Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž bažas par veidu, kādā valdība gatavo 2015. gada budžeta projektu.
Tā vietā, lai atklāti analizētu, cik lielā mērā valsts līdzekļu sadalījums nozarēm atbilst labai starptautiskai praksei, piem., vidējiem ES rādītājiem % no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības izdevumiem, kā arī nopietnu starptautisku organizāciju (piem., ANO un ES institūcijas) ieteikumiem, informētu par to sabiedrību un ar sociālajiem partneriem savlaicīgi apspriestu iespējami labākos risinājumus, viss tiek pārklāts ar slepenības plīvuru. Kā piemēru var minēt Veselības ministriju, kas 6. novembrī NTSP sadarbības ietvaros saskaņoja ar sociālajiem partneriem papildus budžeta līdzekļu pieprasījumu (109 milj. EUR) un solīja, ka nedēļas laikā konsultēsies par tālāko rīcību. Diemžēl tas joprojām nav noticis, bet informācijas druskas par valdības plāniem attiecībā uz veselības aprūpes finansēšanu pieejamas vien plašsaziņas līdzekļos.
Ja atbilst patiesībai iepriekš publicētās ziņas par to, ka veselības aprūpei nākamgad papildus 2014. gada bāzes finansējumam (713 milj. EUR) tiks piešķirti vien 30 milj. EUR, tad nozares finansējums 2015. gadā būs tikai 2,9% no IKP. Tas būs mazāks nekā 2014. gadā (3,0%) un daudz mazāks par vidējo rādītāju jaunajās ES dalībvalstīs (5,2%) un ES kopumā (7,3%), tāpēc jauno veselības ministru politiska atbalsta vietā gaida dūriens mugurā.
Jau tagad sekas līdzekļu trūkumam veselības aprūpē ir dramatiskas: Latvijā veselības aprūpi dārdzības dēļ nevar atļauties 14% iedzīvotāju, kamēr gan Igaunijā, gan Lietuvā šis rādītājs ir tikai aptuveni 1% (Mitenbergs U., et al. Latvia: Health system review. Health Systems in Transition, 2012; 14 (8): 1 – 191). Saistībā ar to Latvijā (2 milj. iedz.), salīdzinot ar mirstības vidējo rādītāju ES jaunajās dalībvalstīs vecuma grupā 0 – 64 g., gada laikā no galvenajiem nāves cēloņiem (asinsrites slimības, audzēji, ārēji nāves cēloņi) mirst par aptuveni 1400 cilvēkiem vairāk (mirušo skaits uz 100 000 iedz. 2012. g.: 296,7 / 225,2) (http://www.who.int).
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris ar nožēlu secina: „tiekoties ar veselības nozares pārstāvjiem š. g. 21. augustā, Ministru prezidente Laimdota Straujuma vēsturiski atzina, ka Latvijā līdzekļu trūkuma galvenais cēlonis veselības aprūpē ir nevis līdzekļu trūkums valsts kasē, bet gan zināšanu trūkums daudzu politiķu galvās. Izskatās, ka šinī ziņā uz labo pusi nekas nav mainījies.”.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847305).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž izbrīnu par to, ka valdība gatavojas piešķirt papildus līdzekļus cīņai ar Ebolas vīrusu Āfrikā, bet nesniedz līdzīga veida atbalstu ārstniecības iestādēm Latvijā.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 08.08.2014 paziņojumu, visām valstīm jābūt gatavām identificēt un ārstēt ar Ebolas vīrusu inficētos pacientus (http://www.who.int/). Diemžēl pat lielākajām Latvijas slimnīcām trūkst nepieciešamās drošības klases aizsargtērpu šāda uzdevuma izpildei. Aizsargtērpu iegādei trūkst līdzekļu, jo, kā stāsta kompetenti speciālisti, viena tērpa cena ir automašīnas vērtībā.
Valdība 21. oktobra sēdē lems par 40 000 EUR piešķiršanu Ārlietu ministrijai no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai veiktu iemaksu ANO ieguldījumu fondā Ebolas krīzes risināšanai. Tanī pat laikā Latvijas ārstniecības iestādēm finansiāls atbalsts nav paredzēts.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to komentē sekojoši: „Ir apsveicami, ka mēs solidarizējamies ar Āfrikas valstīm cīņā pret Ebolas vīrusu. Tomēr, lai saskaņā ar PVO ieteikumiem pasargātu Latvijas iedzīvotājus no inficēšanās, valdībai būtu nekavējoties jāsniedz atbalstu arī vietējām ārstniecības iestādēm!”
