29.04. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

           Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) piektdien, 26. aprīlī, Veselības ministrijas (VM) rīkotā sanāksmē aizstāvēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pozīciju jautājumā par darba nespējas lapu regulējumu.

           VM sasauca Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdi, lai izskatītu jautājumu par darba nespējas lapu piešķiršanas un kontroles mehānismu. VANA sēdē piedalījās arī pārstāvji no darba devēju organizācijām, Ekonomikas ministrijas un Labklājības ministrijas.

          Gatavojoties VANA sēdei, LVSADA iepazinās ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (turpmāk – LDDK) prezentāciju “Darbnespējas lapu regulējuma konkurētspēja” (05.04.2024.), kā arī Finanšu ministrijas sagatavotajiem analītiskajiem materiāliem par darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējumu.

          LDDK prezentācijā apgalvots, ka “slimības lapu skaits aug”. Vienlaikus redzams, ka 2021. g. darba nespējas A lapu skaits (470 148) bija mazāks, nekā 2019. g. (498 711). Salīdzinot ar 2021. g., 2022. g. darba nespējas A lapu skaits (660 233) patiešām pieauga 1,4 reizes. Prezentācijā apgalvots, ka “tendence pieaugoša pat pēc pandēmijas”. Tas neatbilst patiesībai. Oficiālā valsts Covid-19 statistika (https://covid19.gov.lv) liecina, ka 2022. g. sākumā ar kovidu saslimušo personu kopskaits bija 277 tūkstoši, bet gada beigās – 959 tūkstoši. Gada laikā Latvijā konstatēto Covid-19 gadījumu skaits bija trīskāršojies, palielinoties par vairāk nekā 600 tūkstošiem!

         Vēl prezentācijā atgādināts, ka LDDK vairākkārt rosinājusi samazināt darba devēja apmaksāto darba nespējas dienu skaitu atbilstoši situācijai Baltijas valstu vidū. Taču Latvijas darba devēju izmaksas par darba nespējas lapu samaksu 2022. g. (134,3 milj. eiro) nepārsniedza 1% no kopējām darbaspēka izmaksām. Savukārt kopējās darbaspēka izmaksas Latvijā 2023. g. (13,5 eiro stundā) joprojām bija zemākās starp Baltijas valstīm (Lietuvā – 14,7 eiro/h, Igaunijā – 18,3 eiro/h) un ievērojami zemākas, nekā ES vidēji (31,8 eiro/h) (https://ec.europa.eu/eurostat). Līdz ar to nav pamata apgalvot, ka darba nespējas lapu regulējumu steidzami jāmaina, lai glābtu Latvijas uzņēmēju konkurētspēju eksporta tirgos.

          LVSADA un LBAS ieskatā, demonstrēt, ka 2022. gadā pieaudzis darba nespējas gadījumu skaits, bet cēloņu analīzē neiekļaut Covid-19 ietekmi, nav korekti. Tāpēc nav pamata apgalvot, ka darba nespējas gadījumu skaits ir pieaudzis darbinieku un ārstu negodprātīgas rīcības dēļ. Turklāt darba devēju izdevumi par darba nespējas lapu apmaksu ir jāvērtē kontekstā ar kopējām darbaspēka izmaksām.

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2024. gada 29. aprīlī


22.04. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

          Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir vērsusies pie Valsts kontroles ar lūgumu veikt atbilstības revīziju par Ministru kabineta darbībām, plānojot valsts budžeta izdevumus Veselības ministrijas pamatfunkciju izpildei laikā no 2017. līdz 2024. gadam.

           Lēmumu par šādu rīcību LVSADA valde pieņēma pēc iepazīšanās ar Valsts kontroles vēstuli un aptauju attiecībā uz valsts kontroles revīziju plānošanu, “kas veicinās labvēlīgas pārmaiņas publiskajā sektorā un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos”.

           Viens no iedzīvotāju dzīves kvalitātes stūrakmeņiem ir veselības aprūpes pieejamība un kvalitāte. Ne velti Valsts prezidents E. Rinkēvičs 2023. gada oktobrī pēc tikšanās ar veselības ministru H. Abu Meri publiski uzsvēra, ka kvalitatīva un pieejama veselības aprūpe ir pamats, lai sabiedrība justos droši un uzticētos valstij (“TVNET”, 13.10.2023.). Apspriežot valsts veselības aprūpes uzlabošanas nepieciešamību un iespējas, Valsts prezidents un LVSADA vadība š. g. 4. martā nonāca pie kopīgas atziņas, ka Latvijas valsts finansējumu veselības aprūpei iespējami ātri jātuvina vidējam ES valstu līmenim (2022. gadā – 7% no IKP).

            Diemžēl valsts izdevumi veselības aprūpei 2024. gadā, salīdzinot ar faktisko finansējumu 2023. gadā, kā proporcija no IKP samazinās (4,1% pret 4,2%, attiecīgi). Veselības ministrijas izdevumiem no valsts budžeta 2024. gadā ir papildu piešķirti nevis 275 milj. eiro, bet gan tikai 77 milj. eiro (plānotais valsts finansējums 2024. g. – 1 888 milj. eiro, faktiskais valsts finansējums 2023. g. – 1 811 milj. eiro). Bez tam, Ministru kabinets plāno 2025. g. un 2026. g. atstāt veselības aprūpes nozares valsts finansējuma apmēru (eiro izteiksmē) 2024. gada līmenī.

            LVSADA pieredze liecina, ka Ministru kabinets, veidojot valsts budžeta projektus, vairākkārt nav ievērojis spēkā esošus politikas plānošanas dokumentus. Sekas tam ir viens no zemākajiem valsts finansējumiem veselības aprūpei starp ES dalībvalstīm, slikta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un aptuveni 4000 priekšlaicīgu nāvju gadā vairāk, nekā ES vidēji (OECD/European Union (2022), Health at a Glance: Europe 2022: State of Health in the EU Cycle, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/507433b0-en).

           Atbilstoši Valsts kontroles mājaslapā atrodamajam skaidrojumam, atbilstības revīzijās veic pārbaudes, vai amatpersonu rīcība visos būtiskos aspektos atbilst tiesību aktiem, plānošanas dokumentiem un valstiski (vai starptautiski) atzītai labajai praksei.

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2024. gada 24. aprīlī