Vai tiešām kongresa delegātiem vajadzēja palikt mājās?
Valdis Keris, Dr. habil. med., LVSADA priekšsēdētājs
Izlasot “Latvijas Avīzē” š. g. 2. decembrī rakstu “Policija pievēršas mediķu arodbiedrībai” pārņēma sajūta, ka tā veidošanā roku pielikusi Patiesības ministrija (Dž. Orvela romānā “1984” – iestāde, kas pārrauga ziņu dienestu), tendenciozi atspoguļojot Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) 7. kongresu. Īsumā raksta saturu varētu pārstāstīt tā: arodbiedrība ārkārtējās situācijas laikā rīko kongresu, tāpēc ir tik slikta, ka pie darba nācies ķerties policijai; kongresā netika ievērota ne epidemioloģiskā drošība, nedz arī demokrātija.
Vai patiešām kongress bija lieks un delegātiem vajadzēja palikt mājās? Atcerēsimies, ka nevar palikt mājās veselības aprūpes darbinieki. Tāpat nevar attālināti aprūpēt klientus sociālās aprūpes darbinieki. Tāpēc viņi jo vairāk pelnījuši savu darba tiesību aizstāvību labākajā veidā, kādu arodbiedrība var sniegt. Taču, lai aizstāvība būtu likumīga, likumā noteiktajā termiņā pilnvaras uz to jāapstiprina arodbiedrības biedru pilnsapulcei, šinī gadījumā – kongresam. Viena no biedru tiesībām ir piedalīties kongresā klātienē, un tas ir skaidri pateikts Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Šāda tiesība nav nedz likumdevēju kļūda, nedz pārpratums. Tā sakņojas demokrātijas pamatos.
Protams, ka biedru tiesības ir jānodrošina, ievērojot nepieciešamo drošību. Tas tika darīts: Kongresā attālināti piedalījās daudz lielāks delegātu skaits nekā klātienē, nepiederošas personas netika ielaistas, vairākās vietās bija novietoti roku dezinfekcijas līdzekļi, uz vienu delegātu bija vairāk nekā 10 m2 telpas, tika lietoti mutes un deguna aizsegi utt. Ne velti policijas kontrole klātienē apstiprināja LVSADA priekšsēdētājam, ka iebildumu nav. Taču atkārtotas kontroles ierašanās (jo esot saņemts jauns signāls) jau vedināja domāt, ka kāds “labvēlis” par katru cenu cenšas izjaukt Biedrību un nodibinājuma likuma prasīto arodbiedrības pilnvaru leģitīmu atjaunināšanu. Minētā iespēja ir reāla, jo LVSADA konsekventi realizētā biedru interešu aizstāvība ir kā dadzis acī pašreizējai Veselības ministrijas vadībai un tās satelītiem.
Publicētais apgalvojums ”Kongress un pārvēlēšanas nebija ārkārtēja lieta, bez kā nevarētu elpot. Galvenais taču ir tas, ka mediķiem ir jārāda piemērs apkārtējai sabiedrībai, bet te notiek tieši pretējais” neatbilst patiesībai divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, elpot jau varētu, bet likumīgi aizstāvēt biedru intereses – vairs ne. Otrkārt, kongress notika, ievērojot spēkā esošo normatīvo aktu (tajā skaitā – Covid-19 infekcijas izplatības un seku pārvarēšanas jomā) prasības. Tāpat neatbilst patiesībai apgalvojumi par to, ka kongresā tikpat kā nebija demokrātijas, netika pieļautas diskusijas pirms LVSADA priekšsēdētāja ievēlēšanas un tie mediķi, kuri piedalījās klātienē, pārkāpa epidemioloģisko drošību. Pretējo apstiprina kongresa pārskata ziņojumi, delegātu uzstāšanās debatēs, jautājumi, balsojumi un kongresa ieraksts datu nesējos. Atliek cerēt, ka abi delegāti, kuri minēto mēlnesību pauduši, izpildīs publiski pausto apņemšanos turpmāk LVSADA rindās vairs nedarboties.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pievienojas Latvijas Ārstu biedrības prezidentes Ilzes Aizsilnieces publiskajam aicinājumam nepieļaut, ka Latvija tiek pārveidota par policejisku valsti.
