Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris ir vērsies pie Valsts policijas ar lūgumu veikt nepieciešamās procesuālās darbības, lai apturētu tīšu un neslavu ceļošu izdomājumu izplatīšanu.
LVSADA š. g. 20. oktobrī konstatēja, ka mājaslapā https://www.covidgudrie.com/ (turpmāk – mājaslapa) ir publicēta nepatiesa un neslavu ceļoša informācija par LVSADA. Mājaslapā nepamatoti apgalvots, ka LVSADA vadītājs V. Keris piederot pie cilvēkiem, “kuri uz cilvēku ciešanām vēlas gūt popularitāti, nopelnīt vai nodarīt kaitējumu Latvijas valstij”; kā pierādījums tam ir norādīta aktivitāte: “Publicēja faktiem neatbilstošu informāciju “Arodbiedrība šonedēļ izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka jauniem cilvēkiem pēc vakcinācijas ir liels sirds muskuļa iekaisuma risks” ”. Kā apstiprinošs avots minēta LTV korespondentes Vitas Anstrates š. g. 5.augusta publikācija LSM.lv.
Mājaslapā publicētais apgalvojums ir nepatiess izdomājums, ko apliecina zemāk norādītais. Pirmkārt, LVSADA š. g. 3. augustā publicētās preses relīzes saturs (skat. LVSADA mājaslapā https://www.lvsada.lv/?p=4171) pēc būtības ir pamatots ar jaunākajiem zinātniskiem datiem, kas pieejami starptautiski atzītā Amerikas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā (https://www.cdc.gov).
Otrkārt, LVSADA preses relīzē sniegto informāciju apstiprina arī Imunizācijas valsts padomes paziņojums par bērniem un jauniešiem piemērotākās vakcīnas izvēli (skat. Veselības ministrijas mājaslapā https://www.vm.gov.lv/lv/media/7752/download).
Visbeidzot jānorāda, ka mājaslapā kā apstiprinošs avots ir tendenciozā veidā pasniegta trešās personas – LTV ziņu raidījuma “Panorāma” žurnālistes – Vitas Anstrates sagatavotā informācija par LVSADA preses relīzi un tajā norādīto domu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, faktiski no mājaslapas uzturētāju puses ir tīši izplatīts izdomājums ar mērķi aizskart V. Keri personīgi un diskreditēt LVSADA. LVSADA priekšsēdētāja ieskatā, iepriekš aprakstītajās darbībās ir saskatāmas Krimināllikuma 157. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma (neslavas celšana) sastāva pazīmes.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pilnībā atbalsta Latvijas Ārstu biedrības valdes lēmumu par veselības ministra Daniela Pavļuta demisijas pieprasīšanu.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) atkārtoti aicina Saeimas deputātus koriģēt 2022. gada valsts budžeta projektu, lai veselības nozares darbiniekiem nodrošinātu darba samaksas pieaugumu vismaz 10% apmērā.
Covid-19 pandēmija bez žēlastības rāda, cik nobadināta iepriekšējos gados ir bijusi Latvijas valsts veselības aprūpe, cik ļoti valstij trūkst kvalificētu mediķu. Lai glābtu veselības aprūpes sistēmu no sabrukuma, jau otro gadu pēc kārtas personāls darba roku trūkumu piesedz, pašaizliedzīgi strādājot milzīgu virsstundu skaitu uz fizisko un morālo spēku izsīkuma robežas.
Taču A. K. Kariņa vadītajai valdībai tas viss ir izrādījies kā pīlei ūdens. Lai mediķu darba samaksa augtu līdzvērtīgi darba samaksas pieaugumam valstī, bija vajadzīgi aptuveni 75 miljoni euro. LVSADA šo jautājumu savlaicīgi iekļāva streika prasībās (pilns juridiskais nosaukums – kolektīva interešu strīda prasības) un sarunās ar Veselības ministriju panāca konceptuālu vienošanos. Nepieciešamību paaugstināt mediķu darba samaksu par vismaz 10% atbalsta arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadome. Taču valdība lēmusi, ka pietiks ar 35 miljoniem un mediķu darba samaksas pieaugumu nepilnu 5% apmērā. Tanī pat laikā valdības prognozētais vidējās darba samaksas pieaugums valstī 2022. gadā ir 6%.
