Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) valde vakar, 15. jūlijā, lēma par turpmāko rīcību, lai panāktu papildu finansējumu veselības aprūpei 2026. gada valsts budžetā. Pirms lēmuma pieņemšanas notika diskusija, kurā piedalījās Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents M. Pļaviņš, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības priekšsēdētāja S. Rinkule un Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs J. Kalējs.
Visas diskusijā iesaistītās puses bija vienisprātis, ka starpība starp nozarei kritiski nepieciešamo un valdības gatavoto 2026. gada budžetu, kas ir 652 milj. eiro, neizbēgami pasliktinās iedzīvotāju veselības aprūpi. Tāpat tika uzsvērts, ka Eiropas Komisija šogad ir ieteikusi Latvijai nodrošināt būtisku papildu valsts finansējumu ne tikai aizsardzībai, bet arī veselības aprūpei, lai veicinātu konkurētspēju, ilgtspēju un sociālo taisnīgumu. Tas ļauj secināt, ka valdības nepiedodami ignorējošā attieksme pret valsts veselības aprūpes stiprināšanu ne tikai pasliktinās iedzīvotāju veselību, bet arī apdraudēs valsts dzīvotspēju.
Ne jau velti Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē š. g. 3. jūlijā tika vienprātīgi nolemts, ka Veselības ministrijas pamatfunkciju izpildei 2026. gadā ir nepieciešams būtisks papildu finansējums. Diskusijas laikā tika atgādināts arī tas, ka š. g. 11. aprīlī Veselības ministrija rīkoja starptautisku konferenci par riskiem, ko darba roku nepietiekamība veselības aprūpē rada valsts nākotnei. Diemžēl ne šogad, ne 2026. gadā valsts neplāno paaugstināt darba samaksu veselības aprūpes nozares darbiniekiem, kaut arī jau tagad tās konkurētspēja tautsaimniecībā ir atkritusi atpakaļ 2020. gada līmenī. Tas savukārt draud ar nozares profesionāļu straujāku aizplūšanu no valsts sektora situācijā, kas cilvēkresursu deficīta ziņā jau tā ir kritiska.
Sadarbības partneri vienojās, ka gan Latvijas Ārstu biedrība, gan Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība, gan Latvijas Slimnīcu biedrība par konkrētu rīcību turpinās diskusiju savu organizāciju ietvaros. Savukārt LVSADA valde nolēma, ka uzaicinās Veselības ministriju uz sarunām par darba samaksas palielināšanu 2026. gadā, kā mērķi izvirzot pieaugumu par 15% visās profesionālās kvalifikācijas grupās. Izraugoties mērķi, tika ņemts vērā, ka Finanšu ministrijas prognoze par mēneša vidējās darba samaksas pieaugumu valstī divos gados (2025. – 2026.) ir 13,5%.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē š. g. 3. jūlijā LVSADA pauda uzskatu, ka valdības 25. jūnija lēmums, kas liedz Veselības ministrijai sniegt priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem 2026. gada budžetam, ir pretrunā ar Latvijas iedzīvotāju tiesībām uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi, kā arī rupjā veidā ignorē jaunākos Eiropas Komisijas ieteikumus Latvijai.
Lai veicinātu konkurētspēju, ilgtspēju un sociālo taisnīgumu, Eiropas Komisija šogad ir ieteikusi Latvijai:
nodrošināt, lai valsts finansējums spētu nodrošināt pieaugošās izdevumu vajadzības ne tikai aizsardzībai, bet arī veselības aprūpei un sociālajai aizsardzībai,
stiprināt veselības aprūpes sistēmas pietiekamību un pieejamību, tostarp nodrošinot papildu cilvēkresursus un finanšu resursus.
Stratēģiskās padomes sēdes laikā Veselības ministrija precizēja, ka naudas izteiksmē starpība starp nozarei kritiski nepieciešamo un valdības gatavoto 2026. gada budžetu ir 652 milj. eiro. Padome vienprātīgi secināja, ka šāds iztrūkums neizbēgami pasliktinās iedzīvotāju veselības aprūpi, tāpēc nozarei 2026. gadā ir nepieciešams būtisks papildu finansējums.
LVSADA valdes sēdē ar sadarbības partneriem tiks pārrunāti iespējamie pasākumi, kas varētu palīdzēt rast papildu valsts finansējumu veselības aprūpes nozarei 2026. gadā. Galvenie papildu finansējuma izlietošanas mērķi ir nozares cilvēkresursu stiprināšana, rindu mazināšana ārstniecības iestādēs un zāļu pieejamības uzlabošana.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) rīt, 3. jūlijā, Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē aicinās Veselības ministriju iesniegt valdībai priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem 2026. gada valsts budžeta projektam. Priekšlikumi ietvers papildu finansējumu rindu mazināšanai, medikamentu pieejamības uzlabošanai un darba samaksas paaugstināšanai veselības aprūpes valsts sektorā.
LVSADA uzskata, ka valdības 25. jūnija lēmums, kas liedz Veselības ministrijai sniegt priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem 2026. gada budžetam, ir pretrunā ar Latvijas iedzīvotāju tiesībām uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi, kā arī rupjā veidā ignorē jaunākos Eiropas Komisijas ieteikumus Latvijai.
Lai veicinātu konkurētspēju, ilgtspēju un sociālo taisnīgumu, Eiropas Komisija cita starpā iesaka Latvijai (Eiropas Komisija. Ieteikums Padomes ieteikumam par Latvijas ekonomikas, sociālo, nodarbinātības, strukturālo un budžeta politiku. Briselē, 4.6.2025. COM(2025) 214 final):
nodrošināt, lai valsts finansējums spētu nodrošināt pieaugošās izdevumu vajadzības ne tikai aizsardzībai, bet arī veselības aprūpei un sociālajai aizsardzībai,
stiprināt veselības aprūpes sistēmas pietiekamību un pieejamību, tostarp nodrošinot papildu cilvēkresursus un finanšu resursus.
Atbilstoši valsts politikas plānošanas dokumentiem (Nacionālais attīstības plāns 2021. – 2027. gadam; Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam), valdības izdevumiem veselības aprūpei 2026. gadā bija jātuvinās 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Turpretī E. Siliņas (“Jaunā Vienotība”) valdība šobrīd plāno nozares valsts finansējumu iesaldēt līmenī, kas tikai nedaudz pārsniegs 4% no IKP (ES vidējais līmenis 2023. gadā – 7,3%). Naudas izteiksmē starpība starp nozarei kritiski nepieciešamo un valdības gatavoto budžetu ir aptuveni 500 milj. eiro, kas būtībā neatgriezeniski sagraus iedzīvotāju cerības uz labāku veselības aprūpi.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris: “Ir pienācis brīdis, kad veselības ministram jāizdara izšķirošu izvēli starp partijas disciplīnu, kas pieprasa bez ierunām turpināt valsts veselības aprūpes vājināšanu, un Latvijas iedzīvotāju tiesībām uz savlaicīgu, vienlīdzīgi pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi. Lēmums vispirms izgaismos ministra Hosama Abu Meri personību, taču pēc tam skars arī ikvienu no mums.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
