Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) izskatīšanai saņēmusi Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu Nr. 25-TA-1018 “Par likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteiktajiem Veselības ministrijas kapitālsabiedrību kopējo personāla izmaksu ierobežojumiem” (turpmāk – Projekts).
Projektā ietvertas astoņas ārstniecības iestādes un SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs”. Tām paredzēts atļaut personāla izmaksu palielinājumu no 3,3% līdz 10,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu. Tikmēr Finanšu ministrijas prognoze liecina, ka vidējās darba samaksas pieaugums tautsaimniecībā 2025. gadā sasniegs 7,5%.
Tas nozīmē, ka vairumam veselības nozares kapitālsabiedrību darbinieku algu pieaugums būs mazāks nekā vidējais valstī, tādējādi pastiprinot nevienlīdzību publiskajā sektorā un radot reālu risku darbinieku aizplūdei no nozares.
LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa kategoriski iebilst pret mākslīgiem algu griestiem, kas neatspoguļo patieso inflācijas un dzīves dārdzības pieaugumu, un aicina valdību pieņemt atbildīgu un taisnīgu lēmumu par atalgojumu veselības aprūpē strādājošajiem.
LVSADA Valde nolēma neatbalstīt MK projekta tālāku virzību un nolēma rosināt:
Iekļaut Projektā visas Veselības ministrijas kapitālsabiedrības;
Dot tām atļauju palielināt kopējās personāla izmaksas līdz 10%, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Cita starpā EK ar bažām ir konstatējusi, ka zemais valsts finansējums veselības aprūpei padara to aizvien nepieejamāku iedzīvotājiem, tādā veidā ne tikai iedragājot sociālo taisnīgumu un palielinot nevienlīdzību (augsto privāto maksājumu dēļ), bet arī pasliktinot sabiedrības veselības rādītājus un negatīvi ietekmējot gan darbaspēka produktivitāti, gan valsts ekonomikas konkurētspēju (Eiropas Komisija. 2025. gada ziņojums par Latviju. Briselē, 4.6.2025. SWD(2025) 214 final).
Diskusijas laikā tika atzīmēts, ka, neraugoties uz to, ka 2024. gadā EK ieteica Latvijai stiprināt veselības aprūpi, patlaban valsts veselības aprūpes pieejamība un kvalitāte turpina attālināties no vidējā ES līmeņa. To iedzīvotāju proporcija, kuri ziņo par nespēju saņemt vajadzīgos medicīniskos pakalpojumus, 2023. gadā Latvijā bija daudzkārt lielāka nekā vidēji ES (7,8% pret 2,4%) un turpina pieaugt. Nepietiekamais valsts finansējums vainojams arī pie cilvēkresursu trūkuma veselības aprūpes valsts sektorā, jo liedz uzlabot darba apstākļus un zemo atalgojumu. Kā būtisku trūkumu EK atzīmējusi valsts nespēju nodrošināt, ka tiek pildīts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam paredzētais – valsts finansējums veselības aprūpei 2027. gadā sasniedz 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tā vietā valdība prognozējusi, ka veselības aprūpes finansējums 2028. gadā būs tikai 4,1% no IKP.
Lai veicinātu konkurētspēju, ilgtspēju un sociālo taisnīgumu, EK cita starpā iesaka Latvijai (Eiropas Komisija. Ieteikums Padomes ieteikumam par Latvijas ekonomikas, sociālo, nodarbinātības, strukturālo un budžeta politiku. Briselē, 4.6.2025. COM(2025) 214 final):
nodrošināt, lai valsts finansējums spētu nodrošināt pieaugošās izdevumu vajadzības ne tikai aizsardzībai, bet arī veselības aprūpei un sociālajai aizsardzībai,
stiprināt veselības aprūpes sistēmas pietiekamību un pieejamību, tostarp nodrošinot papildu cilvēkresursus un finanšu resursus.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris: “Komisijas ieteikumi ir skaidri un loģiski. Nav grūti saprast, ka slims cilvēks nespēj ne pilnvērtīgi strādāt, nedz arī aizsargāt valsti. Var tikai minēt, kāpēc to nesaprot Ministru prezidente, kura veselības aprūpei neredz vietu starp valdības darba prioritātēm. Savukārt LVSADA iespēju robežās gādās, lai EK rekomendācijas Latvijai nepaliktu tikai uz papīra.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Konference par veselības aprūpes cilvēkresursu krīzi rīkoja Veselības ministrija. Atklājot konferenci ar video uzrunu, Ministru prezidente Evika Siliņa, ka visi nozares darbinieks ir neatsverama vērtība, un cilvēkresursu trūkums veselības jomā ir viens no lielākajiem izaicinājumiem. VM mājas lapa (https://www.vm.gov.lv) citē E. Siliņu: “Tikko sāka strādāt šī valdība, veselība bija pirmā budžeta prioritāte, un mēs neesam aizmirsuši.”