Par to, ka šādām bažām ir reāls pamats, liecina arī LVSADA pieredze. Vakar, 2020. gada 1. decembrī, LVSADA 7. kongresā, kurā klātienē piedalījās 14 delegāti, divas reizes ieradās policija. Neraugoties uz to, ka kongress tika organizēts atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un nebija publisks, bet gan darba pasākums, kas notika Latvijas Brīvo arodbiedrību namā. Uz jautājumu, kāds ir ierašanās juridiskais pamats, tika atbildēts, ka ir saņemts signāls par nelikumībām.
Ne pirmā, ne otrā pārbaude nekādus aizrādījumus vai iebildumus neizteica; protokoli netika sastādīti. Tāpēc liels bija LVSADA pārsteigums, šorīt uzzinot no publikācijas presē, ka Valsts policija par notikušo ir sākusi administratīvā pārkāpuma procesu.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris, kurš klātienē saņēma no policijas atbildi par to, ka iebildumu pret Kongresa norisi nav, pauž neizpratni: “Vai tiešām atkal ir pienākuši laiki, kad valsts pret arodbiedrībām sūta policiju? “
LVSADA uzsver, ka Covid-19 nevar būt par ieganstu Satversmē garantēto pamatbrīvību nepamatotai un patvaļīgai apspiešanai. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka klauvējiens pie jebkurām durvīm ar vārdiem “Atveriet, mums par jums ir signāls!” atver ceļu uz baisu pagātni.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Šodien, 2020. gada 1. decembrī, notikaLatvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) 7. kongress. Kongress notika daļēji attālinātā formātā, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus Covid-19 infekcijas izplatības un seku pārvarēšanas jomā.
No 74 balsstiesīgajiem delegātiem kongresā klātienē piedalījās 14, bet attālināti tiešsaistē – 46 delegāti (kopā – 81% no balsstiesīgo delegātu skaita). Balsojot atklāti, par LVSADA priekšsēdētāju atkārtoti tika ievēlēts Valdis Keris, par priekšsēdētāja vietnieci – Līga Bāriņa.
Arodbiedrības darbu pārskata periodā no 2015. gada 2. decembra līdz 2020. gada 1. decembrim Kongress novērtēja kā apmierinošu.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
LVSADA Birojs informē, ka 2020. gada 22. novembra televīzijas raidījumā “Nekā personīga” tika tendenciozi atspoguļota LVSADA darbība. Šāda sižeta publiskošana īsi pirms LVSADA 7. Kongresa (turpmāk – Kongress) liecina par politiska pasūtījuma pildīšanu, izplatot sagrozītu un nepatiesu informāciju par LVSADA. Galvenās nepatiesības par LVSADA darbību ir sekojošas.
Sižetā minēts, ka ar aicinājumu piedalīties Kongresā delegāts tiek aicināts pārkāpt epidemioloģisko drošību. Nav taisnība! LVSADA nekad nav mudinājusi Kongresa delegātus pārkāpt epidemioloģisko drošību. Gluži otrādi, Kongress tiek organizēts atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Covid-19 infekcijas izplatības un seku pārvarēšanas jomā.
Sižetā apgalvots, ka arodbiedrība ir izdomājusi aizliegumu Kongresa delegātiem safilmēto ievietot internetā. Nav taisnība! Kongresa darba noteikumu 8. punktā tikai atgādināts, ka gadījumā, ja Kongresa dalībnieks publiskos iegūtos datus bez visu iesaistīto personu piekrišanas, viņu var saukt pie atbildības Vispārīgās datu aizsardzības regulas un citu normatīvo aktu noteiktajā kārtībā. Datu aizsardzības regula nav arodbiedrības izdomājums!
Sižetā teikts, ka arodbiedrības biedri maksā no algas biedru naudu; 35% nonāk arodbiedrības rīcībā. Nav taisnība! LVSADA biedru naudas maksājums ir 1% no darba samaksas. No šī 1% pašas arodorganizācijas rīcībā paliek lielākā daļa, konkrēti – 65% biedra naudas maksājuma.
Sižetā izskan apgalvojums, ka arodbiedrība bijusi gatava palīdzēt politiskajai partijai “Saskaņa” pirms vēlēšanām. Nav taisnība! LVSADA nekad un nekādā veidā nevienai politiskajai partijai nav solījusi atbalstu.
LVSADA Birojs pauž nožēlu, ka šādu nepatiesību izplatīšanai ir tērēti sabiedrībā atzinīgi vērtēta sabiedriskā medija resursi.