Valsts garantētā mēneša vidējā darba samaksa (alga un pamata piemaksas, piem., par darbu naktī) “uz papīra” ārstiem šobrīd ir 1862 euro, māsām, vecmātēm un ārstu palīgiem – 1117 euro, māsu palīgiem – 745 euro. Patlaban faktiskā darba samaksa mediķiem ir augstāka, taču galvenokārt uz “kovida piemaksu” rēķina.
Ārstniecības iestāžu atbalsta personālam (nav ārstniecības personas) valsts garantē tikai minimālo algu, taču bez viņiem nav iespējama sekmīga veselības aprūpe (piem., informācijas tehnoloģiju darbība, skābekļa padeves nodrošināšana, infrastruktūras uzturēšana, u.c.).
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris par to saka: “Valdība, par spīti veselajam saprātam, ir nolēmusi, ka mediķu novērtējumam jābūt zem vidējā tautsaimniecībā, un vēl slavē sevi par labo un dāsno budžeta projektu. Mediķi domā, ka valdība par viņiem ņirgājas. Ja nebūtu ārkārtējās situācijas, streiks, visticamāk, jau būtu sācies.”
LVSADA aicina Saeimas deputātus nekavējoties novērst minētās nepilnības 2022. gada valsts budžeta projektā un sagaida, ka Ministru kabinets bez kavēšanās palīdzēs Saeimai labot nepieļaujami skopo attieksmi pret veselības nozares finansēšanu.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni un sašutumu par vakar valdībā apstiprināto budžeta likumprojektu, kuru ceturtdien paredzēts iesniegt Saeimā.
Jau 2020. gadā, Covid-19 parādīja, cik ļoti valstij trūkst kvalificētu mediķu. To ņēma vērā gan Eiropas Komisija, kas ieteica Latvijai stiprināt veselības sistēmu, nodrošinot to ar papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiem (Briselē, 20.05.2020. COM(2020)514 final), gan Saeima, kas paziņojumā par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021. – 2027. gadam aicināja Ministru kabinetu pastiprināt pasākumus cilvēkresursu piesaistei valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, tajā skaitā – palielinot darba samaksu ārstniecības personām (Latvijas Vēstnesis, 127, 06.07.2020.).
Lai mediķu darba samaksa augtu līdzvērtīgi darba samaksas pieaugumam valstī, vajadzīgi ne mazāk kā 75 miljoni euro. LVSADA šo jautājumu savlaicīgi iekļāva streika prasībās (pilns juridiskais nosaukums – kolektīva interešu strīda prasības) un sarunās ar Veselības ministriju panāca konceptuālu vienošanos, ka 2022. gadā tiek palielināta vidējā darba samaksa tarifu daļā par 10% visām ārstniecības personām.
2021.gada 1.oktobrī Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdē tika pieņemts lēmums aicināt MK atbalstīt visu Veselības ministrijas pieprasīto finanšu līdzekļu apjoma piešķiršanu darba samaksas pieaugumam ārstniecības personām 2022. gadā.
2021.gada 12.oktobra Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē gan arodbiedrība, gan devēju puse norādīja uz nepieciešamību stiprināt cilvēkresursus Veselības aprūpes nozarē, aicinot palielināt nozares darbinieku atalgojumu par vismaz 10% tarifu daļā.
Neskatoties uz Covid-19 pandēmijas radīto papildus fizisko un garīgo slodzi ārstniecības personālam, valdība ir lēmusi ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam atvēlēt vien 35 milj. euro, kas nav pat puse no nepieciešamā.
LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa izsaka nožēlu, ka esošā valdība atkārtoti pasaka “nē” pienācīgam mediķu atalgojumam. Valdība šādi rīkojoties parāda, ka veselības aprūpes darbinieki joprojām nav svarīgi.
LVSADA aicina Saeimas deputātus nebalsot par nākamā gada valsts budžetu, kamēr netiek nenodrošināts mediķu atalgojuma pieaugums vismaz par 10% 2022.gadā.
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka valdība, 28. septembrī nosakot vakcinēšanos pret Covid-19 par obligātu vairākās darbinieku grupās, nav skaidri noteikusi valsts atbildību un atbalstu gadījumā, ja darbiniekam nāktos ciest no vakcinācijas blaknēm.
Atbilstoši jaunākajiem Eiropas Zāļu aģentūras (European Medicines Agency) datiem (https://www.ema.europa.eu), starp nopietnām Covid-19 vakcīnu blaknēm, kas sastopamas reti vai ļoti reti, ir akūta perifēra sejas paralīze, sejas tūska, tromboze ar trombocitopēniju un Guillain-Barré sindroms. Tādu nopietnu blakņu kā anafilakse, miokardīts, perikardīts, rokas tūska un kapilāru caurlaidības sindroms sastopamība vēl tiek pētīta. Visām Latvijā lietotajām vakcīnām ir tirdzniecības atļauja ar nosacījumiem, kas paredz papildus monitorēšanu.