LVSADA atklāja konferences dalībniekiem, ka šodienas realitāte ir pavisam citāda, jostarp valdības darba prioritātēm 2025. gadā navusies vieta valsts iedzīvotāju veselības aprūpei. Līdz ar to, valsts finansējums veselības aprūpei 2025. gadā ir vairāk mazāks, nekā Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam paredzēts; darba samaksas pieauguma nozares valsts sektora darbiniekiem nav plānots.
LVSADA skaidroja, ka valdības valdības attieksme ir krasā pret ar to, ko prasa valsts drošības stiprināšana, kā arī jaunākais Eiropas Komisijas ziņojums par Latviju (2024 Country Report – Latvia. Brussels, 19.6.2024, SWD(2024) 614 final) un nesenais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Parisbli2, OECD Publi22 Latvia, Economics apskats2 Sursh Latviju (OECD). No abiem dokumentiem var secināt, ka:
Latvijas iedzīvotāju skaits strauji sarūk;
to veicina zemie valdības izdevumi veselības aprūpei un kvalificēta medicīniskā personāla trūkums;
valdības finansējums veselības aprūpei kā daļa no iekšzemes kopprodukta ir stagnējošs;
galvenais cēlonis ilgstošajam cilvēkresursu trūkumam veselības aprūpes valsts sektorā ir zemā darba samaksa.
Lai situāciju labotu, LVSADA rosina ievērojami palielināja valsts finansējumu veselības aprūpei un lielākas nozares darbinieku atalgojumu. LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris aicina saprast, ka ne jau velti Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālais direktors Hanss Kluge ( Hans Kluge ) konferences ievadā nepieciešams, ka “darbinieki ir veselības aprūpes pamats, tāpēc investīcijas viņos un investīcijas nākotnē mūsu”.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tālr. 67847300).
Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta Ministru prezidentes Evikas Siliņas bez pamatojuma izteiktajai prasībai atkāpties no amata labklājības ministram Uldim Augulim. LVSADA informēja, ka, pateicoties sekmīgam sociālajam dialogam ar Labklājības ministriju, ir izdevies panākt vairākus darba vides un nosacījumu uzlabojumus valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem. Tas ir ļāvis stiprināt ilgtermiņa aprūpi, kas Latvijā ir ļoti svarīgi gan sabiedrības novecošanas, gan arī iedzīvotāju sliktā veselības stāvokļa dēļ. Sadarbībā ar labklājības ministru U. Auguli ir ticis gatavots jaunas ģenerālvienošanās projekts, ko premjeres E. Siliņas rīkojums ir pārtraucis. LVSADA pateicās U. Augulim par konstruktīvu sadarbību un izteica cerību, ka viņa pēctecis ministra amatā turpinās aizsāktās iestrādes.
Otrs pārrunātais jautājums bija Ministru kabineta 25. februāra lēmums apstiprināt tālākai virzīšanai likumprojektu “Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums”. LVSADA informēja, ka likumprojektam ir vairāki būtiski trūkumi, par kuriem arodbiedrība brīdinājusi jau iepriekš. Minēto trūkumu dēļ likumprojekts nevis uzlabos, bet gan nopietni apdraudēs veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, tāpēc būtu svarīgi tos savlaicīgi novērst. Klātesošie vienojās, ka LVSADA iebildumus pret likumprojektu rūpīgi izskatīs Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris un priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa tikšanos vērtē atzinīgi. V. Keris: “Pārrunātais liecina, ka daļa politiskās koalīcijas izprot un novērtē sociālā dialoga lomu valstiski svarīgu lēmumu pieņemšanā.” L. Bāriņa: “Tas modina cerības par sociāli taisnīgiem Saeimas lēmumiem, īpaši veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes jomā.”