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847305).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) šodien ir nosūtījusi Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai vēstuli, kurā lūdz steidzami īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai pasargātu Latvijas iedzīvotājus no inficēšanās ar Ebolas vīrusu.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 08.08.2014 paziņojumu, visām valstīm jābūt gatavām identificēt un ārstēt ar Ebolas vīrusu inficētos pacientus, kā arī jāsniedz iedzīvotājiem oficiālu informāciju par to, kā izvairīties no saslimšanas (http://www.who.int/). Ņemot vērā infekcijas izplatīšanos, PVO š. g. 10.oktobrī pieņēma lēmumu par minēto pasākumu pastiprināšanu.
Vieglprātīga attieksme pret PVO ieteikumiem nav pieļaujama, jo noved pie traģiskām sekām. To pierāda medicīniskā personāla inficēšanās ar Ebolas vīrusu, sniedzot palīdzību pacientiem Spānijā un ASV. Medicīniskais personāls šajā ziņā ir pieskaitāms augstākajai riska grupai, tāpēc savlaicīgi nodrošināms ar nepieciešamajiem aizsarglīdzekļiem un jāapmāca, kā tie lietojami. Ne velti Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pagājušajā nedēļā personīgi uzdevis valsts veselības aprūpes sektorā sarīkot mācības cīņai ar Ebolas vīrusu.
Kā norāda LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris, „Organizēt nepieciešamos pasākumus tad, kad Ebolas vīruss tiks konstatēts, būs daudz par vēlu. Lai savlaicīgi pasargātu mediķus un pārējos Latvijas iedzīvotājus no inficēšanās, valdībai ir jārīkojas nekavējoties!”
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847305).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž gandarījumu par to, ka Saeima ir konceptuāli atbalstījusi izdienas pensiju piešķiršanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekiem.
Ņemot vērā to, ka NMPD brigāžu darbinieki nodrošina svarīgu valsts funkciju izpildi un ir pakļauti daudziem darba vides riskiem, kā arī paaugstinātai fiziskai slodzei un pastāvīgai psihoemocionālai spriedzei, LVSADA jau vairākus gadus centās panākt viņiem atbilstošas sociālās garantijas, kādas valsts ir piešķīrusi citu operatīvo dienestu darbiniekiem. LVSADA iniciatīvu šī gada februārī atbalstīja Nacionālā trīspusējās sadarbības padome; nozīmīgu atbalstu koncepcijas veidošanā sniedza arī Labklājības ministrija un Veselības ministrija.
Kā norāda LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris, „Šis Saeimas lēmums pierāda, ka sociālais dialogs var būt sekmīgs un sniedz nozīmīgu atbalstu NMPD darbiniekiem. Viņiem ik brīdi jābūt gataviem glābt mūsu dzīvības jebkuros apstākļos, tāpēc ir svarīgi, lai valsts šos cilvēkus jau laikus pasargātu no izspiesta citrona likteņa.”
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847305).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž bažas par to, ka lielākā daļa no politisko partiju pirmsvēlēšanu solījumiem par uzlabojumiem veselības aprūpē varētu izrādīties nepatiesi.
Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumiem Latvijai, būtiski un ilgtspējīgi uzlabojumi veselības aprūpē nav iespējami bez steidzama un nozīmīga valsts finansējuma palielināšanas nozarei līdz vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ņemot to vērā, LVSADA augusta sākumā rakstiski vērsās pie visām 12. Saeimas vēlēšanās startējušajām politiskajām partijām ar aicinājumu apstiprināt, ka iespējami drīz, bet ne vēlāk par 2020. gadu, veselības aprūpei jāsaņem valsts finansējumu, kas ir sasniedzis vismaz 5% no IKP.
Patlaban skaidru un nepārprotamu atbalstu LVSADA aicinājumam ir izteikušas tikai trīs politiskās partijas. Pārējās šo aicinājumu vai nu izliekas nedzirdam, vai arī atbildēs ir lietojušas vispārējas pozitīvas frāzes, kurām nav materiāla seguma. Vēl viens populārs paņēmiens ir aizbildināties ar reformu nepieciešamību, kaut arī gan PVO, gan Eiropas Komisijas skatījumā galvenās strukturālās reformas Latvijas veselības aprūpē jau ir paveiktas, un galvenais neizpildītais mājas darbs joprojām ir nepietiekamais valsts finansējums.
Informācija par politisko partiju atbildēm uz LVSADA aicinājumu konkretizēt savu pozīciju veselības aprūpes jautājumos ir pieejama LVSADA mājas lapā, un LVSADA plāno šonedēļ tam pastiprināti pievērst vēlētāju uzmanību.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847305).