Ne velti viens no Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 27.01.2021. rezolūcijas Nr. 2361 (par Covid-19 vakcinācijas ētiskajiem, juridiskajiem un praktiskajiem apsvērumiem) punktiem paredz, ka valstīm jānodrošina pienācīga kompensācija par kaitējumu, kas radies personai vakcinācijas dēļ. Viens no asamblejas galvenajiem mērķiem ir veicināt un aizsargāt cilvēktiesības un tiesiskumu visās Eiropas valstīs (https://www.saeima.lv).
Slovēnijas valdība vakar, 29. septembrī ir uz laiku apturējusi vakcināciju ar vienu no vakcīnām, jo tiek izmeklēti divi aizdomīgi nāves gadījumi, ko varētu būt izraisījusi vakcīna (http://www.tvnet.lv; http://www.msn.com). Latvijā patlaban tiek izmeklēti vienpadsmit līdzīga rakstura gadījumi, taču valdība ar drošu roku nosaka vakcināciju par obligātu bez skaidrām drošības garantijām!
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris secina: “Vai nu valdība jau iepriekš ir stingri pārliecināta par izmeklēšanas rezultātiem, vai arī klaji ignorē nepieciešamību uzņemties atbildību par savu lēmumu sekām. Abos gadījumos ir viela nopietnām pārdomām.”
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni un sašutumu par veidu, kādā valdība ir sagatavojusi 2022. gada valsts budžeta projektu. Liekulīgā un pazemojošā attieksme pret veselības nozares darbiniekiem budžeta projektā ir tāda, it kā Covid-19 pandēmijas nemaz nebūtu.
Gadu pirms pandēmijas, veidojot 2020. g. budžeta projektu, valdība sprieda, kā papildus sadalīt aptuveni 700 miljonus euro. Viens no lielākajiem draudiem veselības nozares stabilitātei bija darba roku trūkums. Taču, lai izpildītu likumā noteikto darba samaksas pieaugumu veselības nozares darbiniekiem, valdība un Saeima 100 miljonu vietā piešķīra tikai 60 miljonus.
Ritot 2020. gadam, Covid-19 bez žēlastības parādīja, cik nobadināta iepriekšējos gados ir bijusi Latvijas valsts veselības aprūpe, cik ļoti valstij trūkst kvalificētu mediķu. To ņēma vērā gan Eiropas Komisija, kas ieteica Latvijai stiprināt veselības sistēmu, nodrošinot to ar papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiem (Briselē, 20.5.2020. COM(2020)514 final), gan Saeima, kas paziņojumā par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021. – 2027. gadam aicināja Ministru kabinetu pastiprināt pasākumus cilvēkresursu piesaistei valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, tajā skaitā – palielinot darba samaksu ārstniecības personām (Latvijas Vēstnesis, 127, 06.07.2020.).
Taču A. K. Kariņa vadītajai valdībai tas viss ir izrādījies kā pīlei ūdens. Veidojot 2022. gada valsts budžeta projektu, atkal tika dalīti papildus aptuveni 700 miljoni. Lai mediķu darba samaksa augtu līdzvērtīgi darba samaksas pieaugumam valstī, bija vajadzīgi aptuveni 75 miljoni euro. LVSADA šo jautājumu savlaicīgi iekļāva streika prasībās (pilns juridiskais nosaukums – kolektīva interešu strīda prasības) un sarunās ar Veselības ministriju panāca konceptuālu vienošanos. Taču valdība ir lēmusi, ka pietiks ar 35 miljoniem.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris par to saka: “Valdība, par spīti veselajam saprātam, ir nolēmusi, ka mediķu mums ir par daudz. Kā Saeimas deputāti to gatavojas pasniegt pandēmijas novārdzinātajai sabiedrībai? Vai tiešām, apstiprinot budžetu, piecelsies kājās un aplaudēs?”
LVSADA aicina Saeimas deputātus nekavējoties pievērst uzmanību nekvalitatīvi sagatavotajam 2022. gada valsts budžeta projektam un sagaida, ka Ministru kabinets bez kavēšanās labos nepieļaujami skopo attieksmi pret veselības nozares finansēšanu.
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).