Jebkuru neskaidrību gadījumā aicinu bez vilcināšanās sazināties ar LVSADA Biroju.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA)neatbalsta Veselības ministrijas virzīto ārstniecības personu darba samaksas modeli, jo tam ir pārāk daudz būtisku trūkumu. LVSADA nostāju atbalsta Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.
Pēc LVSADA ierosinājuma jautājumu par jauno darba samaksas modeli Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valde izskatīja 29. oktobra sēdē. Pēc rūpīgas iepazīšanās ar Ministru kabineta mājas lapā pieejamo informatīvo ziņojumu Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu (VSS-897, turpmāk – Ziņojums) valde konstatēja, ka tas satur virkni nepatiesību par esošās darba samaksas sistēmas trūkumiem. Turklāt jaunā modeļa ieviešana radītu vairākus nopietnus, veselības aprūpes nozari apdraudošus riskus: būtisku atalgojuma samazināšanu jaunākajam medicīniskajam personālam, labāko speciālistu aiziešanu no valsts sektora, Darba likumā un citos tiesību aktos paredzēto piemaksu liegšanu ārstniecības personām, birokrātijas pieaugumu un izvairīšanos no likumā noteiktās darba samaksas paaugstināšanas nozares darbiniekiem 2020. un 2021. gadā.
Par konstatētajām neatbilstībām un riskiem LVSADA detalizēti informēja Veselības ministriju un darba devēju pārstāvjus jau š. g. 18. septembrī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdē. Nevienu no konkrētajiem trūkumiem ministrija nav nedz atspēkojusi, nedz novērsusi, kaut arī kopš VANA sēdes ir pagājis vairāk nekā mēnesis.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris un priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa ir gatavi aizstāvēt veselības aprūpes darbinieku tiesības: “Ja kāds saka, ka jaunais darba samaksas modelis ir labs, bet arodbiedrību uzrādītie modeļa trūkumi – izdomāti, LVSADA ir gatava atklātai un demokrātiskai diskusijai. Lai visu izšķir fakti!”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni un bažas par Veselības ministrijas centieniem ignorēt nopietnus trūkumus jaunajā ārstniecības personu darba samaksas modelī.
LVSADA padome 15. septembrī izskatīja Ministrijas mājas lapā pieejamo informatīvo ziņojumu Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu (turpmāk – Ziņojums). Rūpīgi analizējot Ziņojumu, padome konstatēja, ka tas satur virkni nepatiesību par esošās darba samaksas sistēmas trūkumiem, kā arī vairākus nopietnus, veselības aprūpes nozari apdraudošus riskus, kas sekotu jaunās kārtības ieviešanai: 1) labāko speciālistu aiziešana no valsts sektora; 2) būtiska darba samaksas samazināšana jaunākajam medicīniskajam personālam; 3) Darba likumā un citos tiesību aktos paredzēto piemaksu liegšana ārstniecības personām; 3) birokrātijas pieaugums; 4) personas datu aizsardzības pārkāpšana; 5) izvairīšanās no likumā noteiktās darba samaksas paaugstināšanas nozares darbiniekiem 2020. un 2021. gadā.
Par konstatētajām neatbilstībām un riskiem LVSADA detalizēti informēja Veselības ministriju un darba devēju pārstāvjus š. g. 18. septembrī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdē, kas bija sasaukta pēc LVSADA ierosinājuma. Savus argumentus LVSADA darīja zināmus Veselības ministrijai 16. septembrī – divas dienas pirms VANA sēdes. Neviens no LVSADA konstatētajiem Ziņojuma trūkumiem pēc būtības netika atspēkots ne no darba devēju puses, nedz arī no Veselības ministrijas puses.
Tāpēc liels bija LVSADA pārsteigums konstatējot, ka Veselības ministrija ir iesniegusi izskatīšanai valdībā Ziņojumu (VSS – 897), kurā LVSADA viedoklis par konkrētajiem trūkumiem nav atspoguļots un paši trūkumi nav novērsti.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris secina: “Izskatās, ka Veselības ministrija grib iepriecināt nozares darbiniekus ar algu samazināšanu māsu palīgiem, Darba likumā paredzēto piemaksu liegšanu, izvairīšanos no likumā paredzētās darba samaksas paaugstināšanas un birokrātijas audzēšanu. Patiesi, dāvana Helovīna stilā!”
Par tālāko rīcību LVSADA konsultēsies ar citām Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) dalīborganizācijām LBAS valdes sēdē rīt, 29. oktobrī.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
