Vakcinācija pret Covid-19 ir ieteicama, it sevišķi riska grupām. Taču to ir jāpanāk, informējot un iedrošinot, nevis mēģinot cilvēkus uzpirkt vai iebiedēt.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