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
LVSADA uzsver, ka, atkārtoti pildot labklājības ministra pienākumus, U. Augulis ir pierādījis, ka prot gan uzklausīt, gan sadzirdēt sociālo partneru viedokli. Pateicoties sekmīgam sociālajam dialogam ar Labklājības ministriju, LVSADA ir izdevies panākt vairākus darba vides un nosacījumu uzlabojumus valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem. Tas ir ļāvis stiprināt ilgtermiņa aprūpi, kas Latvijā ir ļoti svarīgi gan sabiedrības novecošanas, gan arī iedzīvotāju sliktā veselības stāvokļa dēļ. Uz nepieciešamību stiprināt ilgtermiņa aprūpi Latvijai 2024. gadā ir norādījusi arī Eiropas Komisija (2024 Country Report Latvia. Brussels, 19.6.2024. SWD(2024) 614 final).
Bez pamatojuma izsakot neuzticību pieredzējušam ministram, kurš izprot nozares darbiniekus un spēj viņus atbalstīt, Ministru prezidente rada iespaidu, ka grib ministru sodīt par cilvēcību un profesionalitāti. Tāda pieeja padoto darba vērtēšanai liecina par darba stilu, kam nav nekā kopīga ar labu valsts pārvaldi.
LVSADA aicina Ministru prezidenti E. Siliņu vai nu sniegt skaidru un saprotamu pamatojumu, kāpēc ir pieprasīta labklājības ministra U. Auguļa demisija, vai arī atsaukt viņa demisijas pieprasījumu.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) aizvadītajā nedēļā klātienē informēja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjus par to, ka Latvijas valdība pēc būtības ignorē EK jaunākos konstatējumus un ieteikumus par nepieciešamību uzlabot situāciju valsts veselības aprūpē.
Ziņojumā par Latviju (2024) EK ir norādījusi, ka veselības aprūpe cieš no nepietiekama valsts finansējuma. Kā sekas tam ir apgrūtināta piekļuve savlaicīgai un kvalitatīvai palīdzībai. Atzīmēts, ka valsts finansējums nozarei kā daļa no iekšzemes kopprodukta (IKP) stagnē. Vēl ziņojumā teikts, ka ilgstošais darbinieku trūkums veselības aprūpes valsts sektorā kavē palīdzības sniegšanu. Kā galvenais cēlonis tam ir minēta nepamatoti zemā darba samaksa.
Ņemot vērā ziņojumā konstatēto, Rekomendācijās Latvijai (2024) EK ir iekļāvusi ieteikumu stiprināt adekvātu veselības aprūpi.
Diemžēl realitātē tas nenotiek. Valsts finansējums veselības aprūpei 2024. gadā (1,89 miljardi eiro) kā daļa no IKP bija tāds pats, kā 2023. gadā – aptuveni 4,5%. Atbilstoši šā brīža prognozei, 2025. gadā tas būs vēl mazāks – tikai 4,3% no IKP (1,93 miljardi eiro).
Paredzams, ka mēneša vidējā darba samaksa valstī 2025. gadā pieaugs par aptuveni 6% (Finanšu ministrijas prognoze). Tanī pašā laikā darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes valsts sektora darbiniekiem Veselības ministrija nav paredzējusi. Vēl vairāk – darba devējiem ir aizliegts pašu spēkiem paaugstināt darba samaksu valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs vairāk kā par 2,6%. Līdz ar to veselības aprūpes valsts sektora darbinieki, salīdzinot ar privāto sektoru, tiek demotivēti un pazemoti.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris: “Bieži nākas dzirdēt, ka tādu vai citādu jaunievedumu jāievieš par katru cenu, jo tā prasot Eiropas Komisija. Taču attiecībā uz Komisijas ieteikumu stiprināt valsts veselības aprūpi notiek pretējais! Jautājums – kāpēc?”
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
